Kā vēlētos nomirt Latvijas slavenības?  (2)

Savulaik Mango veica aptauju, kas pēc nāves notiks ar tautā mīlēto politiķi Ainaru Šleseru, bet šoreiz informāciju meklējām pie dažiem pirmavotiem.

Pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks atklāj, ka pēc nāves vēlētos tikt kremēts. "Ceru, ka pēc savas dzīves būšu atstājis pietiekoši daudz nemateriālu vērtību, lai nebūtu vajadzīga mana trūdošā ķermeņa klātbūtne," viņš prāto.

Pēc kremēšanas pāri palikušos pelnus būtu jāizkaisa virs Kolkas pagasta, kur Stendzenieks uzaudzis. "Šopavasar sarunāju ar Kolkas bērziem, ka es no viņiem urbju sulas, bet pretī viņi saņems mēslojumu manu pelnu veidā. Es domāju, ka helikopters ir izcils risinājums, jo tas var nekustīgi karāties gaisā vajadzīgajā vietā, un propelleri vēl spiež pelnus uz zemi," sava pēcnāves plāna detaļas stāsta Stendzenieks.

Pret ķermeņa iesaldēšanu ar cerību to kādreiz atmodināt gan Stendzenieks ir ļoti skeptisks: "Es domāju, ka tā ir mazohistu kustība, jo nāve jau ir ciešanu beigas, bet es neesmu no tiem, kas ir ieinteresēts vēl kādreiz pamosties un tās paildzināt.

Tajā posmā, ko sauc par vecumu, prieka ir ļoti maz. Obligāti vajag nopirkt šī mēneša Rīgas laiku, kurā ir raksts par to, kā mēs novecojam. Tiem, kam vēl nav četrdesmit, tā ir vienkārši izcila lasāmviela, bet tiem, kam jau ir četrdesmit, tas pilnīgi "norauj jumtu" un liek pārvērtēt visu, ko mēs darām un kā mēs izturamies pret savu ķermeni. Pēc tam ir grūti vakarā aizmigt," šausminās Stendzenieks.

Arī komiķis Kaspars Upacieris jeb Ufo savu ķermeni labprāt kremētu.Tomēr atšķirībā no Stendzenieka Ufo nevēlās, lai pelnus izkaisa - viņšir ieplānojis iekārtot jauku piemājas kolumbāriju. "Tā jau ir katra personīga izvēle, bet man bija tāda doma, ka pie mājas uztaisa tādu smuku vietiņu, kur tos podiņus saliek," stāsta Ufo.

Pret ķermeņa iesaldēšanu komiķis gan ir visai skeptisks: "Vienkārši nezinu,vai tas darbosies. Tad, kad kāds to būs izdarījis un es to būšu redzējis, tad varbūt..."

Arī aktierim Rūdolfam Plēpim ir tālejoši plāni. Viņš Mango atklāj, ka vēlētos, lai viņu apglabā pie vecāku kapiem. Savukārt par pieminekļa uzstādīšanu Plēpis tikai atsmej: "Man jau ir piemineklis! Tikai Mākslas muzeja pagrabā jāatrod bronzas galva un jāuzliek uz mana kapa."

Savukārt politiķis Kārlis Leiškalns par šo tēmu tikai pasmējās un norādīja, ka par šiem jautājumiem jau esot jādomā palicējiem, nevis pašiem aizgājējiem. Tomēr iesaldēt savu ķermeni gan viņš nevēloties. "Pilnīgi droši zinu, ka pēc tam, kad būšu aizgājis - cerams, mierīgi un nesāpīgi - nekad vairs negribēšu atgriezties šajā zemē," filozofē Leiškalns.

Mākslinieks Kristians Brekte savās pārdomās ir krietni prozaiskāks. "Ko ar mani darīt, kad atdošu galus? Visdrīzāk jau klasiski norakt," viņš prāto. Pieminekli gan Brekte sev pēc nāves nevēloties pilnīgi noteikti. "Labāk tad pazust bez vēsts," viņš uzskata.

"Nāve ir beigas, un man par to nav nekādu ilūziju. Droši vien gribētu, lai mani aprok un miers," pēcnāves plānus nekaļ aktieris un režisors Juris Strenga (attēlā). Jautāts, vai viņš nepieļauj iespēju tikt iesaldēts ar cerībām nākotnē tikt atmodinātām, Strenga tikai pajoko: "Man negribētos palikt tādā aukstumā!"

Savukārt aktieris Uldis Dumpis, izdzirdējis Mango jautājumus par miršanu, ieteica portāla redakcijai vērsties pie psihoterapeita.