Ņemot vērā šos apsvērumus, viņš secināja, ka nav nekādas jēgas tērēt laiku pārtikas veikala apmeklēšanai, toties iespējams lietderīgi izmantot viņa dārzā kupli sazēlušās nezāles. Tādējādi Forda ēdienkartē parādījās sviestmaizes ar svaigi plūktām nezālēm, zāles salāti un sautēti zaļumi - lai kā arī tas nepatiktu viņa sievai, draugiem un viesiem.
Tā Dienvidamerikā Darvins sev atklāja tādas delikateses kā bruņnesi ("Garšo līdzīgi pīlei," atzina zinātnieks), agutu un pumu, kuras garša savukārt viņam atgādināja teļa gaļu. Savukārt no 48 lielajiem jūras bruņurupučiem, kurus Darvins bija paņēmis līdzi atceļā uz mājām, galamērķi nesasniedza neviens.
Viņam tuvu stāvošie politiķi savulaik atklāja, ka diktators cieta no hroniskām kuņģa sāpēm, kuras remdēt spēja tikai ar lielu daudzumu piena. No visiem pārtikas produktiem Musolīni deva priekšroku tieši pienam - tik lielā mērā, ka reiz pat veselu gadu pārtika tikai no piena un krekeriem.
Šī diēta duči tomēr neizārstēja – pēdējos dzīves gadus viņš pavadīja gultā ar iekaisušām aknām un kalcija nogulsnēm kuņģī, kas radīja aizcietējumus.
Viņš kļuva par imperatoru jau 14 gadu vecumā, valdīja tikai četrus gadus, bet šajā laikā pusdienām ne reizi neiztērēja mazāk par desmit tūkstoš sestrīniem (aptuveni 500 latiem).
Uz vergu miesas izaudzētas pinnes, ar dzīviem strazdiem pildīti sivēni un cūkas krūtiņa ar Lībijas trifelēm bija vienkāršākie ēdieni uz imperatora galda.
Visvairāk tomēr Hēliogabals bija iecienījis putnu smadzenes. Pāvi, fazāni, strazdi, papagaiļi - galdā cēla visus tolaik pieejamos putnus. Reiz pēc viņa pavēles vergi nogalināja uzreiz 600 strausus tikai tāpēc, lai no to mazajiem galvaskausiem izvilktu pāris karotes pelēkās vielas.
Imperators arī uzturēja savu zvejas floti, bet ne tāpēc, lai bagātinātu galdu ar zivju ēdieniem: viņu interesēja tikai noteiktas konsistences un krāsas ikri. Ja nu Hēliogabalam gadījās ēst kaut ko tik prozaisku kā, piemēram, rīsus, viņš vispirms apkaisīja šo ēdienu ar zelta drupačām.