Padomju Savienībā pasaules proletariāta vadoņa Vladimira Iļjas dēla Ļeņina (attēlā) ebreju izcelsme bija viens no rūpīgāk slēptajiem noslēpumiem, tomēr vācu profesora Johana Petrovska-Šterna nupat izdotā grāmata Ļeņina ebreju jautājums liecina, ka vadonis par to nemaz pats nav zinājis.
Laikrakstā Sueddeutsche Zeitung vēsturnieka grāmatu iztirzājis vācu žurnālists Mihaels Brenners, kurš norāda, ka "no pasaules vēstures viedokļa patiesībā nemaz nav būtiski, vai Ļeņina senči bija ebreji, itāļi vai īri. Tomēr, ņemot vērā to, ka konspirācijas teoriju piekritēji aizrāvušies ar pasaules revolūcijas "ebrejisko sakņu" meklēšanu, faktam, ka Ļeņina vecvectēvs bija Moško Blanks, ir lielāka nozīme nekā viņa vācu vai zviedru senčiem."
Kā, balstoties uz Petrovska-Šterna grāmatu, vēsta raksta autors, Moško Blanka biogrāfija jau pati par sevi varētu kļūt par pamatu labam romānam par Krievijas ebreju dzīvi XIX gadsimtā.
Būdams sīktirgotājs Ukrainas ciematiņā Starokonstantinovā, viņš kļuvis pazīstams, pirmām kārtām pateicoties regulārajiem konfliktiem ar vietējo ebreju kopienu. Pakāpeniski no tās attālinoties, 80 gadu vecumā Moško pieņēma kristietību. Ortodoksālajai ticībai tika pievērsti arī abi viņa dēli, kuri ieguva vārdus Dmitrijs un Aleksandrs, un pēdējais arī kļuva par Ļeņina vectēvu pa mātes līniju.
Pēc vēsturnieka domām, pats Ļeņins neko nav zinājis par savām ebreju saknēm, lai gan dokumentus, kas apliecina Ļeņina ebrejisko izcelsmi, pirmo reizi atradusi Ļeņina māsa Anna Jeļizarova-Uļjanova jau divdesmito gadu sākumā (Ļeņins nomira 1924. gadā).
"Ar savu atradumu vēršoties pie partijas vadības, Ļeņina māsa saskārās ar pretestību savā vēlmē publiskot šos dokumentus. Vispirms viņu atraidīja Partijas vēstures institūta direktors Ļevs Kameņevs. Pēc tam atteikums par šo dokumentu publicēšanu sekoja no paša Staļina.
Boļševiki baidījās, ka mīts par Ļeņina ebreju saknēm gūs oficiālu apstiprinājumu, jo, neraugoties uz komunistiskās kustības starptautisko raksturu, boļševiku vidū aizvien nozīmīgāki kļuva nacionālistiskie elementi.
Vēlākajos gados pret šo faktu publiskošanu līdzīgi attiecās arī Brežņevs un Gorbačovs. Arhīviem tika liegta piekļuve, bet tie, kas vēlējās ar šo lietu nodarboties, tika sodīti. Tādējādi Ļeņina vecvectēvs pārvērtās par vienu no visrūpīgāk apsargātajiem noslēpumiem PSRS laikā," raksta grāmatas Ļeņina ebreju jautājums autors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!