Tomēr DELFI Izklaide šajā dienā izceļ 1095. gada 27. novembri, kad Romas katoļu pāvests Urbāns II Klermonas koncila gaitā pasludināja Pirmo krusta karu, lai saracēņiem (musulmaņiem) atņemtu Jeruzalemi un Svēto zemi. Šajā dienā radušies pirmie krustneši.
Tā kā īsi pirms tam Bizantijas imperators Aleksijs I bija pie pāvesta vērsies ar lūgumu palīdzēt atvairīt kareivīgo turku-seldžuku uzbrukumus, Urbāns turku uzbrukumu uztvēra kā draudus visai kristietībai, tāpēc piekrita imperatoram palīdzēt.
Tāpat viņam bija nepieciešams sabiedrības atbalsts cīņā ar citiem pretendentiem un pāvesta titulu, tāpēc Urbāns izvirzīja mērķi - no Svētās zemes padzīt visus neticīgos.
Pāvests visiem karagājiena dalībniekiem apsolīja, ka viņi tiks atbrīvoti no nodokļiem, kā arī parūpēties par viņu ģimenēm Eiropā, ja viņi kritīs kaujā.
Jau turpat Klermonā visi dedzīgie karot gribētāji kā piekrišanas zīmi uz sava apģērba uzšuva krustus no sarkana auduma strēmelēm.
No šejienes arī radies "krustnešu" un viņu misijas - "krusta karu" nosaukums, bet šī diena nozīmīga ar to, ka uz vairākiem gadsimtiem tika aizsākts lielais karš starp Rietumiem un Austrumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
