Kennedy (Reuters)
Foto: Reuters/Scanpix
No visiem pasaules vēstures laikmetiem saglabājušās liecības, par kuru patiesumu joprojām nav skaidrības, taču XX gadsimtā to ir ļoti daudz. Protams, tas nav saistīts ar pašu notikumu intensitāti, bet gan ar to atspoguļošanas progresu, un šajā sakarā eksperti apkopojuši XX gadsimta visvairāk apspriestos noslēpumus.

1900. gads: Bākas uzraugu pazušana

1990. gada decembrī uz vienas no Skotijai piederošās Flannanu salu grupas salas bez pēdām pazuda visa bākas uzraugu komanda. Visi pulksteņi bija apstājušies, bet zīmes liecināja, ka trīs vīri pazuduši jau pirms nedēļas.

1902. gads: Parīzes pulksteņu apstāšanās

Naktī no 29. uz 30. decembri plkst. 1:05 vairākās Parīzes vietās uz ielām pēkšņi apstājās pulksteņi. Apstāšanās iemeslus tā arī neizdevās noskaidrot, turklāt netika izteikta neviena saprātīga versija.

1908. gads: Tunguskas meteorīts

Viens no mīklainākajiem XX gadsimta notikumiem ir tā sauktā Tunguskas meteorīta nokrišana Sibīrijas mežā, ko varēja just no jebkuras vietas uz zemeslodes, bet dzirdēt - 800 kilometrus tālu no epicentra. Pēc sprādziena sākās magnētiskā vētra, kas ilga piecas stundas, bet pētīt mīklaino fenomenu zinātnieki no visas pasaules dodas vēl aizvien.

1911. gads: Vilciena pazušana tunelī

14. jūlijā firma Zanetti bagātiem itāļiem bija sarīkojusi izklaides braucienu, kas devās ceļā no Romas dzelzceļa stacijas. Iebraucot tunelī, pazuda viss trīsvagonu sastāvs un 106 vilciena pasažieri.

1911. gads: Vangas piedzimšana

1911. gada 31. janvārī dzimusi viena no mīklainākajām personībām pasaules vēsturē - bulgāru gaišreģe Vangelija Pandeva Dimitrova, pazīstama kā Vanga. Savas pareģa spējas viņa esot ieguvusi 12 gadu vecumā, kad meiteni aiznesa vētra. Kopš tā laika viņa bija akla.

1912. gads: Titānika bojāeja

15. aprīlī gigantiskais okeāna laineris RMS Titanic ceļā no Sauthemptonas uz Ņujorku sadūrās ar aisbergu un nogrima, aizraudams dzelmē vairāk nekā 1500 cilvēku dzīvības. Lai gan formāla skaidrība avārijas sakarā ir, vēl aizvien nāk klajā jauni fakti par "nenogremdējama kuģa" bojāeju.

1913. gads: Jaunais "Klīstošais holandietis"

Pie Ugunszemes krastiem tika atrasts burinieks Marlboro, ko nodēvēja par jauno "Klīstošo holandieti" - šis spoku kuģis selgā bija devies no Jaunzēlandes 1890. gada sākumā, bet 23 gadu laikā nebija piestājis nevienā ostā. Uz kuģa klāja tika atrastas divdesmit cilvēku mirstīgās atliekas.

1916. gads. Noasa šķirsts Araratā

Ledāju kušanas laikā lidojot virs Ararata kalna, imperatora kara gaisa spēku lidotājs leitnants Roskovickis un viņa otrais pilots no izlūklidmašīnas redzēja šķirstu, kas, pēc daudzu domām, varētu būt Noasa šķirsts, kurš Ararata kalnā savu peldējumu pabeidza pēc grēku plūdiem.

1918. gads: Cara ģimenes noslaktēšana

Naktī no 16. uz 17. jūliju Ipatjeva namā Jekaterinburgā tika nošauts pēdējais Krievijas imperators Nikolajs II un viņa ģimene: sieva Aleksandra Fjodorovna, meitas Olga, Tatjana, Marija un Anastasija, kā arī dēliņš Aleksejs. Mirstīgo atlieku pētīšana turpinās vēl šodien.

1924. gads: Atrasts Taungas bērns

Netālu no Taungas ciematiņa Dienvidāfrikas Republikā tika atrasts "Taungas bērna" galvaskauss, kura vecums tiek lēsts ap 2,5 miljoniem gadu. Tā kā zinātnieki šo artefaktu īsti nespēj iekļaut evolūcijas teorijās, izskanējuši minējumi par tā ārpuszemes izcelsmi.

1925. gads: Paleozoja ēras smadzenes

Odincovas pilsētas ķieģeļu rūpnīcas karjerā tika atrastas pārakmeņojušās cilvēka smadzenes - atradums tiek datēts ar paleozoja ēru (aptuveni pirms 300 miljoniem gadu), kad uz Zemes vēl nebija pat zīdītāju.

