Hitler
Foto: Scanpix
Pēc nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā Pasaules karā pagājis vairāk nekā 60 gadu, bet vēl aizvien daudzu vēsturnieku un vēstures interesentu prātus nodarbina jautājums, kas īsti noticis ar Ādolfu Hitleru un viņa mīļoto sievieti Evu Braunu.

Populārākā versija par Trešā reiha vadītāja likteni liecina, ka pēc fašistiskās Vācijas kapitulācijas  1945. gada 30. aprīlī fīrers iešāva sev lodi mutē, bet Brauna, ar kuru Hitlers iepriekšējā vakarā bija salaulājies, noindējās ar cianīdu.

Protams, ne visi tic Hitlera pašnāvībai, un ik pa brīdim parādās jaunas versijas par Hitlera likteni pēc kara beigām, un arī tikko iznākušās grāmatas Grey Wolf: The Escape of Adolf autori apgalvo, ka Hitlers savu pašnāvību inscinējis, bet patiesībā kopā ar Evu Braunu devies uz Argentīnu, kur nodzīvojis līdz sirmam vecumam.

Britu vēsturnieki Džerards Viljamss un Saimons Danstons apgalvo, ka viņu rīcībā ir droši pierādījumi, ka Hitleram un Evai izdevies aizbēgt uz Argentīnu, kur fīrers nodzīvojis līdz 73 gadu vecumam, bet Berlīnes bunkurā viņu vietā atstāti abu dubultnieku līķi.

Viņi arī apgalvo, ka abu mītnes vieta - koka kotedža - atradusies Andu kalnos, viņu iztiku nodrošinājis salaupītais zelts un juvelierizstrādājumi, bet līdz Hitlera nāvei 1962. gadā Brauna laidusi pasaulē divas viņa meitas.

"Mēs nevēlamies pārrakstīt vēsturi, bet mēs esam atraduši tik daudz un pārliecinošus pierādījumus par Hitlera izglābšanos, ka tos vienkārši nedrīkst ignorēt," intervijās ārzemju medijiem skaidrojis viens no grāmatas autoriem, kā pierādījumus minot gan līdz šim nepublicētus FIB dokumentus, gan pilota, kas vedis Hitleru un Braunu no Berlīnes, liecības.

"Ne Hitlera, ne Evas Braunas nāvei nav neapstrīdamu pierādījumu, turpretī aculiecinieku stāsti par viņu dzīvi Argentīnā ir ļoti ticami," atzinis Viljamss un norādījis, ka viņu rīcībā ir pierādījumi, ka par fīrera bēgšanu zinājuši arī amerikāņu specdienesti.

Lai noskaidrotu patiesību par Hitlera likteni, abi grāmatas autori bija devušies uz Argentīnu, kur ieguvuši vairāku aculiecinieku stāstus, kas apliecinot versiju par fīrera dzīvi šajā valstī vēl daudzus gadus pēc kara beigām.

Abi pētnieki ir pārliecināti, ka Hitlera izbēgšanā no Berlīnes bunkurā bijuši iesaistīti tik daudz ietekmīgu cilvēku, ka vēl aizvien neviens neesot ieineteresēts atklāt patiesību par tolaik notikušo. Šī iemesla dēļ vairāki no viņu aptaujātajiem lieciniekiem vēlāk saņēmuši nāves draudus par sadarbošanos ar vēstures pētniekiem.

Jaunajā grāmatā izvirzītie apgalvojumi par Hitlera likteni jau radījuši asas diskusijas vēsturnieku aprindās - daudzi nacistiskās Vācijas pētnieki apstrīdējuši šo versiju, saucot to par "lielākajām vēstures blēņām" un norādot, ka bēgšana pēc zaudējuma karā gluži vienkārši nebūtu Hitlera garā, bet daļā zinātnieku sabiedrības jaunā ideja guvusi atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!