Uz kino ekrāniem trilleris 'Kā zvēri' – par bailēm no visa jaunā

Par filmu: mierīgas un harmonijā ar dabu piepildītas dzīves meklējumos, pusmūža pāris pamet pilsētu un pārceļas uz dzīvi nelielā ciematā. Taču tur viņiem nākas sastapties ar naidīgu un cietsirdīgu attieksmi no vietējo iedzīvotāju puses, kas novedīs visu pie neparedzamām sekām.

"Kā zvēri" ir režisora Rodrigo Sorogojena debija Kannu kinofestivālā. 2019. gadā viņš saņēma ASV Kinoakadēmijas balvas nomināciju par savu īsfilmu "Madre" un 2016. gadā Sansebastjanas filmu festivāla žūrijas balvu par filmu "Lai Dievs mūs glābj" ("Que Dios nos perdone"). "Kā zvēri" jau ir saņēmusi atzinību Kannās, un Sansebastjanā tai tika piešķirta skatītāju balva kā labākā Eiropas filma – tā izceļas ar lielisku aktierspēli un iespaidīgu operatora darbu, turpinot apliecināt Sorogojenu kā vienu no izcilākajiem mūsdienu spāņu režisoriem.

No sākuma ainas ar palēninātiem kadriem, kuros vietējie lauku sētu saimnieki cīnās ar savvaļas zirgu Galīcijas "Rapa das Bestas" fiestā, filmā "Kā zvēri" ir jūtama intensitāte un brutalitāte. Šīs vardarbības atbalss ir dziļi paslēpta katrā tālākā filmas kadrā. Katru reizi, kad Antuāns dodas iedzert uz vietējo bāru, starp viņu un abiem brāļiem Ksanu un Lorenco valda nemitīga agresijas aura, kā gaidāma vulkāna izvirdums, kas drīz neapturami sāksies. Ksans katrā izdevībā pretojas Antuānam, lēnām, bet noteikti saasinot konfliktu līdz punktam, no kura vairs nav iespējams atgriezties. Starp krāšņajām, sulīgajām Galīcijas ainavām, filmas veidotāji veiksmīgi iespēlē pulsējošu, satraukumu radošu muzikālo fonu, kas atspoguļo abu mājsaimniecību naidīgumu. Apkārtējā lauksaimniecības zeme un darbs tajā ir Antuāna un Olgas mūža sapnis un viņi beidzot atrodas sev tuvā vidē, taču atrašanās šādā izolācijā ir arī pastāvīgs drauds.

"Kā zvēri" piedāvā skatītājiem izbaudīt spēcīgu aktierspēli no visiem galveno personāžu atveidotājiem, un Sorogojens ļauj šiem personāžiem attīstīties filmas gaitā, pateicoties nesteidzīgajam notikumu ritējumam, kurā tieši šis lēnīgums rada filmai nepieciešamo spriedzi. Ir daudzas ainas, kuras ilgst vairāk nekā 10 minūtes bez montāžas, taču nevienu brīdi tās nepaliek par garu, lai tajās pazustu tā slēptā dinamika – tā vietā notiek pilnīgi organiska notikumu attīstība, izceļot aktieru izcili paveikto darbu un dialogus, kuriem var sekot ar aizturētu elpu un kuru katru brīdi gaidot eksploziju to mierīgajā ritējumā.

Trillerī "Kā zvēri" ir apvienotas daudzas pazīstamas un vienmēr aktuālas tēmas – vienmēr pastāvošā konflikta situācija starp ārzmeniekiem un vietējiem, izglītoto pilsētu un neizglītotajiem laukiem – tas ir bijis daudzu jau par klasiku kļuvušu trilleru kodols, kā piemēram 1971. gada filmā "Salmu suņi" ("Straw Dogs") ar Dastinu Hofmani galvenajā lomā. Tomēr režisors Rodrigo Sorogojens cenšas pārspēt jau uzstādīto latiņu, papildinot filmas spriedzi ar to, kā saknes ir meklējamas mūsdienu sabiedrībā.

Līdzās pilsētas un lauku konfliktam ir mājieni uz nacionālisma un ksenofobijas (vietējie Galīcijas zemnieki pret Spānijā dzīvojošajiem franču jaunpienācējiem) tēmu, kā arī dziļas sociālo šķiru problēmas. Lauksaimniekiem Ksanam un Lorenco, kuri gadu desmitiem bez īpašiem panākumiem ir strādājuši uz savas zemes, vēja turbīnas uzstādīšana ir vienīgā izeja no nelaimju un grūtību pilnas dzīves. Antuānam un Olgai, bagātajiem ārzemniekiem, kuri, kā saka Ksans, "spēlē lauksaimniecībā tikai divus gadus", neskartā zeme ir daudz vērtīgāka par naudu.

Šī tēma, it īpaši par zemes pārdošanas vides projektiem, ir mūsdienās ļoti aktuāla. Lauku kopienās visā Spānijā, kā arī Nīderlandē un citās pasaules valstīs, tradicionālās lauksaimniecības metodes saskaras ar ekonomikas attīstību un jauno vides politiku. Tomēr filmā "Kā zvēri" tematiskie elementi ir tikai fons tās patiesajam mērķim – radīt un uzturēt filmā biedējošu atmosfēru, kura daudzos brīžos pat rada zināmu diskomforta sajūtu. Ar izcilo aktierspēli un spriedzes pilnajiem dialogiem, trilleris "Kā zvēri" ir viena no aizraujošākajiem trilleriem pēdējo gadu laikā.