1933. gads: Lohnesa briesmonis Nesija

Pirmo reizi Lohnesa ezerā Skotijā tika dokumentāli novērots vietējais ūdens briesmonis - Nesija. Līdz šai dienai fiksētas vairāk nekā 4000 liecības par to, ka ezerā "kaut kas redzēts", bet vērienīgākā meklēšanas operācija, kas 1992. gadā tika īstenota ar hidrolokatoriem, ezerā fiksēja piecas gigantiskas ķirzakas.

1943. gads: Eksperiments "Filadelfija"

1943. gada oktobrī ārkārtējas slepenības apstākļos ASV tika veikts eksperiments, kam vēsturē nav analoga - uz iznīcinātāja Eldridge amerikāņu militāristi mēģināja radīt ienaidnieka radariem neredzamu kara kuģi. Ap kuģi tika izveidots spēcīgs magnētiskais lauks, kuģis pēkšņi it kā pazuda, bet pēc brīža pārvietojās telpā par aptuveni desmit kilometriem.

No visas ekipāžas neskarts mājās atgriezās 21 cilvēks. 27 eksperimenta dalībnieki bija burtiski saauguši ar kuģa konstrukciju, bet vēl 13 nomira no apdegumiem, apstarojuma, elektriskās strāvas un bailēm.

1945. gads: Nacistu vadoņu mīklainā pazušana

Ārkārtīgi mīklainos apstākļos Otrā Pasaules kara izskaņā it kā gājuši bojā vairāki Trešā reiha vadoņi - Hitlera privātsekretārs Martins Bormans, gestapo šefs Heinrihs Millers un pats fīrers.

1945. gads: Bermudu trīsstūris

Lai gan par lidmašīnu un kuģu pazušanu reģionā vēstīts arī pirms tam, 1945. gada 5. decembrī vienas dienas laikā pie Bermudu salām bez vēsts pazuda uzreiz sešas lidmašīnas.

1947. gads: Citplanētiešu kuģis Rouzvelā

7. jūlijā Ņūmeksikas štata Rouzvelas pilsētā avarēja nezināms lidojošs objekts. Starp NLO atlūzām tika atrastas sešu cilvēkveidīgu būtņu mirstīgās atliekas, taču ārkārtējā slepenība, kādā militāristi turēja šo notikumu, izraisīja runas par citplanētiešu bojāeju vai pat sagūstīšanu.

1955. gads: Mazie zaļie cilvēciņi

Kentuki štata Hopkinsvilas pilsētā pēc nezināma lidojoša objekta avārijas kādu laiku tika novērots mazs, spīdīgs "cilvēciņš" ar milzīgām acīm. Lai gan šie notikumi vēsturē iegājuši kā Kelly-Hopkinsville encounter, kopš tā laika sadzīvē ieviesies termins "mazie zaļie cilvēciņi".

1955. gads: Karakuģa Новороссийск bojāeja

29. oktobrī Ziemeļu līcī pie Sevastopoles zem karakuģa Новороссийск nogranda nezināmas izcelsmes sprādziens, milzīgais kuģis apgāzās 300 metru attālumā no krasta un tūkstošiem pilsētnieku acu priekšā nogrima. Incidentā bojā gāja 608 jūrnieki.

1958. gads: Labinkiras velns

14. decembrī laikrakstā Молодежь Якутии pirmo reizi tika publicēts raksts par gigantisku briesmoni, kas mīt Labinkiras ezerā Jakutijā. Laika gaitā stāsts apauga ar leģendām, bet "Labinkiras velnu" zinātnieku ekspedīcijas meklē vēl aizvien.

1963. gads: Šāvieni Dalasā

22. novembrī Teksasas štata pilsētā Dalasā tika nošauts 35. ASV prezidents Džons Ficdžeralds Kenedijs (attēlā kopā ar brāļiem). Neraugoties uz to, ka viņa slepkava - Lī Hārvijs Osvalds - tika apcietināts jau pēc dažām stundām, vēl aizvien nav skaidrības par "XX gadsimta skaļākās slepkavības" patiesajiem motīviem un tās pasūtītājiem.

1967. gads: Nofilmēts sniega cilvēks

20. oktobrī amerikāņiem Rodžeram Patersonam un Robertam Gimlinam pirmo reizi uz kinolentes izdevās nofilmēt "sniega cilvēku". Visa filmētā epizode aizņēma ne vairāk kā divas minūtes, bet oriģinālajā filmā šis humanoīds vērojams tikai 53 sekundes.

