29. novembris pasaules vēsturē ir nozīmīgs datums – šajā dienā Bils Geitss vēstulē pirmo reizi izmanto vārdu Microsoft (1975), mīklainos apstākļos bojā gājusi aktrise Nātālija Vuda (1981), miris ticīgākais "bītls" Džordžs Harisons (2001), bet Šveicē noticis referendums, kura rezultātā valstī aizliedz celt minaretus (2009).
Tomēr DELFI Izklaide šajā dienā izceļ 1783. gada 29. novembri, kad Krievijas Impērijas akadēmijas sēdē kņaziene Jekaterina Romanovna Voroncova-Daškova (attēlā) ierosināja krievu alfabētā ieviest burtu 'ё'.
Ilgu laiku krievu rakstībā nebija nekādas zīmes, kas atspoguļotu šo fonēmu, bet kopš XVIII gadsimta vidus tika lietota burtkopa IO, ko reizēm aizstāja ar citiem variantiem - о, ьо, їô, ió, ио. Tiesa, tie visi tika izmantoti ļoti reti.
Kņaziene šo zīmi aizguva no franču valodas, kurā gan tam atbilst pavisam cits skanējums. Taču literārajā valodā šis burts netika ieviests uzreiz - pirmo reizi presē tas tika nodrukāts 12 gadus vēlāk.
Pastāvīgi izmantot šo burtu sāka vien no 1797. gada, lielā mērā pateicoties izcilajam rakstniekam un vēsturniekam Nikolajam Karamzinam, kurš pats ilgu laiku tika uzskatīts par šī burta izgudrotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
