Mūsdienās arvien populārāka kļūst bērnu adoptēšana, it īpaši slavenību vidū. Par šīm lietām arvien skaļāk runā Madonna, to ir darījusi arī Andželīna Džolija un citas. Mango nolēma noskaidrot, kāda ir situācija ar adopcijas lietām Latvijā un ko par to domā Latvijā populāri cilvēki.
Mūziķis Andris Kivičs, Kristofera Paula tēvs: „Adopcija ir ļoti pozitīva lieta - uzdāvināt bērnam vecākus ir kolosāls solis un labākais, ko cilvēki var izdarīt. Taču tajā pašā laikā tā ir arī milzu atbildība, un vecākiem ir jābūt tam gataviem. Turklāt svešam cilvēkam ar nezināmiem bioloģiskajiem vecākiem arī var rasties dažādas negaidītas problēmas, un ar to ir jārēķinās. Pats gan šobrīd negrasos adoptēt bērnu, jo ir savs. Taču, ja kādreiz, Latvijā spēlējot ģitāru, kļūšu par miljonāru, tad, ļoti iespējams, arī adoptēšu. Pret citām ādas krāsām aizspriedumu man nav - svarīgākais ir vēlme un gatavība uzņemties šo lielo atbildību un adoptēt bērnu."
Dziedātāja Ilva Šeškauska (Chilli), Dāvida māte: „Savā vecumā es to noteikti nedarītu. To neļauj valstī esošie finansiālie apstākļi, turklāt man pašai šobrīd ir mazs bērniņš, kas prasa daudz rūpju un laika. Bērna adoptēšana ir rūpīgi pārdomājama lieta, ko nekādā gadījumā nedrīkst sasteigt. Tādam solim es vēl vienkārši neesmu gatava - zināmi arī neveiksmīgi adopcijas gadījumi. Taču kopumā bērnu adoptēšana ir ļoti laba lieta - ja cilvēki tam ir gatavi un pārliecināti par šādu soli, tad kāpēc ne?"
Dziedātāja Linda Kalniņa (Lily), pagaidām bez bērniem: „Tas nav viegls jautājums. Adopcija, protams, vērtējama kā pozitīva lieta, un tas, ka cilvēki to dara, ir ļoti labi. Tomēr es šobrīd to nedarītu, jo neļauj finansiālā situācija un ir nepietiekams atbalsts bērnu audzināšanā no valsts puses. Ja es būtu tik bagāta kā, piemēram, Andželīna Džolija, tad noteikti daudz nopietnāk apsvērtu šādu iespēju. Arī ādas krāsai nebūtu nozīmes, jo visi jau cilvēki vien esam."
Dziedātāja Ance Krauze, Elzas un Kates māte: „Bērnu adoptēt negribētu. Tiesa, nav tā, ka par to nekad nebūtu iedomājusies, bet, ja reiz ir iespēja pašai radīt savus bērnus, tad tas nav aktuāli. Ja savus bērnus radīt nevarētu, tad noteikti apdomātu par bērna adoptēšanu, jo agrā vecumā pieņemts bērns tāpat tiek audzināts un mīlēts kā savs. Melnādainu bērnu gan es neadoptētu, jo mūsu sabiedrība pie tādām lietām vēl nav pieradusi. Tajā pašā laikā, Amerikā jau vairs tikpat kā nešķiro melnādainos no baltādainajiem, un tur to var atļauties."
Hokejista Kārļa Skrastiņa sieva Zane, divu meitu māte: „Adopciju vērtēju ļoti augsti, un apbrīnoju cilvēkus, kas gatavi spert šādu soli. Arī pati esmu par to aizdomājusies, bet šobrīd manam mazulim ir septiņi mēneši, tāpēc tas nav aktuāls jautājums. Taču nekad nesaki nekad - varbūt nākotnē arī adoptēšu kādu bērniņu. Jāsaka gan, ka šādā mazā valstī populāram cilvēkam tas nav viegls uzdevums un sabiedrība ir ļoti nežēlīga."
Par spīti tam, ka Latvijā bērnu adoptētāji saņem diezgan lielus pabalstus no valsts puses - vienreizēju maksājumu Ls 1000 apmērā, kā arī Ls 35 katru mēnesi pēc bērna adoptēšanas, šī parādība mūsu valstī nav diez ko izplatīta. Latvijas bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrija ir izveidojusi arī speciālu mājaslapu, kurā var atrast visu informāciju par adopcijas iespējām Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!