Foto: Mango
Populārais rokdziedātājs Ivo Fomins (attēlā) no Liepājas Rīgā bija ieradies tieši brīdī, kad kāds vīrietis devās iekarot Vanšu tilta smaili un līdz ar to Rīgas drošības dienesti bija ierobežojuši arī satiksmi, par ko dziedātājs nebija diez ko priecīgs.

Ivo Fomins joprojām dzīvo Liepājā, audzina divus dēlus, mīl savu sievu un sapņo par laimīgām vecumdienām, kad rušināsies pa lauku mājas dārziņu, kur audzēs ābolus, kartupeļus un burkānus.

Ar Ivo un viņa sievu Ivetu izklaides portāls Mango sarunājas pēc tam, kad dziedātājs kopā ar grupu Iedomu spārni viesnīcā Islande ir nodziedājis kopīgo dziesmu Viss vienmēr būs tāpat.

Iebraucat Rīgā un jūs sagaida pārsteigums - ierobežota satiksme, jo kāds vēlējies iekarot Vanšu tiltu...

Ivo: Nu, jā, man tas bija ļoti liels pārsteigums. Es nevarētu Rīgā dzīvot, jo mani uzvelk visi šie sastrēgumi un es palieku nervozs. Dēļ viena āksta Rīgā paralizēta visa satiksme un sākas haoss. Sviests! Kādu pusstundu sēdējām sastrēgumā un tad visai veiksmīgi tikām no sastrēguma ārā.

Iveta: Gandrīz ielidojām pa viesnīcas durvīm ar mašīnu.

Ivo: Jā, mēs meklējām viesnīcu, kur notiek Iedomu spārnu prezentācija, bet nepamanījām, ka pie viesnīcas uz ceļa ir "guļošais policists". Mašīna tā palēcās gaisā, ka abi ar sievu saskatījāmies un sapratām, ka ir jāpiebremzē.

Cik bieži no Liepājas atbraucat uz Rīgu?

Ivo: Tas atkarīgs no tā, kas Rīgā jādara. Ja ir jādzied vai ir kāda foto sesija, vai kāds projekts, tad esmu klāt. Nav jau tik viegli atbraukt līdz Rīgai - man jāmēro 200 kilometru garš ceļš. Brauciens no Liepājas uz Rīgu ir divas stundas bez apstāšanās.

Iveta: Nu, tagad Ivo uz Rīgu brauc gatavoties Ziemassvētku koncertam.

Tad jau būsiet skarbais rokeris muzikālajā Ziemassvētku hitparādē Vecīši nāk?

Ivo: Būšu skarbs, bet mīļš. Šajā koncertuzvedumā dziedāšu ļoti jauku Ziemassvētku dziesmu Zvani skan. Nu, tad kārtīgi ieskandināsim tos zvanus. Uz skatuves būšu salaveča tērpā ar dažādiem aksesuāriem, arī ķēdēm, jo es šajā vecīšu kora sastāvā esmu rokenrola Ziemassvētku vecītis.

Vai iepriekš jau esat iejuties Ziemassvētku vecīša ampluā?

Ivo: Jā, esmu saviem bērniem bijis salatēvs, bet nu jau kādu laiku viņi saprot, ka Ziemassvētku vecīša īstenībā nav. Tāpēc nav jēgas vairs pārģērbties un tēlot vecīti, bet, kad bērni bija pavisam maziņi, tad viņiem bija prieks par salatēva ierašanos. Biju stingrs "vecītis", bet tajā pašā laikā arī ļoti labsirdīgs un mīļš.

Kādi muzikālie plāni un idejas šobrīd tiek kaldināti?

Ivo: Dotajā brīdī saceru mūziku. Gatavoju jaunu materiālu. Esmu pārņemts ar to procesu, jo vēlos sacerēt labas dziesmas. Ja būs pietiekoši daudz labu dziesmu, tad varēs arī domāt par albuma izdošanu. Darbojos arī savā Liepājas ierakstu studijā un paralēli arī koncertēju.

Iveta: Ivo ļoti ilgi strādā pie vienas dziesmas un ļoti kritiski uz sevi skatās.

Ivo: Ja rodas kāda melodija, vispirms to parādu sievai, jo viņa tomēr pārstāv manus klausītājus. Iveta iesaka, kurās vietās vajag piestrādāt. Tomēr esmu ļoti kritisks pret sevi.

Iveta: Ivo nerada dziesmas, lai tikai izlaistu albumu.

Ivo: Jā, ir jābūt spēcīgām un saturīgi labām dziesmām, kas nebūt nav viegli. Lielākoties Iveta nekritizē manas dziesmas, bet ir bijuši gadījumi, kad Iveta pasaka arī kādu skarbāku piezīmi un iesaka pārstrādāt piedziedājumu, lai tas būtu lipīgāks. Ņemu to vērā un sēžu, un pārstrādāju.

