"Trūmena šovs" ("The Truman Show")
1998. gada filmai "Trūmena šovs" bija tik liela ietekme, ka 2008. gadā psihiatrs Džoels Golds pastāstīja, ka viņam bijusi saskarsme ar vairākiem pacientiem, kuriem, viņaprāt, piemīt "Trūmena šova delūzija" – pacienti, kas sirguši ar šizofrēniju, ticējuši, ka viņu dzīves patiesībā ir realitātes šovs.
Filma, kas pastāsta par bailēm tikt novērotam, guva gan kritiķu, gan skatītāju atzinību. Džims Kerijs tajā iejūtas Trūmena Bērbanka lomā. Trūmens ir harizmātisks vīrietis ar perfektu dzīvi, pat pārāk perfektu, lai tā būtu īsta. Viņš nemaz nenojauš, ka viņa dzīve jau kopš būšanas mātes vēderā ir realitātes šovs, kuru katru dienu vēro miljardiem cilvēki visā pasaulē – viņa ikdiena tiek filmēta visu diennakti, turklāt visi Trūmena ģimenes locekļi un draugi patiesībā ir algoti aktieri. Trūmens vairākkārt vēlas doties ceļojumā, taču ikreiz viņu kaut kas attur. Taču viss mainās, kad no debesīm nokrīt prožektors – saprotot, ka dažām lietām apkārt nav jēgas, viņš sāk savu ceļojumu uz patiesības atklāšanu.
"Gaišo atmiņu mūžīgais starojums" ("Eternal Sunshine of the Spotless Mind")
2004. gada filma "Gaišo atmiņu mūžīgais starojums" ikkatram no mums iemāca ko svarīgu – atvadīšanās no kopīgām atmiņām neizdzēš jūtas, turklāt patiesas jūtas nespēj pārspēt pat zinātne.
Filmā Džims Kerijs iejūtas Džoela lomā. Pēc sāpīgas šķiršanās Džoela draudzene Klementīne veic procedūru, lai izdzēstu atmiņas par bijušo draugu. Kad Džoels to atklāj, viņš nolemj darīt to pašu. Atmiņām lēnām gaistot, Džoels saprot, cik ļoti Klementīni patiesībā mīl.
"Es mīlu tevi, Filip Moris" ("I Love You Phillip Morris")
"Es mīlu tevi, Filip Moris" ir balstīta uz patiesiem notikumiem, Džims Kerijs atveido reālu cilvēku – Stīvenu Raselu. Stīvens ir laimīgi precējies ar sievu Debiju, strādā vietējā policijas iecirknī, taču viņa dzīvi kājām gaisā apgāž autoavārija. Stīvens atklāj, ka ir homoseksuāls un vēlas dzīvot greznu dzīvi, par kuru bija vienmēr sapņojis. Lai to varētu izdarīt, viņš dara visu iespējamo un pārkāpj lērumu likumus, kļūstot par noziedznieku. Stīvena jaunais dzīvesveids viņu noved līdz būšanai cietumā, kurā viņš sastop Filipu Morisu. Stīvens no ieslodzījuma izkļūst, taču, vēlēdamies darīt visu, lai viņa mīlestības stāsts ar Filipu izdotos, aiz restēm viņš nonāk vēl vairākas reizes.
"Pegija Sjū precas" ("Peggy Sue Got Married")
1986. gada filma "Pegija Sjū precas" ir viena no pirmajām Džima Kerija filmām, tajā redzams arī aktieris Nikolass Keidžs, kurš arīdzan bija savā karjeras sākumposmā.
Stāsta galvenā varone ir Pegija Sjū, kura gatavojas šķirties no sava neuzticīgā vīra. Apmeklējot vidusskolas salidojumu, viņa tiek kronēta par vakara karalieni un noģībst. Pamostoties Pegija atklāj, ka viņa ir nonākusi 1960. gadā, joprojām mācās skolā un dzīvo pie vecākiem, tādēļ viņa izmanto iespēju labot pieļautās kļūdas, lai nākotnē būtu laimīga.
"Cilvēks uz Mēness" ("Man on the Moon")
1999. gada filmu iedvesmojusi 1984. gadā mirušā amerikāņu aktiera un komiķa Endija Kaufmana dzīve. Biogrāfiskā filma dod iespēju ieskatīties Kaufmana dzīves līkločos. Kā vēsta "Vanity Fair", Kerijs filmēšanas laikā centās tik ļoti iejusties Kaufmana ādā, ka pat lūdzis filmēšanas laukumā sevi dēvēt par Endiju.
"Majestātisks" ("The Majestic")
Vai veiksmīgs Holivudas scenārists varēja būt varonis, kas pazudis Otrajā pasaules karā, bet pats to neatcerēties? Tāds ir filmas "Majestātisks" sižets, kurā galveno varoni Pīteru Epltonu atveido Džims Kerijs.
Scenārists Pīters ir ambiciozs scenārists, kurš kāpj pa karjeras kāpnēm, taču tad viņa reputāciju iznīcina politiskās apsūdzības. Mēģinot izvairīties no savām problēmām, Pīters dodas uz bāru, bet pēc tam dzērumā braucot pie auto stūres, iekļūst avārijā, zaudējot samaņu un atmiņu. Viņš atmostas nepazīstamā pilsētā, kurā visi viņu pazīst kā Lūku Trimblu – Otrā pasaules kara kareivi, kas bija bezvēsts pazudis.
"23" ("The Number 23")
Psiholoģiskā filma "23" skatītāju ierauj nezināmas mīklas risināšanā. Džims Kerijs iejūtas Voltera Sperova lomā, kurš ir apsēsts ar skaitļa 23 noslēpuma atklāšanu pēc tam, kad viņš par to izlasa grāmatā, kuru dzimšanas dienā saņēmis dāvanā no sievas. Ar katru izlasīto grāmatas lappusi Volters kļūst aizvien pārliecinātāks, ka grāmata patiesībā balstīta uz viņa dzīvesstāstu un drīz vien Volters skaitli 23 saskata it visur.