Ekrānos redzamais ne vienmēr atbilst dzīvei. Četri mīti par glābēju seriāliem

Apskatīsim ugunsdzēšanas glābēju seriālu "Čikāga liesmās" ("Chickago Fire"). Seriāla veidotāji cenšas, lai viss izskatītos pēc iespējas reālistiskāk, tāpēc filmēšana notiek reālā ugunsdzēsēju depo, bet fonā aktieriem bieži redzami arī īsti ugunsdzēsēji. Jāpiebilst, ka šis depo kļuvis par vienu no iecienītākajām tūristu apskates vietām Čikāgā.

Vēl viens seriāls, kurš ataino glābēju ikdienu, ir "9-1-1", kas tiek filmēts kopš 2018. gada un nupat, 2022. gada 19. septembrī, piedzīvoja sestās sezonas pirmizrādi. Tas stāsta par Losandželosas policistiem, feldšeriem, ugunsdzēsējiem un dispečeriem, kas pirmie dodas palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem. Seriāla veidotāji bieži iedvesmojas no reāliem notikumiem un izsaukumu zvaniem, ko saņem ASV glābšanas dienesta "911" darbinieki.

Glābēju seriālu katra sērija mēģina attēlot ugunsdzēsēju ikdienu, taču īstajā dzīvē ugunsdzēsējiem, par laimi, nav katru dienu jāriskē ar savu dzīvību vai jāglābj nelaimē nonākušie. Viņi dzēš arī aizdegušos matračus, glābj kaķus, kas uzkāpuši augstu kokos un sniedz cita veida palīdzību. Kādi vēl mīti un patiesības par ugunsdzēsēju un citu glābēju darbu eksistē?

Patiesībā, pat ja ugunsgrēks izcēlies nelielā telpā, tas rada pietiekami daudz dūmu, lai redzamība būtu tuvu nullei. Īsta ugunsgrēka aina būtu telpa, pilna ar pelēku, zaļu vai melnu dūmu mākoni.

Gandrīz vienmēr personāži piedūmotājā telpā redzami stāvot kājās. Reālajā dzīvē ugunsdzēsējiem bieži nākas rāpot pa grīdu, kur ir labāka redzamība un gaiss, ko ieelpot. Turklāt daži personāži šajā piesmakušajā telpā vēl pamanās risināt personīgās drāmas un citus jautājumus, kas realitātē, protams, nav iespējams.

Ugunsgrēku dzēšanas ainās tiek izmantoti rūpīgi novietoti propāna gāzes degļi, kas rada liesmu efektu. Šos degļus uzpilda attālināti. Jāatzīmē, ka filmēšanas laukumā ir daudz cilvēku ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Dūmu, protams, nav, jo skatītājiem ir jāredz aktieri.

Kino un televīzijas dēļ, kur redzami drošsirdīgi ugunsdzēsēji, kas, ilgi nedomājot, metas degošās ēkās, cilvēkiem ir radies priekšstats, ka arī reālajā dzīvē tā notiek. Taču pirmais ugunsdzēsēja likums ir izvērtēt savu drošību un tikai tad doties glābšanas misijā.

Ja citās darba vietās mēdz būt tā saucamās "ugunskristības" jau pirmajā darba dienā, tad ugunsdzēsēju darbā tas nav pieļaujams. Pat labi apmācītus jaunos darbiniekus pirmajos izsaukumos parasti pavada kolēģi, kuriem ir vismaz piecus līdz 15 gadu pieredze, un viņi ir labi sagatavoti izaicinājumiem, kas viņus sagaida.

Protams, visi, kuru darba aprakstā ir ugunsgrēku dzēšana un dzīvību glābšana, aktīvi trenējas, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, taču ugunsdzēsēju depo neatlasa darbiniekus pēc izskata. Darba pienākumos nav arī ugunsgrēku dzēšana un cilvēku glābšana bez krekla, kā tas redzams dažās seriālu sērijās.

Kritiskās, dzīvībai bīstamās situācijās cilvēki mēdz paaugstināt balsi, lai viņus var sadzirdēt apkārtējā haosā. Taču viena no pirmajām lietām, kas jāiemācās ugunsdzēsējam, ir saglabāt mieru jebkuros apstākļos.

Radio sakari īstajā dzīvē arī nav tik perfekti, kā to rāda seriālos – to dzirdamība var pasliktināties vai pat pilnībā pazust, atstājot glābējus bez iekšējiem sakariem. Tāpēc apmācībās tiek uzsvērts, ka būtiskākā informācija jānodod sarunas sākumā, lai sakaru pārtrūkšanas gadījumā glābējiem būtu visa nepieciešamā informācija palīdzības sniegšanai.

Patiesībā ugunsdzēsēji iet bojā ne tikai, veicot darba pienākumus. Viņus piemeklē tādas pašas veselības likstas kā citu profesiju pārstāvjus – sirds slimības, vēzis un citas.

Runājot par ASV, kur risinās seriālu "Čikāga liesmās" un "9-1-1" notikumi, jāpiemin, ka šajā valstī ir ap 365 000 profesionālo un 676 900 amatieru ugunsdzēsēju. Statistika liecina, ka 2021. gadā, veicot darba pienākumus, bojā gāja 70 glābēju. Vislielākais bojāgājušo ugunsdzēsēju skaits ASV bija 2001. gadā, kad notika 11. septembra terorakti. Tajā gadā dzīvību zaudēja 441 ugunsdzēsējs.