Kā privātajā dzīvē klājas?

Ivo: (Iesmejas) Feini! Dzīvojam! Remontējam māju joprojām. Mums ir tagad arī lauki, kur vēlamies lēnām uzbūvēt māju. Uzlikām tādu būrīti, ko lēnām apbūvējam. Daudz darbu. Mūsu lauki atrodas 25 kilometru attālumā no Liepājas.

Vecumdienās dzīvosiet laukos?

Ivo: Jā, vecumdienās dzīvosim laukos.

Iveta: Nākamgad sāksim iekopt dārzu - stādīsim kartupeļus un sēsim burkānus.

Ivo: Laukos jau ir izrakts dīķis, kur peldēties. Esam iestādījuši jau ābeles. Un pamazām sākam iekārtoties. Prasās pēc zemes un pēc pašu izaudzētās ražas.

Iveta: Šogad mūsu stādītajām ābelēm bija pirmā nelielā ābolu raža.

Ivo: Tā gaidījām savus ābolus, ka kāds no zara tika noplēsts un vēl nenogatavojies apēsts. Nu, un nākamnedēļ sāksim stādīt citus dārzeņus.

Vai liepājnieki arī izjūt ekonomisko krīzi?

Ivo: Nupat jau ir krīze klāt arī Liepājā. Smagi. Arī mēs ar Ivetu to izjūtam. Arī mūzikas jomā parādās arvien mazāk iespēju koncertēt, jo cilvēkiem nav naudas, lai iegādātos biļetes un koncertiem. Līdz ar to ir mazāk ienākumu un jāsāk domāt, jāsāk taupīt. Labi, mēs varbūt visi dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Bet kad tad man dzīvot, ja ne tagad? Es tā sāku forši dzīvot, viss sāka veidoties un - še tev - pēkšņi babāc un viss. Bet jācīnās un būs jau labi, galvenais - ar smaidu.

Plānojat piedalīties arī nākamā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē?

Ivo: Nē, Eirovīziju esmu jau izslimojis. Man tomēr nav 16 gadi. Esmu divas reizes piedalījies šajā konkursā. Pēdējo reizi ar duetu Fomins un Kleins aizbraucām uz Turciju un mums nepaveicās. Tas man bija tāds pārdzīvojums. Tāpēc es negribu sevi vairāk sāpināt par tām neveiksmēm, jo pēc tam kāda sabiedrības daļa nosodīja mūs. Es kādu pusgadu nevarēju atrast sev vietu. Man likās, ka visi uz mani skatās un kaut ko runā, bet es tam tiku pāri. Bet otrreiz to negribu piedzīvot. Redz, Arnis Mednis vēl šobaltdien nedzied - pēc Eirovīzijas viņam bija krīze. Tā krīze ir mazliet ieilgusi. Tā kā, Arni, atpakaļ!

Dažreiz arī apmeklējat saviesīgus pasākumus Liepājā?

Ivo: Es vispār ļoti maz staigāju pa pilsētu. Ļoti daudz uzturos savā studijā vai mājās, vai arī ar ģimeni kaut kur aizbraucam. Mēs neesam tusētāji. Man nepatīk tusēt, kaut kur sēdēt un bezjēdzīgi klausīties kaut kādas runas. Gribas ātrāk mājās un savā gultiņā. Neejam kaut kur zīmēties. Labāk aizbraucam uz laukiem svaigu gaisu paelpot vai atpūsties uz netālo Lietuvu un Zviedriju. Man vairāk patīk šādos braucienos iepirkties. Patīk atrast lētākas lietiņas. Es vairāk braucu nevis dabas skatus skatīties, bet veikalus apmeklēt un iepirkties.

Iveta, vai Ivo ir saimniecisks vīrietis?

Iveta: Gribas jau arī pašai dažreiz saimnieciski izpausties, jo Ivo vienmēr visu pamana. Ivo ir arī ļoti stingrs tēvs dēliem.

Ivo: Ja bērni neklausa, tad nevaru pieļaut, ka viņi man uz galvas kāpj virsū. Mani arī audzināja stingri, tāpēc es gribu, lai mani bērni ir izglītoti un izaug par labiem un kārtīgiem cilvēkiem.

Vai jūsu dēli Deivids jeb Deivs un Rihards jeb Ričs pievērsušies mūzikai?

Ivo: Viens spēlē hokeju, otrs basketbolu - tad mums ir tāds rosols. Gribas raudāt, bet par mūziku dēli neizrāda interesi, bet nu nekas. Ja gribēs dziedāt, tad palīdzēšu. Mazajam Rihardam (9) ir ļoti laba balss. Viņam patīk sabiedrība, bet vecākais dēls Deivs (13) ir pilnīgs pretstats.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!