Kā Čepajevs kļuva par Čapajevu
Čapajevs nāca pasaulē Urālas upes kreisajā krastā mūsdienu Čeboksaru teritorijā kā sestais bērns Ivana Čepajeva ģimenē. Starp citu, arī visos dokumentos trīs Jura krustu un Sarkanā karoga ordeņa kavalieris pats parakstījās kā Čepajevs.
Uzvārda maiņa notika, pateicoties Dmitrija Furmanova romānam Čapajevs, turklāt drīzumā arī padomju karavadoņa laikabiedri pārņēma šo rakstības variantu. Galu galā uzvārdu nomainīja pat Vasīlija trīs bērnu pasēs.
Vecāki gribēja, lai dēls kļūtu par garīdznieku, bet viņa liktenis izrādījās citāds – 1908. gadā nākamo tautas varoni iesauca armijā, kur viņš līdz Pirmajam pasaules karam nodienēja apgādes daļā, bet 1915. gadā nokļuva frontē, karoja Volīnijā un Galīcijā, tika paaugstināts par jaunāko virsnieku un saņēma vairākus apbalvojumus.
Padomju leģendas dzimšana
Pēc padomju revolūcijas Čapajeva militārā karjera attīstījās daudz straujāk: viņš aktīvi piedalījās Sarkanās gvardes vienību formēšanā un pēc mācībām kļuva par divīzijas komandieri, kas piedalījās operācijās pret baltgvardu spēkiem Urālos.
Čapajevs krita 1919. gada 5. septembrī kazaku uzbrukumā Lbiščenskas pilsētai, kur atradās viņa divīzijas štābs.
Viņa nāves apstākļi tā arī netika līdz galam noskaidroti. Pēc sākotnējās informācijas, ievainotais komandieris noslīcis, cenšoties pārpeldēt Urālas upi. Šo versiju pieņēma par oficiālo un kanonizēja filmā Čapajevs.
Tomēr, pēc citām ziņām, nāvīgi ievainoto divīzijas komandieri karavīri pāri upei nogādāja ar plostu, bet viņš ceļā nomira un tika apglabāts upes otrā krastā. Iespējamo kapavietu atrast vairs nav iespējams, jo upe mainījusi gultni un toreizējā krasta līnija atrodas zem ūdens.
Saskaņā ar gūstā saņemto sarkanarmiešu stāstīto Čapajavam izdevies apturēt panikā uz Urālu bēgošos karavīrus, savākt ap sevi simts kaujiniekus ar ložmetējiem un pat doties pretuzbrukumā.
Tieši šai kaujā viņš arī guvis nāvējošo ievainojumu vēderā.
Vairāki autori tāpat izsaka viedokli, ka Čapajeva vēsturiskā loma Pilsoņu karā patiesībā ir visai pieticīga – viņš nav paveicis neko tik ievērojamu, lai viņa vārdu minētu blakus tādiem sarkanajiem komandieriem kā Ščorss, Lazo vai Kotovskis. Tomēr par Čapajevu radītais mīts izrādījies spēcīgāks par faktiem.
Daudzbērnu tēva likstas
Čapajeva personīgā dzīve bijusi visai sarežģīta: 1908. gadā viņš apprecējies ar 16 gadus veco Pelageju Metļinu, sešu gadu laikā kļuvis par trīs bērnu tēvu, bet pēc tam devies karot, atstājot sievu un bērnus pie saviem vecākiem.
Pelageja ar to nav samierinājusies, paņēmusi bērnus un aizgājusi, savukārt 1917. gadā Čapajevs viņu atradis, atņēmis bērnus un tos atkal aizvedis uz savu dzimto ciematu. Vēlāk viņš adoptējis arī divas krituša biedra meitas.
Čapajeva dēls Aleksandrs (1910-1985) arī kļuva par padomju virsnieku, Otro pasaules karu beidzot ģenerālmajora pakāpē. Otrs dēls Arkādijs (1914-1939) bija kara lidotājs un gāja bojā lidmašīnas izmēģinājumā. Meita Klaudija (1912-1999) kļuva par partijas darbinieci un daudz darīja tēva piemiņas iemūžināšanā.
Mākslā balstīts varoņa tēls
Čapajeva vārdā Krievijā nosaukta pilsēta, upe, ielas un laukumi vairākos desmitos pilsētu, bet Čeboksaros netālu no viņa dzimšanas vietas atvērts muzejs, nemaz nerunājot par mazākiem piemiņas objektiem.
Leģenda par Čapajevu Krievijā joprojām ir aktuāla – vēl 2008. gadā viņš attēlots grafiti zīmējumā Harkovā. Agrākos gados par viņu uzņemtas mākslas un animācijas filmas, sacerētas vairākas dziesmas.
Viktors Peļevins sarakstījis slaveno darbu Čapajevs un tukšums, iznākusi arī datorspēle Петька и Василий Иванович спасают галактику. Čapajevs un viņa vienmēr uzticamais pavadonis Petjka (adjutants Pjotrs Semjonovičs Isajevs) tāpat ir daudzu anekdošu varoņi.
Skaties foto izlasi un noklausies Dziesmu par Čapajevu! (Mūzika: A.Novikovs, vārdi S.Bolotins, izpilda P.Kiričeks)