Pasaulē ir 100 miljoni apgraizītu sieviešu  (2)

"Drīz vien pēc dzimšanas, pusaudžu vecumā, dažkārt pat grūtniecības laikā zāļu vecenes, tantes, vecmātes un dziednieces ķeras pie noasinātiem nažiem, žiletēm vai pat konservu bundžu vākiem un ar tiem neaizsargātas meitenītes "atbrīvo" no ārējām dzimumpazīmēm," raksta Langere.

Sekas pēc šīs procedūras ir šausminošas: asins zaudēšana, šoka stāvoklis, dzīvei bīstamas infekcijas, cistu veidošanās, orgānu bojājumi, urīna nesaturēšana, paaugstināta jauno māmiņu mirstība, nedzīvu bērnu dzimšana, depresijas un pašnāvības.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē šobrīd aptuveni 100 miljoni sieviešu un meiteņu ir apgraizītas. Katru gadu tādu meiteņu un sieviešu skaits pieaug par aptuveni trīs miljoniem. Piemēram, Vācijā saskaņā ar organizācijas Terre des Femmes datiem dzīvo apmēram 20 000 sieviešu ar sakropļotām ģenitālijām, bet līdzīgs liktenis ik gadu gaida vēl piecus tūkstošus sieviešu.

Bērnu atbalsta fonds Plan International publiskojis Hamburgā veiktu pētījumu ar mērķi noskaidrot jautājumus - cik liela varbūtība ir tam, ka meitenes no Āfrikas valstīm arī Vācijā tiks pakļautas sieviešu apgraizīšanai, cik daudz emigrantu atbalsta šādas procedūras un kā tās iespējams novērst.

Šajā pētījumā 20 Hamburgā dzīvojoši afrikāņi intervējuši 1767 emigrantus no 26 valstīm, kas atrodas uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.

Raksta autore norāda, ka rezultāti esot cerīgi, jo nav atklāts, ka meitenes Hamburgā tiktu pakļautas apgraizīšanai. "Tas ir pārsteidzošs rezultāts, jo mums bija nopietnas bažas pret pretējiem rezultātiem," komentējot pētījumu, norāda Plan International pārstāve Anja Štukerte.

Taču raksta autore piebilst, ka pētījuma rezultāti, iespējams, skaidrojami ar to, ka daudzi afrikaņi ļoti baidās apdraudēt savu uzturēšanās statusu Vācijā un līdz ar to zaudēt iespēju pabarot savu ģimeni Āfrikā. Tādēļ viņi ar lielu bijību attiecas pret Vācijas likumdošanu, saskaņā ar kuru ģenitāliju kropļošana tiek traktēta kā miesas bojājumu nodarīšana, par kuru cilvēks var tikt sodīts ar piecus gadus ilgu cietumsodu.

Hamburgā šobrīd neesot neviena, kurš nodarbotos ar šiem asiņainajiem rituāliem vai mācētu tos vadīt, taču ļoti daudz tādu "speciālistu" mīt Āfrikas valstīs un tur lielākoties meitenes šai sāpīgajai procedūrai tiek pakļautas pirms braukšanas uz Vāciju.

Piemēram, viena sieviete no Gvinejas intervētājiem pastāstījusi: "Šogad es biju Gvinejā un gribēju veikt apgraizīšanu savai trešajai meitai, taču nobijos, ka viņa pastāstīs par notikušo, kad atkal atgriezīsies Vācijā. Tādēļ es nedaudz pagaidīšu, kamēr viņa sāks saprast, ka vāciešiem par šo lietu stāstīt ir ļoti bīstami. Taču es noteikti viņu likšu apgraizīt, jo viņas ķermenim jānes uz sevis asmens pēdas. Tas ir ļoti svarīgi".

Saskaņā ar pētījumu katra trešā sieviete, kura atbraukusi uz Hamburgu no valsts, kur tiek praktizēta ģenitāliju kropļošana, ir apgraizīta. Arī 7% šo sieviešu meitu tikušas sakropļotas. Lai gan 81 procents aptaujāto vīriešu un sieviešu izteikuši negatīvu attieksmi pret meiteņu apgraizīšanu, raksta autore pieļauj, ka, iespējams, atbildes nav korektas, jo šie cilvēki baidījušies no sankcijām.

Līdz šim šī asiņainā rituāla veicēji tajā redz sievietes ceļu uz socializāciju - viņuprāt, ģenitāliju kropļošana sargā meiteņu nevainību, bet sievietes vēlāk ir uzticīgākas saviem vīriem, jo viņu libido ir pazemināts.

Kāda sieviete no Gambijas atklājusi, ka "sieviešu apgraizīšana sievietēm piešķir labu statusu. Lai apprecētos, jābūt apgraizītai, citādi vīru nevar atrast. Es zinu, ka daudzi ir pret apgraizīšanu, tomēr tā ir tradīcija, kas afrikāņu sievietēm sniedz īstenas vērtības".

Izdevums tāpat  vēsta, ka pēdējā UNICEF pētījumā norādīts, ka arī tajās valstīs, kur meitenes tiek pakļautas apgraizīšanai, šī rituāla veikšanas gadījumi sāk mazināties. Tā, piemēram, Ēģiptē to sieviešu skaits, kuras vēlas savas meitas pakļaut šim rituālam, samazinājies no 82% 1995. gadā līdz 63% šobrīd. Savukārt Etiopijā šī rituāla atbalstītāju skaits sarucis divas reizes līdz 31%, bet Sudānā tas mazinājies no 79% pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados līdz 51% šobrīd.

"UNICEF gan norāda, ka kampaņas, kas īstenotas, lai cīnītos pret meiteņu apgraizīšanu, gūs panākumus vien tad, ja apgraizīšanas atbalstītāji tās neuztvers kā uzbrukumus savai kultūrai. Likumi ir svarīgi, taču lēmumus par šādas prakses izbeigšanu un atteikšanos no šīs tradīcijas nevar pieņemt tikai pati ģimene - tos ir jāatbalsta visai kopienai," teikts Der Spiegel rakstā.