Latvijas kino vidē ir aktualizējušās tēmas par identitātes un vietas meklējumiem, internacionālu adopciju un sarežģītām attiecībām gan ar sevi, gan tuviniekiem ("Māsas", režisore Linda Olte; "Neona pavasaris", režisors Matīss Kaža). Līdzīgā kārtā arī filma "Atgriešanās Seulā", kas savu pirmizrādi piedzīvojusi Kannu kinofestivālā konkursa sadaļā "Un Certain Regard", pievēršas jautājumiem par personiskajām saknēm un starpkultūrālu difūziju.
"Vizuāli filigrāns nepieaugšanas kino stāsts, kas nostājas pretsolī pēdējo gadu pieaugšanas drāmu birumam un to mierinājumiem. To varētu salīdzināt ar pazušanu tulkojumā, režisoram Šū savēršot skatītāja gaidas un priekšstatus par meiteni, kurai it kā lemts iepazīt savus bioloģiskos vecākus svešā valstī. Ko gan īsti viņa meklē – šis jautājums urda no kadra uz kadru, pamazām iegremdējoties Dienvidkorejas un tās metropoles faktūrās, skaņas un attēla magnētismā, kā arī spilgtās ekrāna debitantes Džiminas Parkas pašpaļāvīgajā klātbūtnē," tā filmu raksturo kino kritiķe Dārta Ceriņa. Īpašais seanss kopā ar Dārtu Ceriņu jau 21. martā kinoteātrī "Forum Cinemas".
Ir pagājis laiks kopš Korejas kara, 20. gadsimta bada un nabadzības. Dienvidkorejai bija vajadzīgi aptuveni septiņdesmit gadi, lai nokļūtu pasaules tehnoloģiju un kultūru priekšgalā. Fredija ir tikai viena no 200 000 mazuļiem, kuru vecāki pēc kara pieņēma lēmumu, nodot savu bērnu adopcijai turīgākām ģimenēm no Eiropas.
Filmas režisors Deivijs Šū filmas izstrādes procesu komentē: "Es neesmu dzimis Dienvidkorejā, neesmu sieviete un neesmu adoptēts. Šis attālums lika man apšaubīt manu leģitimitāti stāstīt šo stāstu, bet vienā brīdī notika atvēršanās, un es arī atradu sevi šajā projektā. Esmu uzaudzis Francijā, Kambodžā dzimušiem vecākiem. Pirmo reizi uz Kambodžu devos divdesmit piecu gadu vecumā. Manas attiecības ar valsti bija līdzīgas Fredijas attiecībām ar Dienvidkoreju."
Galvenās varones loma piešķirta Džiminai Parkai – francūzietei no Dienvidkorejas. Režisors norāda, ka kopā ar aktrisi nav vēlējies, lai galvenās varones tēls iekļautos etniskajos vai dzimumstereotipos: "Es gribēju atkāpties no tā, ko jūs sagaidāt vai iedomājaties, kā tiek filmās attēloti Āzijas sieviešu tēli. Šajā gadījumā mums ir sprādzienbīstams varonis, kurš nav tikai jauka meitene, kas iet pret straumi." Aktrises Džiminas Parkas atveidotā Fredija, meklējot iespējas kā pārņemt kontroli pār uzspiesto klasifikāciju, kā pieņemt mīlestību caur aizvainojumu, dusmām un vispārēju nožēlu, filmā sasniedz emocionālās robežlīnijas no dusmām, līdz porcelāna smalkai ievainojamībai.
Starp trīs valodām un divām kultūrām, daudzas emocijas paliek neizteiktas un neizprastas, tādēļ mūzika filmā kļūst par specifisku komunikācijas formu, kas palīdz cilvēkiem saprast vienam otru caur emocionālu vibrāciju skanējumu telpā.
Filma "Atgriešanās Seulā" tiks izrādīta no 24. marta angļu, franču un korejiešu valodā ar subtitriem latviešu valodā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
