Sarunā ar izklaides portālu Mango Akurātere atklāj, ka sekss, viņasprāt, latviešiem ir kā dzīves dziņa. "Vārds sekss jau ir tulkojumā no angļu valodas, tāpēc mums, latviešiem, tas vairāk asociējas kā dzīves dziņa jeb tā pati dievības dziņa. Tas jau nav nekas slēpjams un nosodāms - tas ir pat ļoti skaisti. Nevajag domāt, ka ar seksu nodarbojas tikai izvirtuši un pagrimuši cilvēki.
Protams, ka es neesmu gatava publiskajā telpā stāstīt visiem, kā es to daru, ar ko un cikos. Taču par seksu runāt no filozofiskā viedokļa esmu gatava. Pati interesējos par kamasutru jeb indiešu pamācību erotiskajā mīlestībā, par tantrisko mīlas mākslu, kā arī par seksuālo estētiku un seksapīlu. Runājot par tantrisko jogu, ir tik jutekliski un smalki, kad divu cilvēku seksuālais izpildījums kļūst par krāšņu simfoniju," stāsta Akurātere.
Dziedātāja atklāj, ka Latvijā sekss vairs nav tabu. "Cilvēkiem vairs nav aizspriedumu. Sekss nav nekas bezkaunīgs - galvenais, lai ķermeniski viss ir jauki. Sekss ir skaists," norāda dziedātāja.
"Zinu, ka ir vīrieši, kuri ļoti mīl sievietes, bet, ja kāda no sievietēm vaicā, ar cik sievietēm viņam ir bijis sekss, tad vīrietis atbild, ka ir džentelmenis un neuzskaitīs sievietes. Esmu dzirdējusi arī no vīrieša, ka viņš ļoti kaismīgi runā, ka visu mūžu mīl un ir uzticīgs tikai vienai sievietei. Dažbrīd šāda kaismīga izrunāšanās liecina, ka tas ir tik sakāpināti, bet vai tad tiešām mēs esam tik izturīgi!?" jautā Ieva.
Dziedātājai šķiet, ka Latvijā ar seksu viss ir kārtībā. "Seksuālā revolūcija Austrumeiropā notika pēc padomju gadu dzels priekškara krišanas. Tagad cilvēkiem modē ir precēties, radīt bērniņus. Vīrieši ir kļuvuši atbildīgi, un viņiem svarīga ir ģimene. Un te jau arī tā seksualitāte un mīļums izpaužas," prāto dziedātāja.
Vaicājot, vai jauniem cilvēkiem līdz kāzām vajadzētu atturēties no seksa, Akurātere norāda, ka tas katram cilvēkam ir individuāli. "Tas atkarīgs no konfesijas, piemēram, katoļiem ir divu gadu saderināšanās laiks, kurā pāris drīkst vien paskūpstīties un sniegt viens otram mīļus glāstus.
Taču, ja runājam par senajiem latviešiem, tad 16 gadu vecumā, kad sāku pētīt, kas par tuvību vēstīts senajos latviešu rakstos, atradu, ka jaunieši pirms kāzām devušies uz klētiņu, kur viens otru mazliet iepazinuši – apskatījuši un aptaustījuši, lai zinātu, vai arī turpmāk saderēs kopā vai nē," piebilst Ieva.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!