21 gadus vecā Nikolaja Puzikova (attēlā), kurš tautas simpātijas iemantojis kā "dziedošais policists", dzīve kopš LNT talantu šova O!Kartes akadēmija ir ļoti mainījusies.
Ja pirms šova viņš bija vienkāršs zēns no Ogres, kurš uzcītīgi pildīja savus tiesībsarga pienākumus, bet nu Puzikovs ir kļuvis par mazu meiteņu iemīļotu skatuves mākslinieku.
Kā ir tagad pēc šova atkal strādāt policijā?
Darbs nemainās - kāds tas bija pirms šova, tāds tas ir arī tagad. Baigās atšķirības tur nav, varbūt dažreiz kāds aizturētais vai cietušais mani atpazīst. Ir bijis tā, ka aizturētais grib ar mani nobildēties formas tērpā, bet es neļauju. No sākuma darbā bija dažas lietas piemirsušās, bet tagad jau it kā esmu atkal ierindā.
Bet vai policijas vadība dod arī kādas atlaides pēc šova?
It kā jau nedod, bet, ja tu esi cilvēcīgs un sarunā visu ar priekšnieku, tad var arī kaut kad samainīties, lai varētu tikt uz kādu koncertu.
Darbā kāds lūdz, lai tu uzdziedi?
Parasti policisti nav muzikāli cilvēki, pārsvarā tikai klausās, bet es darbu nepinu iekšā mūzikā. Kad es strādāju praksē, tad man viens no kriminālpolicijas teica: kad strādā, darbā visas problēmas ir jāmet nost, jo tas tikai pašam var traucēt.
Tu apgaitās dodies viens pats vai arī ejat vairāki cilvēki?
Mums ir dežūras, maiņas, strādājam ekipāžās, dodamies uz izsaukumiem. Pārsvarā ejam divatā. Strādāju uz pilnu slodzi - vakar nostrādāju vienu sutku un tagad būs trīs brīvdienas.
No kura darba tev sanāk vairāk ienākumu - no mūziķa vai policista darba?
Kā kuru reizi, bet, protams, policija ir mans oficiālais darbs, darbs ar līgumu. Bet to, cik es saņemu par koncertiem, to es gan neteikšu. Sanāk tā, ka policijas darbs man ir tā kā pamata darbs, un nedaudz sanāk piepelnīties arī ar koncertiem.
Man jau pirms tam bija tā, kad strādāju policijā, ņēmos arī pa mūziku. Man baigi tas patika, tas man likās tā: ja tu veic tādu darbu, staigā pa ielām, uzraugi sabiedrisko kārtību, bet vakarā uzej uz skatuves ar savu grupu. Bet tās ir divas atšķirīgas profesijas.
Vai tev tagad nepietrūkst šova?
Kontakts it kā ir saglabājies ar dalībniekiem, bet koncerti pagaidām nenotiek. Katram ir sava dzīve, katrs ņemas pa savu lauciņu, veido savu mūziku. Visi sitās, kā var, cits ar savu grupu, cits individuāli. Principā šovā mēs bijām katrs par sevi. Protams, komunicēt ar pārējiem bija arī nepieciešams, lai nesajuktu prātā.
Ar kuriem šova dalībniekiem ir saglabājies vislabākais kontakts?
It kā jau ar visiem, nav jau arī tā, ka katru dienu satiekamies, bet nu sarakstāmies draugos, ik pa laikam sazvanāmies. Bet tā vairāk sanāk ar Mareku, Samantu un Eviju - finālistiem, ar kuriem visilgāk pavadīju šovā. Ar Mareku sanāk arī šad un tad bišķīt patusēties, tāpat ar Samantu un Eviju sarakstāmies un sazvanāmies.
Bet kā vispār bija nosēdēt tās trīspadsmit nedēļas slēgtās telpās?
Es esmu diezgan disciplinēts cilvēks. Es bērnībā diezgan bieži sēdēju mājās, nebija tā, ka es baigi ballējos. Tajās telpās es jutos diezgan brīvi. Vajadzēja vienkārši visu laiku kaut ko darīt, lai tas laiks ātrāk paiet, un laiks šovā ātri pagāja, jo mums katru nedēļu bija uzdevums. Katru dienu mums bija jādomā, kā visu izdarīt.
Vai ārpus mūzikas un policijas tev ir kāds cits hobijs?
