Kinolente - 698
Foto: Publicitātes attēli

No Luvras līdz Bekingemas pilij, no Parīzes graustiem līdz Larošelas aplenkumam... Reliģisko karu un britu iebrukuma draudu šķeltajā valstī slavenie karaļa musketieri krustos zobenus ar kardināla gvardi, gatavi atdot savu dzīvību par Francijas varenību. Paaudzēs mīlētais Aleksandra Dimā vēsturiskais piedzīvojumu romāns "Trīs musketieri", kurš sarakstīts 1844. gadā, ieguvis jaunu elpu un kino skatītājiem tiek piedāvāta iespēja gremdēties Atosa, Portosa, Aramisa un D'Artanjana gaitās, kurās būs sastopamas gan galma intrigas, gan kaislīga mīlestība un nodevība, gan arī varonība un uzticība.

Filmas režisors Martēns Burbulons ir pārliecināts, ka šis kino žanrs, kurš skatītājiem vienmēr licis sapņot, mācīties vērtēt draudzību un iedvesmojis uz cēlu rīcību, joprojām ir aktuāls, tāpēc viņam un filmēšanas grupai bijis pienākums to pasniegt skatītājiem klasiskajā manierē, taču atbilstoši mūsdienu prasībām.

Strādāt ar tādu izcilu un visā pasaulē slavenu romānu, kāds ir "Trīs musketieri", ir aizraujoši, taču tas uzliek filmas veidotājiem arī lielu atbildības nastu. Galvenais jautājums – kā to izdarīt mūsdienās, lai ieinteresētu skatītāju? Režisora komandai nācās meklēt palīdzību 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tapušās vēsturiskās piedzīvojumu filmās, kuros galveno varoņu stāstu līnijas tiek savītas kopā ar vēsturiskajiem notikumiem.

"Kad es atceros, ko man Dimā romāns nozīmēja bērnībā, man prātā nāk kaut kas patiesi iespaidīgs un grandiozs," stāsta filmas "Trīs musketieri: D'Artanjans" režisors Martēns Burbulons. "Mūsdienās, kad potenciālajam skatītājam tiek piedāvātas dažādas platformas, lai skatītos kino, mēs gribējām veidot kino, kurš, pirmkārt, būtu baudāms uz lielā ekrāna. Scenārija autori ķērās pie materiāla veidošanas, lai adaptētu to ekrāna vajadzībām un saīsinātu, taču viņiem tūlīt pat radās doma sadalīt visu stāstu divās daļās ar vienu sižeta līniju. Tā mēs rezultātā nonācām pie divām filmām."

Filma sanākusi ļoti dinamiska un kontrastainu emociju piepildīta – atbilstoši Dimā romānā uzrakstītajam. Scenārija autoriem Matjē Delaportam un Aleksandram de la Pateljē izdevies saglabāt pašu labāko no romāna, papildinot to dažādus momentus, kuri ļauj filmā uzturēt pastāvīgu dinamiku – tas bija filmas veidotāju galvenais uzdevums. Filmēšanas laikā tika daudz izmantota uzņemšana ar viena kadra palīdzību, lai skatītājam rastos pastāvīgs kontakts ar personāžiem un viņi varētu kopā ar tiem izdzīvot cauri atainotajiem notikumiem. "Aktieru izvēlei mēs pievērsām īpaši lielu vērību – izvēlēties tos šādai filmai un lomai – tajā bija kaut kas maģisks," atceras režisors. "Kā vienu no pirmajiem mēs izvēlējāmies Atosa lomai leģendāro Vensānu Kasēlu – viņš bija tik ļoti atbilstošs šim musketieru pelēkajam vilkam. Scenārija autori izdomāja lielisku frāzi, kura ideāli raksturoja Atosu: "Viņš mēģināja slīcināt savus dēmonus vīnā, taču tie iemācījās peldēt." Esmu ļoti lepns par Romēna Djurī, Fransuā Sivila un Pio Marmaī pieaicināšanu pārējo musketieru lomām un es biju ļoti laimīgs kopdarbam ar tādām aktrisēm kā Evu Grīnu un Vikiju Krīpsu – attiecīgi Milēdijas un Francijas karalienes lomās."

