Indijas dienvidu reģionos vēl joprojām tiek īstenotas devadasi jeb tempļa prostitūcijas tradīcijas, lai gan 1988. gadā šāda nodarbe ar likumu tika aizliegta, vēsta izdevums The Independent.
Izdevuma bijusī žurnāliste Sāra Harisa, kura uzņēmusi četru sēriju garu dokumentālo filmu Dieva prostitūtas, pastāstījusi, ka daudzas indiešu meitenītes jau bērnībā tiek ziedotas hinduistu dievietei Devadasi, un pēc tam visa mūža garumā viņas ir spiestas pārdot savu miesu.
"Tās jaunās meitenītes tiek izmantotas, un viņām ir kauns par to, ko viņas ir spiestas darīt. Viņas vēlētos apprecēties, bet to nevar, un tāpēc visu mūžu pavada baisā cietumā," par redzēto Indijas Karnatakas štata ziemeļos, kas ir devadasi tradīcijas centrs, stāstījuši žurnāliste, kura apjautājusi daudzas indiešu sievietes, lai gūtu ieskatu šajā senajā tradīcijā.
1988. gadā tika pieņemts likums, kas aizliedza devadasi praktizēšanu, tomēr vienīgais, kas kopš tā laika esot mainījies, ir tas, ka tagad meiteņu ziedošana dievietei notiek slepeni, bet vēl aizvien atsevišķos valsts reģionos tā ir ārkārtīgi populāra.
"Kad devadasi tradīcija radās, sievietes, kuras veltīja dievietei, piederēja augstāko kastu ģimenēm, pat karaļnamiem. Viņas ieņēma īpašu vietu Indijas kultūrā: bija izcilas dejotājas, dzejnieces un rokdarbnieces un viņām bija arī īpaša loma tempļos dažādu reliģisko rituālu laikā. Viņas arī dzīvoja gandrīz kā mūķenes un neasociējās ar seksu, bet vairāk līdzinājās priesterēm," skaidrojusi žurnāliste.
Mūsdienu Indijā šī tradīcija ir mainījusies līdz nepazīšanai, jo tagad dievietei tiek ziedotas meitenītes no zemākajām kastām, kurām vispār dzīvē ir ļoti maz iespēju - viņas var kļūt par laukstrādniecēm, tīrīt kanalizāciju vai nodarboties ar prostitūciju.
"Tā kā miesas pārdošana no visiem iespējamajiem variantiem ir visienesīgākā, daudzas zemākās jeb "neaizskaramās" kastas sievietes iesaistās šajā nodarbē," novērojusi žurnāliste.
"Daudzas meitenes tiek veltītas dievietei divu trīs gadu vecumā, bet pārdot savu ķermeni viņas sāk apmēram 12 gados. Vislielākajam riskam tikt veltītām dievietei tiek pakļautas meitenes, kas aug matriarhālajās devadasi kopienās, kurās vispār nav vīriešu un tāpēc meitenes aug bez tēviem," skaidrojusi žurnāliste.
"Lielākā daļa no dievietei veltītajām meitenēm visticamāk pat neapzinās, ka viņu ziedošana ir seksa verdzības sākums, bet tad pienāk "pirmā nakts", kad viņu jaunavību pārdod kādam vietējam iedzīvotājam, kurš piedāvā lielāko summu - parasti tie ir fermeri, zemes īpašnieki vai uzņēmēji. Daudzas meitenes atzīst, ka brīdī, kad ziedotas dievietei, nav zinājušas, ar ko būs spiestas nodarboties," indiešu meiteņu bēdīgo likteni raksturojusi mediju pārstāve.
Viņa arī pārliecinājusies, ka liela daļa no devadasi tradīciju piekopējām ir HIV pozitīvas, tomēr vairumā gadījumu pašas nemaz neapzinās, ka ir slimas. Pamest šo nodarbošanos viņām ir praktiski neiespējami, jo šādas sievietes tiek uzskatītas par "lietotu preci" un atrast vīru viņas nespēj, tādejādi kļūstot par izstumtajām.