Latviešu dziedātāja Laima Vaikule Izraēlā sniegusi interviju pretrunīgi vērtētajai Krievijas dīvai Ksenijai Sobčakai, kura cita starpā interesējas arī par rusofobijas izplatību Latvijā – Sobčakas rīcībā ir ziņas, ka Latvija esot līdere krievu nīšanā, tostarp apraides atņemšana TV kanālam "Doždj" tam esot pierādījums.
Intervijā nevienprātīgi vērtētā Sobčaka atklāj, ka Latvijā un Jūrmalā viņa strādājusi astoņus gadus, šeit dzīvo daudzi viņas draugi, bet tagad attieksme pret krieviem un krievvalodīgajiem esot krasi mainījusies, proti, Latvijā vērojama rusofobijas izplatība. Sobčaka vaicāja Vaikules viedokli, vai tiešām tā ir, un abas par šo jautājumu diskutēja vairākas minūtes.
"Tas pāries," skaidro Vaikule, kura Sobčaku atceras no laikiem, kad viņa vēl bija maza, "10 procenti no Latvijā mītošajiem krieviem nerunā latviski un vispār nezina šo valodu. Pamēģiniet Krievijā padzīvot bez krievu valodas zināšanām – tas nebūtu iespējams," valodas aspektu komentē dziedātāja.
Vaikule uzskata, ka cilvēkiem Latvijā ir jāprot runāt latviski, cilvēkiem Ukrainā jāmāk runāt ukraiņu valodā. "Katrā valstī runā savā valodā, tas ir normāli. Un tikai tagad mēs pie tā esam nonākuši," saka Vaikule. Uz Sobčakas jautājumu, vai tiešām tas ir tik svarīgi, māksliniece skaidro: "Jā, ir gan svarīgi. Tā ir cieņa. Tev ir jāciena valsts, uz kuru esi atbraucis."
Tomēr žurnāliste min piemēru ar iebraucējiem Dubaijā, kur uzturēšanās atļaujas vajadzībām arābu valodas prasmes netiek prasītas, jo visi tāpat runājot angliski. Dubaija aicinot pie sevis cilvēkus un liekus slogus viesiem neuzliek. Pretēji Latvijai.
"Nemetiet man ar akmeņiem, bet vai tad Latvijai nebūtu izdevīgāk, ja tā kļūtu par štābu tiem krieviem, kas nav mierā ar pašreiz notiekošo?" vaicā Sobčaka un uzskaita dažas jomas, kurās Latvijā vērojamas problēmas (dzimstība, ekonomika, jauniešu aizbraukšana) un krieviski runājoši iebraucēji lieti noderētu valsts attīstībai. Kā noprotams no Vaikules atbildes, viņa nedaudz mainījusi domas par krievvalodīgo atrašanos Latvijā un tagad vairākus Latvijas lēmumus atzīst par pareiziem. Noprotams, ka Vaikule arī mainījusi savas domas attiecībā uz "Doždj" apraides aizliegumu Latvijā
Tomēr būtiskākās kļūdas, viņasprāt, ved uz deviņdesmito gadu sākumu. Vaikule stāsta, ka jau toreiz krievu bērniem vajadzēja iet latviešu bērnudārzos, tad nebūtu šodienas problēmu. Uz Sobčakas neizpratni, kāpēc gan nevar pastāvēt stabila krievvalodīgo kopiena, Vaikule saka, ka tāds variants ir iespējams, bet viņa jau tam ir gājusi cauri un vairs negrib. "Man ir vaicāts: "Vai tu vari runāt normālā valodā?", ar to domājot krievu valodu."
"Rīgā bija arī tāds mērs, īsts nacionālists, par kuru mani brīdināja: tu tikai neiedomājies pie viņa ierunāties krieviski. Tas bija kaut kas neticams, jo visur vajadzēja runāt krieviski. Mēs esam izjutuši to, ko nozīmē, ka vajag. Bet mēs savā Latvijā gribam runāt latviski. Ja kāds ar mani vēlas runāt krieviski, varu arī tā," savu nostāju pauž Vaikule.
Sobčakai uzsverot ekonomikas ieguvumus no krieviem Latvijā, Vaikule ir stingra: "Nu, nedrīkst visu pirkt un pārdot!" Viņa skaidro, ka iebraucēji laika gaitā var izvērsties par draudu: "Kā mēs varētu būt droši, ka puse no viņiem pēc tam nesāktu Latvijā organizēt apvērsumu? Tāpēc – tikai tāpēc – mēs neielaižam visus," skaidro dziedātāja.
Vaikulei vairs nav attiecību ar kolēģiem no Krievijas, atskaitot pavisam tuvos draugus, kuri ir pret karu. Dziedātāja arīdzan mainījusi domas par politikas un mūziķu savstarpējo saistību. Ja pēc Krimas aneksijas 2014. gadā viņa aizstāvējusi atsevišķus kolēģus saistībā ar aizliegumu iebraukt Latvijā, tad pēdējais gads viņai parādījis, ka skatuves mākslinieki tomēr ir cieši saistīti ar Krievijas politiku. "Šodien tas ir tik acīmredzams. Es vienkārši toreiz biju naivs cilvēks."