Jenots “Raķete” (ieskaņojis Bredlijs Kūpers) grupas “Radiohead” dziesmas “Creep” pavadījumā soļo pa piedrazotu planētu, kas Galaktikas sargu komandai ir kļuvusi par pagaidu mājām. Atnākot mājās, viņš novelk kreklu un kļūst redzams, ka viņa mazajā ķermenītī ieaudzētas metāla plāksnes. No kurienes tās un kā “Raķete” kļuva par jukuša zinātnieka eksperimenta upuri – to mēs uzzināsim Džeimsa Ganna filmas trešajā daļā.
Jāpiebilst, ka filmu gandrīz atcēla “tvitera” skandāla dēļ, kad Ganns neveiksmīgi pajokoja par pedofilijas tēmu, un “Disney” nespēja viņam to piedot. Taču šoreiz viss beidzās mierīgi. Un tas ir labi, jo Ganns ir talantīgs režisors, kas spēj ne tikai izklaidēt “Marvel” fanus, bet arī piepildīt stāstu ar īstu drāmu, nemaz nerunājot par daudzajiem jokiem. Tiesa, Ganns paziņojis, ka līdz ar šo triloģiju noslēdz sadarbību ar “Marvel”.
Trešajā filmā gandrīz visu sargu komandu satiekam, esot vieglā pēctraumatiskā stresa stāvoklī. Īpaši tas attiecas uz Pīteru Kvilu (Kriss Prats), kurš joprojām sēro par savas mīļotās Gamoras (Zoe Saldana) nāvi. Bet kad jauns personāžs, puisis ar zelta seju Ādams Vorloks (Vils Polters) – ar gēnu inženierijas palīdzību radīta nogalināšanas mašīna, ko izaudzinājusi Valdnieka līdere Aiša (Elizabete Debiki) – sāk iznīcināt sargu planētu un nāvējoši ievaino jenotu, sargi ir gatavi ziedot visu, lai izglābtu mīļo draugu.
Nebula (Karena Gilana) un Dievlūdzēja (Poma Klementjefa) atklāj, ka “Raķetē” iekšā ir “slēdzis”, kas ir jāatslēdz, ja viņi grib glābt jenota dzīvību, tāpēc visa komanda, ieskaitot Grūtu (ieskaņojis Vinss Dīzels) un Draksu (Deivs Bautista), dodas meklēt kodu. Meklējumi viņus aizved pie supervarenā Augstākā Evolucionāra (Čukvudijs Ivudži), kurš Visumā cenšas izveidot utopisku sabiedrību. Tā skatītāji nonāk “Raķetes” pagātnē un atklāj viņa saikni ar Augstāko Evolucionāru, kurš aizvadīja eksperimentu ar “Raķeti” un citiem dzīvniekiem.
Jebkuras veiksmīgas franšīzes noslēpums ir spēja izstāstīt stāstu, turpinājumos ieviešot jaunus tēlus un jaunas vizuālās sastāvdaļas. Ja runājam par dizainu, tad šoreiz Džemiss Ganns iedvesmu smēlies Žana Ženē “Svešo” ceturtajā daļā, kā arī televīzijas seriālā “Kāpa”. Evolucionāra planēta, kurā ierodas Galaktikas sargi, ir īsts modernās mākslas objekts, ko var salīdzināt ar indiešu izcelsmes skulptora Anišs Kapūra darbiem. Planētas virsma ir dzīvs organisms, kurā var iekļūt caur atverēm, kas izskatās pēc brūcēm. Skaidrs, ka ducīgais Drakss ir par lielu šiem caurumiem, kas ir paredzams, taču tik un tā smieklīgs moments.
Šāds neparasts vietas dizains norāda uz kādu slepenu saikni ar 80. gadu franču futūristisko kino, jo īpaši tāpēc, ka viens no ļaundariem vizuāli atgādina Matjē Kasavicu (Nātans Filions). Džeimss Ganns, kurš arī iepriekš izcēlies ar labu mūzikas gaumi, filmas trešo daļu noformējis ar radošu, taču ļoti proamerikānisku skaņu celiņu, iekļaujot arī grupas “Heart” kompozīcijas un zināmākās “Beastie Boys” dziesmas. Kopumā filma rada iespaidu, ka tu esi atnācis uz ballīti pie drauga-rokmūziķa, kas dzīvo pie mūsdienu franču mākslinieku pāra.
“Galaktikas sargu” trešā filma ir patiešām bēdīga, jo runā par cietsirdīgu apiešanos ar dzīvniekiem. Piemēram, ūdri ar metāla mehānismiem ķepu vietā izskatās patiešām sirdi plosoši. “Raķeti” bērnībā joprojām ieskaņojis Bredlijs Kūpers, taču viņš runā apmēram par divām oktāvām augstāk, kas vienlaicīgi liek sažņaugties sirdij un smieties.
Pītera un Gamoras līnija attīstās mīlas trīsstūra stilā ar Nebulu, kas ir komiski. Vērts atzīmēt vēl vienu režisora atradumu – utopisku planētu, kurā dzīvo cilvēki ar dzīvnieku galvām, sava veida “Plezentvilla”, kurā nokļūst sargi. Filmā ir vēl viens jauns varonis – labradora kucīte skafandrā ar uzrakstu “CCCP”, kas ir atsauce uz suņu Belkas un Strelkas skumjo likteni.
Ja neesat redzējuši “Galaktikas sargu” pirmās divas daļas, nepārdzīvojiet – jūs visu sapratīsiet un neapmaldīsieties stāstā. “Galaktika sargi. Trešā daļa” ir patstāvīga filma ar savu mitoloģiju un oriģinālu sižetu.