Šajā dienā abi kovboji zirgos bija devušies izjādē pa Ziemeļkalifornijas nacionālā parka kalnu mežiem, kad pēkšņi septiņu metru attālumā no sevis viņi ieraudzīja liela auguma radību. Patersonam bija nepieciešamas 20 sekundes, lai nolēktu no zirga, ieslēgtu kameru un sāktu milzenim sekot. Pirms pazušanas biezoknī "sniega cilvēks" (angliski tas tiek dēvēts par "bigfoot"), kā vēlāk raksturoja Patersons, nicīgi uz viņu paskatījās.

Kopš tā laika nav rimušas runas par to, vai šī videofilma ir autentiska, vai viltojums, tomēr līdz šim nevienam nav izdevies pierādīt savu patiesību. Tāpat nevienam vairs arī nav izdevies kaut ko līdzīgu nofilmēt.

1968. gads: Jurija Gagarina bojāeja

27. martā mīklainos apstākļos gāja bojā pasaulē pirmais kosmonauts Jurijs Gagarins. Nejaušībai neticēja pat vairums padomju cilvēku, bet pareģe Vanga teica, ka Gagarins nav miris, bet gan "tika paņemts". Tiesa, pēdējā laikā parādījušās arī versijas, ka viņa nāve patiešām varētu būt bijusi apstākļu sakritība.

1969. gads: Amerikāņi izsēdušies uz Mēness

20. jūlijā kosmosa kuģa Apollo 11 apkalpes locekļi Nīls Ārmstrongs un Edvīns Oldrins kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas spēruši kāju uz Mēness. Lai gan pēc tam uz Zemes pavadoņa viesojušies vēl desmit citi amerikāņi, par pirmo lidojumu šaubu ēna nav izzudusi nekad.

1977. gads: Petrozavodskas brīnums

20. septembrī četros no rīta 10 līdz 12 minūtes virs Ļeņina ielas Petrozavodskā tika manīts NLO spožas zvaigznes veidolā, kas izstaroja sarkanas gaismas starus. Šis fenomens vēsturē iegājis kā Петрозаводское диво, un kā pierādījums, ka tā nav bijusi kolektīva psihoze, tiek minēts fakts, ka pēc NLO viesošanās dzīvojamo namu augšējo stāvu logos tika atklāti lieli caurumi ar ļoti asām malām.

1987. gads: Delfīnu masveida pašnāvības

Brazīlijas krastos masveida pašnāvību izdarīja 2000 delfīnu. Tas ir pirmais reģistrētais šāda veida fenomens, lai gan vēlāk tādi ir bijuši vēl - piemēram, 1989. gadā, kad pie Čīles krastiem labprātīgā nāvē devās 140 vaļi. Zinātniekiem nav skaidrs, kas mudina dzīvniekus priekšlaicīgi šķirties no dzīves.

1993. gads: Klusā okeāna trīsstūris

Desmit mēnešu laikā tā sauktajā "Klusā okeāna trīsstūrī" pie Mikronēzijas salu arhipelāga mīklainos apstākļos pazuda 48 kuģi un vairāk nekā divi simti jūrnieku.

1994. gads: Vampīru kapsēta

Netālu no Čehijas pilsētas Čeļakovicas tika uzieta "vampīru kapsēta" - 13 apbedījumi, kuros bija rituāli nogalinātu vienāda vecuma vīriešu līķi.

1996. gads: Ārpuszemes ekosistēma

Movilas alā Rumānijā pirmo reizi tika atklāta slēgta ekosistēma, kas nav saistīta ar zemes floru un faunu. Zinātnieki tajā atrada 30 augu un dzīvnieku sugas, kas pilnīgā izolācija dzīvo jau piecus miljonus gadu.

1996. gads: Kištimas punduris

Krievijā netālu no Kištimas pilsētas pamestā kapsētā pensionāre Tamāra Prosvirina atrada neparastu pusdzīvu būtni, ko paņēma pie sevis uz mājām. Aptuveni 30 centimetrus garo būtni večiņa baroja ar ūdeni un konfektēm un nosauca par Aļošeņku. Punduris viņas mājā nodzīvoja apmēram mēnesi, līdz nomira (pēc citas versijas - viņu nosita vietējie alkoholiķi).

Versijas par Aļošeņkas izcelsmi ir pretrunīgas, jo sieviete sirga ar šizofrēniju, bet pārējie nespēja neko sakarīgu pastāstīt. Izmeklēšanu apgrūtināja tas, ka pensionāre gāja bojā zem mašīnas riteņiem dienā, kad japāņi bija ieradušies, lai uzņemtu dokumentālo filmu par šo fenomenu, bet vienīgā reālā liecība bija pašrocīgi mumificēts Aļošeņkas līķis.

Zinātnieki izvirzījuši četras hipotēzes par Kištimas pundura izcelsmi: zinātnei nepazīstams dzīvnieks; neiznēsāts zīdainis-mutants, dvīnis-parazīts (fetus in fetu) vai arī citplanētietis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!