"Man liekas, ka Aleksandrs Dimā ir katrā no musketieriem ielicis daļu no sevis," stāsta D'Artanjana lomas atveidotājs Fransuā Sivils. "Jaunības degsme, drosme un pārgalvība ir vienīgās bagātības, kuras pieder šim gaskonietiem. Mani ļoti aizrāva D'Artanjana iekšējā izaugsme kopš viņa satikšanās ar pārējiem musketieriem. Šo personāžu savā laikā spēlējuši tik daudz slavenu aktieru un es biju lepns, ka man radās iespēja pievienoties šādai komandai."

"Pagājis daudz gadu līdz pie Dimā nemirstīgā darba atkaļ ķērušies klāt francūži – varētu teikt, ka "Trīs musketieri" atkal atgriezušies dzimtajā ostā," smaida Atosa lomas atveidotājs Vensāns Kasēls. "Mani ļoti saista Atosa personība, jo tieši viņš kalpo par savienojošo posmu starp daudzām romāna sižeta līnijām. Viņam piemīt ļoti plašs emociju spektrs – viņu vajā pagātne, viņš jūt sirdsapziņas pārmetumus par agrāk darīto un viņu nomoka kauna un vainas apziņas. Viņš gribētu smaidīt tā, kā to dara D'Artanjans, taču nevar, jo vairs nespēj būt laimīgs. Es esmu vecāks nekā Atosa personāžs grāmatā, un mans vecums noteikti palīdzējis daudz labāk saprast manu tēlu."

"Esmu lasījusi "Trīs musketierus" skolas laikā un jau tad mani ļoti iedvesmoja Milēdijas tēls un viņas aizraušanās ar piedzīvojumiem un avantūrām," atzīstās Milēdijas lomas atveidotāja Eva Grīna. "Filmas veidotājiem izdevies aiziet prom no no ierastās Milēdijas tēla, kādu esam to redzējuši citās ekranizācijās un vairāk pastāstīt tieši par to, kāpēc viņa ir tāda, kāda ir. Šī sieviete ir bez principiem, bezbailīga un nežēlīga – gatava izdarīt visu sava mērķa sasniegšanai. Filmas otrajā daļā mēs uzzināsim, kas tam bijis par iemeslu. Esmu ļoti pateicīga visiem, kuri mani gatavoja šai lomai – visiem, kuriem pietika pacietības mācīt mani jāt ar zirgu, cīnīties ar zobenu un kauties. Taču īpaša pateicība izcilajam kostīmu māksliniekam, kurš radīja patiesi unikālus tērpus."

Gatavojoties filmai, režisora Martēna Burbulona komanda pārskatījusi daudzas no romāna "Trīs musketieri" agrākajām ekranizācijām. "Bijām ļoti pārsteigti, ka pamatā tās visas bija komēdijas, kas ir diezgan pārsteidzoši, jo Dimā darbs pēc būtības ir pietiekoši drūms un skarbs. Taču bija arī labi tas, ka no visām iepriekšējām filmām neviena netiek uzskatīta par universālu etalonu. Romānā eksistē divas galvenās sižeta līnijas – tās veltītas karalienes piekariņiem un Larošelas aplenkumam. Tās ir galvenās laika līnijas arī mūsu filmā, taču galvenais paradokss bija tāds, ka romāns ir ļoti garš, tajā ir maz ainu, kurās visi musketieri ir kopā un Milēdija šajos notikumos parādās samērā vēlu. Mēs nolēmām nedaudz pārveidot šos stāstus, kā rezultātā sanāca materiāls divām filmām."

Turpinājumu filmai "Trīs musketieri: D'Artanjans", skatītāji redzēs uz ekrāniem šā gada decembrī un tas sauksies "Trīs musketieri: Milēdija".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!