Covid-19 pandēmijas laiks Andrim Ērglim nebija viegls – mākslinieki nekoncertēja, bet valsts atbalstam viņš īsti nav kvalificējies. Taču dziedātājam ir četri uzturami bērni – trīs no sievas un viens, jaunākais, ārlaulībā dzimis mazulis. Neraugoties uz smagajiem apstākļiem, Ērglis spējis no skatuves nokāpt līdz vienkāršam darbam – bijis gan mežstrādnieks, gan gaļas cehā šķērējis šašliku, viņš stāsta žurnālā "Ieva".
Nav noslēpums, ka ilgus gadus Ērgli vajāja atkarība no azartspēlēm, un to, ka ir atkarīgs, viņš vairs nenoliedz. Nu viņš spēļu ellēs nav spēris savu kāju, taču parādu nasta palikusi. "Tā ir nenormāli smaga nasta. Kad griezu spēļu automātus, man bija pilnīgi pofig! Aizņemties? Kas tad tur!" Ērglis stāsta intervijā "Ievai".
Pirms pieciem gadiem daudzie parādi viņu burtiski smacējuši nost, palēnām viņš norēķinājies ar aizdevējiem, tomēr tad sākās kovids, un no nopelnītās naudas vairs nav spējis norēķināties. "No tolaik mēnesī nopelnītajiem 800-1000 eiro es tiešām nevarēju atlicināt naudu parādu samaksāšanai. Gāju pie cilvēkiem, teicu – sorry, runājām un sarunājām, viss kārtībā. Bet līdz pat šai dienai nevaru tos "diedziņus" samaksāt! Nevaru! Reizēm gan biznesa cilvēki negrib saprast, kā tas ir – būt māksliniekam, viņi nesaprot, ko nozīmē izdzīvot," vaļisirdīgi stāsta Ērglis.
Viņaprāt, kovidlaikā biznesa pasaules cilvēkam 200 eiro nenozīmēja to pašu, ko 200 eiro māksliniekam. Ērglis gan piebilst, ka neattaisno sevi parādu nemaksāšanā, taču biznesmeņi tomēr domājot citādākās kategorijās.
Vaicāts, kā jutīsies, kad parādu slogs beidzot būs samaksāts, Ērglis teic, ka tad beidzot jutīsies brīvs. "Jau gandrīz divdesmit gadu neesmu dzīvojis brīvībā. Dienā, kad viss būs nokārtots, nevis atkorķēšu šampanieti, bet sajutīšos laimīgs. Kā no cietuma iznācis," "Ievai" saka viņš.