Pirms diviem gadiem aktīvi nodarbojos ar skeitbordu, amatiera līmenī. Baigi patika ekstremālais sporta veids. Skeitoju piecus gadus. Bērnībā ar slēpošanu daudz nodarbojos. Patika vidusskolā arī vēsture, daudz staigāju pa muzejiem. Protams, meitenes man arī patīk, tas tā kā mans hobijs.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece tev pasniedza atzinības rakstus, bet kā tev pašam šķiet, vai 13 nedēļas nepildīt policijas pienākumus un pēdējā šovā vēl dziedāt policijas tērpā - vai to varētu uzskatīt par policijas tēla spodrināšanu?
Visiem likās, ka mani rādīja trīs mēnešus, uztaisīju reklāmu un tagad es būšu baigais nazis, baigā zvaigzne un tā. Bet es domāju, ka nevajag sacerēties par kaut ko, kas tu neesi. Es gribēju, lai cilvēki redz, kas es biju arī pirms šova. Daudziem likās, ka atnākšu no šova un pametīšu policiju, būšu baigi iedomīgais. Bet nu pagaidām cenšos abus divus apvienot.
Cik ilgi tu vēl domā dzīvot pie vecākiem?
Nē, nu, protams, es plānoju jau par dzīvi atsevišķi. Man tagad ir darbs Ogrē, pats arī tur dzīvoju. Cilvēki bieži saka: "O, tu ar senčiem dzīvo!" Protams, tas ir labi dzīvot pašam savu dzīvi, bet pagaidām negribu no vecākiem iet projām. Es vēl neko īsti nevaru teikt, man ir tikai 21 gads, bišķīt nostabilizēšos, un tad jau dzīvošu pats savu dzīvi.
Un tu pats sevi uzskati par zvaigzni?
Es neuzskatu sevi par zvaigzni. Es it kā daru visu to pašu, tikai nācis klāt ir tas, ka cilvēki tevi vairāk atpazīst. Īsti arī nevaru pateikt, kas ir zvaigzne, Kas tad ir īsti zvaigzne? Es nevaru tā īsti... terminiski... terminizēt, kas ir zvaigzne. Visi cilvēki arī neatpazīst mani uz ielas. Kā zvaigzne es toč nejūtos. Es nezinu, kas var justies kā zvaigzne - es esmu vienkārši mākslinieks. Pirms gada es biju vienkāršs mirstīgais, bet tagad visi pēkšņi grib draudzēties, un daudzi pat atzīstas mīlestībā.
Un ko tu dari pats, lai spodrinātu savu slavu?
Septembrī iešu dejās, mēģināšu kaut ko ar dejām saistīt. Es vispār tā kā uz šovbiznesu tēmēju. Man pašam patīk trakas lietas, mācīšos daudz dziedāt. Pats tagad sāku domāt, ko darīt, neviens neliks ar karoti mutē, kā tas bija šovā. Man jau nav nekādas muzikālās izglītības, gribas iegūt izglītību tieši šajā jomā. Vai arī nevis iegūt muzikālo izglītību, bet draudzēties ar labiem muzikālajiem pedagogiem, kuri palīdzēs un attīstīs mani. Pieredze man ir, bet teorijas man nav. Notis baigi labi nepazīstu. Tagad arī pats darbojos vairāk kā izpildītājs.
Ja tev tagad liktu izvēlēties starp policista karjeru vai mūziku, kas būtu tas, ko tu gribētu nākotnē darīt?
Policijas darbs man ir labs atbalsts un labs darbs manam imidžam. Man ir labs imidžs, es dziedu un strādāju policijā. Protams, mūzika man ir tuvāk pie sirds, bet attiecīgi policija tevi tur rāmjos un disciplinē. Teiksim tā, ka īstā dzīve ir uz ielas. Dziedāšana ir vairāk kā izklaide.
Ja liktu izvēlēties, tad es ietu mūzikā. To es tagad jau arī daru, man ir noslēgts līgums ar Mikrofona ierakstiem, būs arī pavasarī disks, sadarbošos arī ar citiem mūziķiem, iespējams, arī ierakstīšu kādu dziesmu ar kādu latviešu mūziķi. Gribētu arī ierakstīt kādu dziesmu ar Normundu Rutuli. Tagad arī ir parādījušies ļoti daudz cilvēku, kuri grib ar tevi sadarboties.
Un ko tavi vecāki vēlētos, lai tu darītu nākotnē?
Vecāki gribētu, lai man viss dzīvē izdodas. Viņi man uzticas, tā kā es varu darīt, ko gribu, un varu veidot pats savu dzīvi, kā vēlos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!