Kāpēc ne visi influenceri kļūst populāri? Betas Beidz viedoklis  (3)

Vai influencera dzīve ir nebeidzama ballīte? "Manā pieredzē – tā arī ir. Gan bezmaksas produkti, gan ielūgumi ieripo vairāk, nekā es zinu, ko ar tiem iesākt, bet vai tas paskaidro jautājumu, ko nozīmē būt influencerim? Es teiktu, ka nē. Tas drīzāk parāda to, kuras kompānijas seko līdzi mārketinga tendencēm un kurām kompānijām ir budžets, aktuāla kampaņa vai izmisums pareklamēties," saka influencere Beta Beidz, kurai ir 32 000 sekotāju "Instagram" un vairāk nekā 21 000 sekotāju "YouTube". Viņa gan uzsver – tā ir viņas individuālā pieredze, influencēšanas metodēm un apjomiem limitu nav.

"Vienmēr esmu bijusi stingri pārliecināta, ka negrasos dzīvot, lai strādātu. Man svarīgāka ir puķu ostīšana. Tāpēc jau skolas laikā sapratu, ka darīt kaut ko piecas dienas nedēļā, katru nedēļu un katru gadu – tas padarīs mani nožēlojamu, vismaz kamēr nav izdevies atrast to īsto un vienīgo dzīves aicinājumu, kam atdoties pilnībā," stāsta Beta. "Influencera darbs ir lieliski piemērots, jo varu būvēt savas dienas, kā pašai tīk. Ja pamostos ar sajūtu, ka šodien esmu tukša, izdaru nepieciešamo komunikācijā ar aģentūrām vai klientu, publicēju iepriekš apstiprinātu saturu un pārējo laiku izmantoju, lai piepildītu sevi, cerībā, ka nākamajā dienā man jau būs, ko dot pasaulei."

Influencēšana var būt smags darbs, norāda Beta. Reizēm visi darbi sakrīt vienā nedēļā, un tad ir "jārauj cauri", toties atšķirībā no vairuma citu profesiju nākamo nedēļu var paņemt brīvāku. Tas, ka influenceris pats atbild par savu darba apjomu, ir influencēšanas spožums un posts. Atšķirībā no vairuma profesiju veiksmīgs influenceris tiešām var strādāt maz, bet pelnīt labi, taču var arī strādāt vairāk un pelnīt ļoti labi. "Personīgi man – un es pieņemu, ka arī vairumam citu šīs profesijas pārstāvju – mēdz būt grūti novilkt robežas. Dienas beigās mēs visi gribam lielu māju ar baseinu, kuru izmantot reizi gadā, tāpēc reizēm ir grūti pateikt nē, kaut arī jūtu – šis darbiņš nav priekš manis vai atalgojums ir pārāk mazs," stāsta Beta. "Apziņa, ka tu pateiksi nē, bet klients ies pie nākamā, līdz kāds cits teiks jā, noved pie bailēm zaudēt savu handikapu."

Beta par savu veiksmes atslēgu nosacīti uzskata darbošanos latviešu valodā. "Nosacīti, jo paliek jautājums, kas būtu, ja to pašu laiku un enerģiju ieguldītu saturā angļu valodā. Es nebeigšu skandināt, ka Latvijā jebkurš var kļūt slavens, atliek tikai darīt. Latvijas tirgus ir niecīgs; lielākās valstīs mākslinieki cīnās ar lielo konkurenci. Ir grūti tikt pamanītam un iekarot patērētāju sirdis, bet šeit tas ir elementāri. Atliek radīt vienu dziesmu, un tevi jau atskaņos vairākos vadošajos radio. Ja šis ir tas brīdis, kad man jāiedvesmo lasītājs, es ieteiktu sākt darīt! Un nebaidīties no izgāšanās un apkaunojuma. Ar laiku visi aizmirsīs tavu robusto sākumu un novērtēs tavu radošo tagadni," iesaka Beta.

Runājot par personības kulta influenceriem, viņa norāda – viņu veiksmes faktors slēpjas algoritmā, spējā izpatikt svešiem cilvēkiem internetā un pacietībā nepadoties arī tad, ja nav rezultātu. "Ja viss izdodas, kā cerēts, apsveicu – tu tagad esi influeceris. Tomēr laikā, kad mūsu uzmanības noturība kļūst īsāka, drēbes arvien straujāk ienāk un pazūd no modes un katru sezonu parādās jaunas kulta slavenības, arī influenceris ir aizstājams, tāpēc jārēķinās, ka cilvēki var zaudēt interesi par tevi, līdz ar to zīmoliem vairs nebūs vajadzības pēc tavas reklāmas. Influenceru vilni nevar ķert mūžīgi, taču tas ir iespējām bagāts laiks, kurā izmēģināt spēkus sev interesantās stabilākās nozarēs," iesaka Beta.

"Jau iepriekš esmu publiski minējusi, ka ar to netieku galā. Kad uzsāku gaitas publiskajā telpā, veidojot jautrus video savā "YouTube" kanālā, es biju pilna enerģijas, ideju un arī naivuma. Cilvēkiem patika mans saturs, un arī man patika citiem patikt, bet ar laiku, kad dabīgi nonācu arvien lielākā sabiedrības un arī mediju uzmanības lokā, saskāros ar to, ka ne visiem interneta lietotājiem es patīku. Man tas bija graujoši," atzīst Beta.

"To, ka mēs nekad nepatiksim visiem, biju dzirdējusi daudzkārt, bet tikai tad, kad 2020. gadā saskāros ar pirmo publisko naida vilni, es sapratu, kā tas ir. Mans pirmais impulss bija sevi aizstāvēt. Centos pierādīt nīdējiem, ka esmu labs cilvēciņš, trausls ziediņš, pilns mīlestības un empātijas, ka nevēlu nevienam ļaunu un arī pati neesmu pelnījusi naidpilnu un bieži vien perversu komunikāciju, taču ātri sapratu, ka tas nekur neved. Pēc neilga laika pārvācos uz platformu "Patreon", kurā veidoju savus video vēl šobaltdien, bet nu jau šaurākam cilvēku lokam. Arī "Instagram" ar savu dzīvi dalos daudz filtrētākā manierē."

Beta uzskata, ka viņas cīņa ar kritiku nav pareizais veids, kā ar to tikt galā: "Pati saprotu, ka tas ir diezgan gļēvi. Pareizais veids, kā tikt galā ar kritiku, ir "likt mīksto". Dzīvot savu patiesību, nelasīt komentārus, netaisnoties par katru sīkumu un turpināt savu ceļu pretim saulei ir daudz veselīgāk. Es vēl mācos, kā to darīt, tāpēc pagaidām darbojos tādā kā pašsaglabāšanās režīmā." Vienlaikus viņa piebilst – sekotāju atbalsts vienmēr ir bijis daudz lielāks par naidu, un to pierāda arī fanstastiskās iespējas šovbiznesa lauciņā, kuras viņai tiek dotas atkal un atkal un par kurām viņa jūtas ļoti pateicīga.

"Nīdēji vienmēr ir nelaimīgi un nerealizējušies cilvēki, bieži vien anonīmi. Es ne tikai nevienam nekad neesmu rakstījusi negatīvus komentārus vai naida vēstules, bet arī nepazīstu nevienu, kurš to darītu. Tas tikai pierāda, ka cilvēki manā saskarsmes lokā ir darītāji un ka negatīvu komentāru rakstīšana ir kaunpilna padarīšana, par kuru paši tumsoņas izvairās runāt skaļi," rezumē Beta.