25. novembris pasaules vēsturē ir nozīmīgs datums – šajā dienā Alfrēds Nobels patentējis dinamītu (1867), Londonā pirmo reizi uzstājusies grupa The Jimi Hendrix Experience (1966), amerikāniete Elena Espozito mirusi pēc vēsturē ilgākās komas - 37 gadiem un 111 dienām (1978), bet Nīderlandes parlaments valstī legalizējis eitanāziju (2000).
Tomēr DELFI Izklaide šajā dienā izceļ 1970. gada 25. novembri, kad sava mūža lielāko drāmu izspēlēja slavenākais japāņu rakstnieks Jukio Misima - viņš publiski sev uzšķērda vēderu, pēc samuraju modes īstenojot sepuku, ko pie mums ne gluži korekti sauc par harakiri.
Šajā dienā par Misimu uzzināja pat visi tie, kas nekad nav lasījuši viņa grāmatas, lai gan Misima trīskārt nominēts Nobela prēmijai literatūrā un ir visu laiku komerciāli veiksmīgākais japāņu rakstnieks pasaulē.
Misimas seksuāla rakstura traucējumi, homoseksualitāte, fetišisms un ideja, ka dzīves skaistākais mirklis ir nāve, nevienam nebija noslēpums, jo tas tika aprakstīts viņa labākajos darbos. Un tomēr šādu asiņainu finālu negaidīja neviens.
25. novembra rītā Misima ar domubiedriem ienāca militārajā bāzē, par ķīlnieku paņēma kādu ģenerāli, izgāja uz balkona (attēlā) un teica kaismīgu runu par to, ka Japānas konstitūcija ir nepareiza, jo pēc Otrā pasaules kara tajā nav atļauta regulāra armija.
Tad viņš iegāja istabā, ar samuraja zobenu iegrieza sev dziļu brūci vēderā, bet tad viņa palīgi pēc dažiem neveiksmīgiem cirtieniem atdalīja viņa galvu. Pēc tam sepuku īstenoja arī rakstnieka domubiedrs, sekotājs un mīļākais Masakacu Morita.
No XX gadsimta literātiem pašnāvību izdarījuši tādi dižgari kā Džeks Londons, Stefans Cveigs, Virdžīnija Vulfa, Cvetajeva, Majakovskis, Jeseņins, Hemingvejs, Klauss Manss, Čezāre Paveze, Žils Delēzs un daudzi citi, tomēr Misimas pašnāvībai ir ļoti īpaša vieta šajā panteonā.