Lai arī TV3 piedzīvojumu spēles Trakais ceļojums dalībniekiem žurnālistei Allai Petropavlovskai (attēlā) un māksliniekam Aivaram Vilipsōnam bija jāguļ vienā gultā, ikdienā viņi nav pāris - jau pāris gadus Alla un Aivars ir labi draugi, kas kopā devušies ne vienā vien trakā ceļojumā.
Sarunā ar izklaides portālu Mango Alla Petropavlovska stāsta, ka pati nav redzējusi nevienu piedzīvojumu spēles Trakais ceļojums sēriju. „Es nekad neskatos pārraides, kurās esmu piedalījusies. Turklāt laikā, kad rāda Trako ceļojumu, man ir aktīvs darba etaps, un man arī nepiemīt narcisms. Spēli skatās Aivars, un viņš ir teicis, ka no malas abi nemaz tik šausmīgi neizskatāmies,” spēles neskatīšanos žurnāliste pamato.
Ja būtu vēlreiz jāpiedalās šādā projektā, Alla piekristu. „Taču šī spēle nebija traks ceļojums. Es biju gaidījusi, ka trakais ceļojums būs orientēšanās nepazīstamā vidē, tā būs komunicēšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, situācijas izvērtēšana un lēmumu pieņemšana, kā arī elastīga uzvedība. Taču tas nebija tas trakākais ceļojums. Varbūt vairāk tā bija pionieru nometne ar skautu nodarbēm. Pirmo reizi mūžā es kāpu uz slidām, vārīju zupu, krāsoju olas,” viņa stāsta.
Ja arī abi ceļotāji spēles laikā nonākuši naudas grūtībās, tad izmantojuši savus talantus bez mazākās kauna izjūtas. „Var taču dziedāt bez balss un dejot bez grācijas,” skaidro žurnāliste.
Spēles laikā nepatīkamākās emocijas Allai izraisīja šautuves apmeklējums. „Tas man no astoņdesmito gadu beigām un deviņdesmito gadu sākuma, kad kā reportiere biju devusies uz karsto kara zonu Kaukāzā. Lodes gluži gar ausīm nelidoja, bet bija diezgan kritiska situācija. Kopš tā laika man pret šaušanu ir izstrādājies reflekss. Kad dzirdu šaušanas troksni vai arī man pabrauc garām mašīna, kurai rūc izpūtējs, es satrūkstos no asas un skaļas skaņas. Par to lai spriež psihologi un psihiatri, kāpēc man ir tāda nepatika pret šo skaņu. Lai gan man patīk datorspēles, kurās ir šaušana, realitātē ir citas emocijas,” tā Petropavlovska.
Alla šajā ceļojumā piekrita doties ar savu labāko draugu Vilipsōnu. „Turklāt mēs viens otru izjūtam kā dvīņus,” tā žurnāliste, kas noliedz intīmas attiecības ar Vilipsōnu.
Pirms gada Alla zaudēja savu vīru, kas aizgāja aizsaulē. „Man nav otras pusītes,” tā Alla. Runājot par savām un Aivara attiecībām, viņa atklāj, ka abi saprotas no pusvārda un abi ir dvēseļu radinieki. Ja runājam par abu atšķirīgajām nodarbēm, jo Aivars ir mākslinieks, bet Alla žurnāliste, Alla saka: „Neesmu jau es ar nekāda kodolfiziķe.”
Pāris arī iepriekš kopīgi ceļojis. "Esam bijuši trakos braucienos uz Japānu, Tenerifi, Kubu un Maroku," tā Alla.