18. novembris vēsturē: Vilhelms Tells šauj pa dēla galvu  (10)

Arī Latvijas vēsturē šis, protams, ir īpašs datums - 1918. gadā Nacionālajā teātrī proklamēta Latvijas neatkarība, bet 1994. gadā Joahims Zīgerists nodibina Tautas kustību Latvijai.

Taču DELFI Izklaide šajā dienā izceļ 1307. gada 18. novembri, kad saskaņā ar leģendu šveiciešu tautas varonis Vilhelms Tells ar loku (vai arbaletu) sašāva ābolu, kas bija novietots uz viņa dēla galvas (vai adatu, kas uzlikta uz dēla deguna).

Ilgus gadus šis cīnītājs par savas valsts neatkarību no Austrijas un Svētās Romas impērijas tika uzskatīts par vēsturisku personu, tomēr pēdējos gados šis pieņēmums tiek apstrīdēts.

Leģenda vēsta, ka nežēlīgais imperatora vietvaldis Geslers pilsētas laukumā nolicis stabu, kurā uzkāris savu cepuri, un visiem pilsētas iedzīvotājiem licis šai cepurei klanīties.

Kad Vilhelms Tells publiski atteicies to darīt, Geslers viņam izdomājis šausmīgu pārbaudījumu - ar arbaletu no paša dēla galvas nošaut ābolu. Tells no maksts izvilka divas bultas un ar pirmo bultu uzdevumu izpildīja.

Kad Geslers jautāja, kam vajadzīga otra bulta, Tells atbildēja, ka, ja būtu nejauši savu dēlu nošāvis, otrā bulta lidotu Geslera krūtīs (pēc citas versijas - būtu nonāvējies pats). Geslers sadusmojās un iespundēja Tellu cietumā.

Tells no cietuma izbēga un ilgu laiku slēpās kalnos. Vienu dienu Tells Gesleru sagaidīja uz ceļa starp klintīm un ar to pašu otro bultu nonāvēja.

Reģionā izcēlās dumpis, un Vilhelms Tells kļuva par vienu no nemiernieku līderiem. Šie notikumi aizsāka plašu pretošanās kustību, kuras rezultātā tika izveidota Šveices Konfederācija.