Lai gan šovam Cīnītājs nolasīts pulciņš patiesi kolorītu un darba spara pilnu personību, tā dalībnieki atzīt, ka pašlaik spiesti nīkt bezdarbībā, un dzīves apstākļi šovā izrādījušies vēl ekstrēmāki nekā cerēts – džungļu vai vientuļas salas vietā izdzīvotāji spiesti nīkt uz niecīga mālainas zemes pleķīša, kur nevar būt ne runas par iespējām pašiem sagādāt sev ēdamo vai uzlabot mītnes.
Dalībniekiem šķiet, ka viņi degradējas
Ierodoties ciemos pie šova Cīnītājs brašuļiem, DELFI Izklaidi gaida pārsteigums - izdzīvotāju komandas mitinās katra uz sava neliela zemes pleķīša neliela dīķīša pretējās pusēs, kas no pārējā meža norobežoti ar joslām, kuras stingri aizliegts pārkāpt.
Uz mālainajiem zemes pleķīšiem aug vien pāris koki, un apkārtnē grūti atrast pat kādu apēdamu gliemezi, nemaz nerunājot par iespēju savākt kādus ēdamus augus vai atrast vietiņu kur izskrieties un pasportot, lai sagatavotos izaicinājumiem.
Ar šādiem apstākļiem nav mierā arī paši dalībnieki, kuri joprojām cer, ka tos palaidīs izdzīvošanas skrējienā pa visu mežu, lai salasītu ogas un sēnes, noķertu kādas zivis un, iespējams, nomedītu kādu dzīvnieku.
"Liekas, ka šeit notiek tāda degradēšanās - šķiet, ka tas, ko tu dari, īsti nevienam neinteresē un nav vajadzīgs, jo mēs nezinām, kas notiek ārpasaulē un vai kāds vispār šo visu skatās.
Te valda diezgan liela bezdarbība, kamēr nav uzdevumu. Tagad mums vismaz ir šahs un dambrete, bet vispār brīvā laika plānošana ir grūts uzdevums," nopūšas Vilku dalībnieks Edžus Ķaukulis.
Viņš spriež, ka Cīnītājā vislielākā izturība vajadzīga ne fiziskā, bet tieši psiholoģiskā ziņā - smagu darbu komandām nav jāveic, drīzāk jācīnās ar garlaicību un uzmācīgām domām par došanos mājup, dzīvojot šādos apstākļos.
"Mums te nav, ko darīt. Sestdien un svētdien mums vispār nav, ar ko nodarboties, tad visi nīkuļo un domā par ēdienu. Visi kļūst uzvilkti," stāsta Lapsu komandas puisis Artūrs Sičiks.
Naids starp pretinieku nometnēm
Saspīlētas attiecības valda arī starp abām nometnēm. Ja Lapsas sevi uzskata par atraktīvākām un spriež, ka Vilki to vien dara, kā nīkuļo, tikai viesu priekšā radot iespaidu par jautrību, Vilki par to vien pasmejas - viņiem mūžīgie kliedzieni un spiedzieni no lapsēnu nometnes šķiet uzspēlēti un bērnišķīgi.
"Mēs esam tādi mierīgāki - sēžam pie uguns, parunājam, bet tur, Lapsu pusē, valda bardaks," uzskata Edžus. Matijs Babris spriež, ka pretinieki apzināti veido savā nometnē mākslīgu jautrību, lai skatītājiem labāk patiktu.
Savstarpējais naids pat vainagojies ar zādzību - Lapsu meitenes it kā pa jokam centušās ko nozagt no Vilku apmetnes, bet noziegums atklāts, un par sodu Lapsām bijis jāatdod vilkiem savu labāko katliņu.
Ja pirmās divas nedēļas daudz labāk veicās Lapsām, nu Vilki sasparojušies, konkursos vinnējuši dažādus sadzīvē nepieciešamus labumus un gatavi cīņai. "Veiksme pārnākusi mūsu pusē," uzskata Edžus.
Cīnītāju sabiedrotais - aizcietējums
Problēmas ar ēdamo cīnītājiem radījušas jau visai nopietnas problēmas ar vēderu - vasaras sezonā, kad dārzos briest vitamīniem bagāti labumi, viņiem jāpārtiek no sausiem graudiem un rīsiem, kas vārīti plikā ūdenī. Visi jau šo nedēļu laikā pamatīgi notievējuši.
