Savdabīgi traktējot Svētā Jāzepa tekstus, līdz par XVIII gadsimtam katoļu garīdzniecība uz peldēšanos un mazgāšanos raudzījās kā uz miesisku grēku (ja vien tā nebija kristīšanas procedūra). IX gadsimtā dzīvojošais mūks Benedikts no Aniānas par savu askēzi, gudrību un sabiedrisko slavu pēc nāves tika ierindots svētu kārtā. Svētais Benedikts ēda ļoti maz un reti, bet mazgājās vēl retāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit