Iznīcinātājs УТИ МИГ-15, ar kuru Gagarins un aviācijas pulka komandieris Vladimirs Serjogins veica treniņu lidojumu, netālu no Kiržanas pilsētas avarēja 1968. gada 27. martā, un abi piloti gāja bojā.
Lai gan mīklainā avārija gadu desmitiem radījusi visneprātīgākos minējumus par tās iemesliem, tikai tagad Kremļa arhīvs nolēmis atklātībai nodot sešdesmito gadu beigās īpaši izveidotas valdības komisijas tolaik veiktos ziņojumus, kuri līdz šim bijuši slepeni.
Piektdien notikušajā preses konferencē augsta līmeņa Kremļa arhīva amatpersona Aleksandrs Stepanovs paziņoja, ka komisija savulaik secinājusi, ka Gagarins gājis bojā, jo viņa vadībā lidmašīna veikusi strauju manevru, mēģinot izvairīties no meteoroloģiskā gaisa balona.
"Komisijas secināja, ka, visticamāk, katastrofas cēlonis bija straujš manevrs, mēģinot izvairīties no meteoroloģiskā gaisa balona," skaidroja Stepanovs un izteica cerību, ka dokumentu publiskošana beidzot pieliks punktu gadu desmitiem ilgi izskanējušajiem minējumiem par Gagarina nāvi.
Gadu gaitā pirmā cilvēka kosmosā lidmašīnas avārijas cēlonis ticis skaidrots dažādi, sākot no mēģinājuma izvairīties no kāda lidojoša objekta, citas lidmašīnas iesaistīšanās avārijā, līdz pat skābekļa trūkumam kabīnē. Konspirāciju teoriju piekritēji pat izteikuši dažādas spekulācijas par sabotāžu, tomēr pierādījumi tam tā arī netika atrasti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!