"Brokastīs mums ir auzu pārslas, reizēm garšai pieliekam kādu kriksīti žāvēta augļa, ja ir, bet citādi - vārām tīrā ūdenī pat bez sāls. Pusdienās ir rīsi parasti ar kaut kādām pupiņām. Reiz tikām pie miltiem, tad sataisījām mērcīti. Vakarā apēdam to, kas palicis pāri.
Nav jau izvēles - ir vai nu rīsi, vai auzu pārslas. Nu jau rīsi beigušies, būs jāēd visu dienu auzu pārslas," nopūšas Artūrs. Kā atceras viņa komandas biedrene Diāna Šteinberga, dienā, kad dalībnieki tikuši pie sāls, visi burtiski laizījuši katlu, cik gards licies ēdamais.
Kā balvu Lapsas reiz dabūjušas kartupeļus, bet Vilkiem īsta dāvana bijusi jauniņā Elgara Pontāga atnestā vista, kas izmantota līdz pēdējam - pat apgrauztie kauli izvārīti zupā. Taču dārzeņu, piena produktu un citu veselībai svarīgu produktu trūkums uzturā ir jūtams.
"Pirmo nedēļu vispār nevarējām aiziet uz tualeti. Mums uz četrām dienām iedeva paciņu auzu pārslu, nedaudz prosas un vienu sīpolu - ar to arī dzīvojām. Pie tam bez garšvielām ūdenī vārītu putru nemaz nevar tā dabūt iekšā. Dzīvojam badā," sūdzas Vilku Fāteris jeb Agris Silgals.
Pārtikas dēļ jau izcēlušies arī pirmie lielie komandu iekšējie skandāli - kamēr citi vēlas taupīt kārumus, pie kuriem šad tad izdodas tikt, lielākā daļa komandas uzskata, ka, ja jau reiz kas ir apēdams, to jādara nekavējoties.
Pašlaik skandāls briest ap trim vistām, kuras piešķirtas Vilku komandai. Vistas nedēj olas, bet apēd jau tā nelielos komandas graudu krājumus un rada liekus uztraukumus, jo regulāri izmūk no zaru aplociņa.
"Komandai izvērsušās asas diskusijas par to, ko darīt ar vistām. Signija ir veģetāriete un es arī esmu par dzīvnieku tiesībām, taču citi ir gatavi tūlīt pat ņemt cirvi un vistas nokaut," stāsta Evita Saulīte.
"Vēl trīs dienas. Ja no viņām joprojām nebūs nekāda labuma - nokausim. Fāteris jau fano - grib vistiņu, grib vistiņu - viņš, visticamāk, arī kaus," spriež Elgars, atklājot, ka komandā vistu dēļ jau notiek zināma šķelšanās.
Netīri, saaukstējušies un neizgulējušies
Katrai cīnītāju komandai piešķirta sava būdiņa, kurā gulēt, bet īstam miegam ļauties tajā problemātiski - uz visu komandu ir tikai divi guļammaisi un neliela, auksta istabiņa ar kailu dēļu grīdu. Tā kā laika apstākļi ir vasarai neraksturīgi vēsi un regulāri līst, cīnītāji regulāri ir nosaluši un neizgulējušies.
"Mēs pat nesam iekšā ugunskurā uzsilušu akmeni, lai naktī kaut kā sasildītos. No aukstuma vairākiem ir iesnas. Fāterim jau problēmas ar muguru," atklāj Vilku meitene Sabīne Suntaža.
Par tādu lietu kā kārtīga nomazgāšanās Cīnītāji jau sen aizmirsuši. Ja sākumā visi mazgājās nelielajā dīķītī, nu jau ūdens tajā kļuvis tik netīrs, ka pat visrūdītākie izdzīvotāji baidās tajā kāju spert. Vilki savā apmetnē atjautīgi izveidojuši improvizētu duškabīni, bet Lapsas spiestas mazgāties, noslēpjoties turpat aiz būdiņas.
Dalībnieku higiēnas piederumu komplektā ietilpst zobu pasta, viens krēms un sievietēm nepiciešamās higiēnas preces - nekādu ziepju vai šampūnu nav. Lapsu Violeta Stepānova, kura iecerējusi dienā kļūt par frizieri, meiteņu netīrās pinkas sapin glītās bizīšu frizūrās, bet citādi izdzīvotāji jau sen pieraduši pie netīrības.