Aktrise un trīs bērnu māmiņa Santa Didžus (attēlā) nepadevās pēc šova Dejo ar zvaigzni 3 pirmā raidījuma, kad žūrija viņai veltīja kritiskas piezīmes par lieko svaru, bet turpināja katru dienu trenēties vairākas stundas un dejoja pat ar lauztu ribu.
Santa Didžus šova noslēguma ballītē uzstāja, ka ka uz sarunu jāaicina arī viņas deju partneris Māris Pūce, bez kura aktrises dalība deju šovā un finālā iegūtā trešā vieta nebūtu iespējama, un ik pa brīdim sarunā iesaistījās arī aktrises laulātais draugs Arnis Bikšus.
Vai jums pašiem bija nojausma, ka varat ierindoties Dejo ar zvaigzni 3 trešajā vietā?
Māris: Šova sākumā manai vecmāmiņai, kurai kāda paziņa ir zīlniece, izzīlēja, ka mēs ar Santu būsim trijniekā, bet neuzvarēsim.
Santa: Tā kā mēs tam bijām maksimāli sagatavoti.
Māris: Mēs tomēr vairāk dejojām paši priekš sevis un skatītājiem, nevis lai vinnētu vai nevinnētu. Gandarījums ir tas, ka iekļuvām finālā.
Vai Santas sākotnējais mērķis, piekrītot piedalīties deju šovā, ir piepildījies?
Santa: Es piepildīju vairākus mērķus. Nodejoju baleta tērpos kā balerīna. Tas bija viens skaists mūža sapnis - būt par balerīnu. Otrs ir tas, ka nodejojām tautas tērpos šova finālā. Es nekad mūžā nebiju dejojusi tautas tērpā pa īstam līdz galam. Trešais un galvenais mērķis bija savest kārtībā savu augumu.
Māris: Tagad tu māki dejot desmit sporta dejas. Tas ir lielākais ieguvums.
Santa: Nē, lielākais ieguvums ir Māris Pūce.
Žūrija jau šova finālā paziņoja, ka tagad Santa varēs mācīt citiem dejot.
Santa: Es neuzņemšos tādu atbildību, jo neesmu profesionāla dejotāja. Ja kādam cilvēkam ir uz kādu lietu talants, tad tas ir jāizkopj. Jau šova finālā sajutu, ka valsi, ko dejoju šova otrajā raidījumā, bija nesalīdzināmi vieglāk dejot nekā sākotnēji, kad sāku mācīties dejot.
Māris: Santa mācēs tagad to skaistumu rādīt, lai kāds viņai gadīsies dejotājs no malas.
Tagad, kad beidzies saspringtais mēģinājumu grafiks un šovs, kas ir pirmais, ko vēlaties paveikt?
Santa: Ir šādi tādi darbi sakrājušies - jāsagatvo izrāde Liepājas festivālam, kas notiks maija beigās. Tā ir mana Kultūras akadēmijas diplomdarba izrāde, kas startēs starptautiskā festivālā Liepājā.
Noteikti pēc šova darīšu to, kas man būs jādara. Es nevaru teikt, ka esmu šausmīgi nogurusi, jo jebkura mamma pateiks, ka sēdēt ar bērnu mājās arī ir smags darbs. Tā kā darba slodze, kas bija pirms šova, paliks nemainīga arī pēc šova.
Lai arī pirmajā šova raidījumā žūrija neskopojās ar kristiskām piezīmēm, nepadevāties, bet drosmīgi turpinājāt dejot.
Santa: Droši vien esmu stipra sieviete, ja es pusi šovu varēju dejot ar lauztu ribu. Tas mums tā darba procesā gadījās. Svaīgākais bija nevis čīkstēt, bet kaut ko iemācīties, nevis dīkdieņot, dīkt, vaidēt un pukstēt par to, ka kāds ir tas un kāds ir šitas. Pamēģiniet paši kaut ko darīt.
Cik liels ir kilogramu skaits, no kā atbrīvojāties šova laikā?
Santa: Aptuveni no 12 kilogramiem. Jau desmit gadus es neeēdu gaļu, lai gan nezinu, vai tas ir visa pamatā. Es neesmu veģetāriete, jo visu pārējo – olas, zivis, sieru un pienu - ēdu. Kad sāku dejot, es neierobežoju savu uzturu, jo, tā kā baroju bērnu, nedrīkstēju sevi ierobežot. Iespējams, atbrīvoties no liekā svara palīdzēja pieredze bez gaļas.
Tagad, kad dejošana ir beigusies, būs jāpadomā par svaru, jo man jau arī spēkavīrs Aivars Visockis ir teicis, ka, neko nedarot, viss ātri atnāk atpakaļ.
Kā saglabājāt iekšējo mieru šova tiešraižu laikā?
Santa: Pie tā pierod, jo aktieriem tas ir darbs. Uztraukums ir jebkurā gadījumā, jo jāsavācas ir nevis pusotru stundu garai izrādei, bet pusotrai minūtei, un tu nedrīksti kļūdīties.
Vai jūsu vīrs Arnis Bikšus nav greizsirdīgs, ka sieva uz deju grīdas izdejoja kaislīgus priekšnesumus ar Māri?
Arnis: Nē, nē mēs esam pārāk sen pazīstami. Es domāju, ka stulbāk būtu, ja visi teiktu, ka viņa neglīta. Man ir tāda profesija un sievai ir tāda profesija - ja gribam dzīvot kopā, tad greizsirdību vajag izslēgt no attiecībām.
Santa: Stāsts par greizsirdību pie mūsu abu profesijām jākancelē jau pašā sākumā, jo citādi nav iespējams.
Ja Māris iemācījis Santai dejot, tad Santa savam deju partnerim noteikti iemācījusi rūpēties par bērniem?
Māris: Man patīk bērni, bet domāju, ka pieredze man pagaidām nav nekāda lielā. Iespējams, tā attīstīsies ar laiku, ja es saņemšos Santas bērnam nomainīt autiņbikses. Galu galā pieredzes ar bērniem man vēl nav, jo esmu vēl jauns, un paies laiks, kad man sāksies nopietna ģimenes dzīve.
Šova laikā jūs kritizēja žūrija, arī interneta komentētāji neskopojās ar piezīmēm, bet kuri bija tie cilvēki, kas jūs atbalstīja?
Santa: Ģimene visplašākajā nozīmē – omes, opji, brāļi, mana mamma. Arī bez Arņa nekā. Tas ir vislielākais ieguvums, ka cilvēki, kuri sen nav devuši nekādu ziņu, man atsūta īsziņu, vai uz ielas pienāk klāt cilvēki un saka, ka bija forši.
Māris: Mana ģimene, draudzene Maija un cilvēki no Jelgavas, kuri, ja ne balsoja par mums, tad vismaz morāli mūs atbalstīja.
Foto galerijā: aģentūra f64 un mango.lv.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!