2. decembris pasaules vēsturē ir nozīmīgs datums – šajā dienā Parīzes Dievmātes katedrālē Napoleons kronējis sevi par Francijas imperatoru (1804), un to pašu darījis arī Napoleons III 1852. gadā, Fidels Kastro paziņojis, ka Kuba pieņems komunismu (1961), un dibināti Apvienotie Arābu Emirāti (1971).

Tomēr Delfi šajā dienā izceļ 1982. gada 2. decembri, kad notika medicīnas vēsturē pirmā pneimatiskās mākslīgās sirds pārstādīšanas operācija pacientam, kam tā bija paredzēta uz visu mūžu.

Lai gan ar mākslīgās sirds izstrādāšanu zinātnieki nodarbojās jau kopš XX gadsimta četrdesmitajiem gadiem, šī bija pirmā reize, kad tas bija plānots uz mūžu.

Sirds saucās Jarvik-7 (attēlā), un tā ir nosaukta par godu tās izstrādātājam Robertam Džarvikam. Viņš to bija izgatavojis no poliuretāna un alumīnija. Savukārt operāciju veica doktors Viljams Devrīss.

Pirmais cilvēks, kurš dzīvoja ar mākslīgo sirdi, bija 38 gadus vecais zobārsts Bārnijs Klārks no Sietlas, kurš bija pārcietis citā situācijā neatgriezenisku sirdstrieku. Ārsta iemīļotās rokmūzikas pavadībā šī unikālā operācija ilga septiņas stundas.

Dakteris kļuva slavens un bagāts - viņa portrets rotāja žurnāla Time vāku, bet par savu stāstu Devrīss no žurnāla bija saņēmis miljonu dolāru. Taču prieki nebija ilgi, jo pacients no slimnīcas tā arī neizgāja un 112 dienas pēc operācijas nomira.

Diena pasaules vēsturē (Delfi Izklaide)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit