Ja esi redzējis pasaulslaveno un godalgoto seriālu "Pārkāpt robežu" ("Breaking Bad"), Braiena Krenstona – ķīmijas skolotāja, metamfetamīna karaļa Voltera Vaita – vārds tev nav svešs. Un, lai gan loma šajā daudzsēriju kinolentē dēvējama par Krenstona karjeras augstāko punktu, arī pēc seriāla sekojuši vairāki veiksmīgi projekti. Viens no šādiem veikumiem ir režisora Nīla Bērgera komēdija "Pilnīgi nesaderīgi" ("The Upside"), kas ietver sirsnīgi humoristisku skatījumu uz attiecībām starp paralizētu bagātnieku un krimināli sodītu bezdarbnieku – nu viņa aprūpētāju. Krenstona ekrāna partneris kinolentē ir humora lauciņa veterāns komiķis Kevins Hārts.

Lai neko neaizmirstu un viss ritētu kā pa diedziņu, cilvēka dabā ir veidot nepieciešamo lietu sarakstus. Ejot uz veikalu, krāmējot somu ceļojumam vai domājot par darbu plānu – kabatā parasti ir kāds saburzīts papīra gabaliņš, uz kura laika gaitā parādās vairāk ķeksīšu. Ar līdzīgu izklaidi filmā "Pirms nolikt karoti" ("The Bucket List") nodarbojas Džeks Nikolsons un Morgans Frīmens, kuru atveidotie varoņi – neizdziedināmi slimi pensijas vecuma vīri – tikai slimnīcas gultā saprot, cik daudz ieceru palicis "gan jau kādreiz" līmenī.

Neskatoties uz pieklājīgo vecumu, abi kolorītie kungi lec ar izpletni, piedalās autosacīkstēs un pat ar stilīgākajiem Montekarlo dūžiem uzspēlē pokeru! Vairākus gadu desmitus viņi cenšas "iespiest" dažās dienās, taču laika gaitā atskārst, ka izpriecas un adrenalīns – tas viss ir forši, bet prioritātei pēdējā dzīves cēlienā tomēr jābūt attiecību nogludināšanai ar tuviniekiem.

Vasaras laukos, ar basām kājām skrienot pa pļavu, veldzējoties piemājas ūdenstilpē un ēdot dārza labumus, daudziem ir pašas skaistākās bērnības atmiņas. Itāļu kinorežisora Lukas Gvadanjīno pavadībā tev ir iespēja ceļot laikā uz 1983. gada Itāliju un iepazīties ar septiņpadsmitgadīgo Elio, kurš dienas pavada, lasot grāmatas un flirtējot ar savu draudzeni Marciju. Viņa harmonisko ikdienu un mierīgo sirds ritmu izmaina iepazīšanās ar tēva asistentu Oliveru, kurš ciemiņa statusā ieradies ģimenes villā. Lēnām un ne bez aizķeršanās starp abiem jaunajiem vīriešiem uzplaukst draudzība, kurā Elio atradis gan savu pirmo mīlestību, gan arī pirmās sirdssāpes.

Pēc pirmizrādes filma izpelnījās atzinības vārdus galvenokārt trijos aspektos – mūzikas, estētikas un aktierspēles. Ar uzlecošo zvaigzni Timotiju Šalamē galvenajā lomā kinolenti pozitīvi vērtēja gan skatītāji, gan arī kritiķi, pēcāk tai pretendējot pat uz četriem "Oskariem".

Uz mīksta matracīša, ļaujoties lēnai viļņu dejai, – piekritīsiet, tā ir viena no labākajām vietām, kur atrasties karstā vasaras dienā. Savukārt aktīvākas atpūtas cienītāji šādās reizēs velk laukā vindsērfinga, SUP dēļus vai pat buru laivas un ar visām četrām metas piedzīvojumos. Taču mierīgie ūdeņi mēdz pārsteigt nesagatavotus... Kad Temija un Ričards – kaislīgi burātāji un filmas "Viļņu varā" galvenie personāži – uzsāk ceļojumu pāri okeānam, viņiem pat prātā neienāk, ka skatās acīs vienai no postošākajām viesuļvētrām, kāda jebkad piedzīvota.

Pēc šaušalīgajiem notikumiem Temija atskārst, ka viņas ceļabiedrs ir ievainots, bet jahta – sadragāta. Lai gan bezcerība ir pamatota, jaunajai sievietei jācenšas sevī rast spēkus, lai abus mīlniekus sveikus un veselus nogādātu krastā.

Kas ir Rīza Viterspūna? Gudrā blondīne ir Rīza Viterspūna! Patiesi, kopš 2011. gadā iepazināmies ar viņas atveidoto rozā krāsas mīļotāju Elli Vudsu, romantisko komēdiju zīmogs aktrisei sekojis ik uz soļa. Nevar noliegt, ka daudziem ir aizspriedumi pret šī žanra kinolentēm, kam seko arī komentāri par aktiera talanta trūkumu, taču ar piedzīvojumu drāmu "Mežone" ("Wild") Viterspūna visiem kritiķiem izgrieza pogas.

Kad pārņem sajūta – viss dzīvē iet šķērsām, privātā dzīve jūk un brūk, kā arī cerības uz laimi zudušas –, populārs veids, kā dziedēt brūces un smelties spēkus, ir doties dabā. Un tieši to nolemj darīt arī Šerila Stereida – Viterspūnai atliek tikai iejusties viņas dzīvesstāstā. Šerila met sev izaicinājumu un vienatnē dodas pārgājienā pa "Pacific Crest Trail" teritoriju – "Sierra Nevada" augstākajām kalnu grēdām un Kaskāžu kalniem. Tur viņa rāda visu, uz ko spējīga, brienot cauri sniegiem, ejot cauri lietiem un piedzīvojot visas iespējamās dabas stihijas. Lai gan piedzīvojums ir fiziski un emocionāli smags, viņa pamazām dziedē savu dvēseli.

Pēdējās desmitgadēs "vienlīdzības" svara kausu abas puses ievērojami izlīdzinājušās. Ja sieviete vēlas spēlēt basketbolu, viņa to var darīt. Ja sieviete vēlas izmēģināt spēkus celtniecībā, arī to viņa var, taču ne vienmēr vienlīdzība tiesībās un pienākumos bijusi sievietēm tik labvēlīga. Lai gan 21. gadsimtā vēl aizvien runājam par iesūnojušiem stereotipiem, ASV Augstākās tiesas tiesneses Rūtas Beigeres Ginsburgas jaunības laikā tā bija visīstākā realitāte. Biogrāfiskā drāma "Dzimuma dēļ" atklāj, cik grūti viņai nācās lauzt ačgārnos pieņēmumus un aizspriedumus Augstākās tiesas, kur, protams, dominēja vīrieši, darbā, kā arī stāsta par vienu no viņas zīmīgākajām lietām "Morics pret IRS".

Lai gan varētu šķist, ka indiešu pusaudzim, Bengālijas tīģerim un glābšanas laivai nav nekāda savstarpēja sakara, fantāzijas piedzīvojums "Pī dzīve" pierāda pretējo. Tas ir brīnumains stāsts par daudzu mēnešu ceļojumu Klusā okeāna ūdeņos, kura laikā starp cilvēku un zvēru veidojas attiecības, kas nav pielīdzināmas sirsnīgai draudzībai tās klasiskajā izpratnē. Viņu netipiskā saikne izteikta nevis vārdos, bet gan zemapziņā un instinktos. Filmas pamatā ir Jana Martela tāda paša nosaukuma romāns, par kuru rakstnieks 2002. gadā saņēma Bukera prēmiju.

Dodoties pārgājienā, cenšamies galvā neielaist domu – kaut kas varētu noiet greizi. Reiz tieši tāpat domāja arī Ārons Ralstons, kurš, lai izdzīvotu, pēc 2003. gada negadījuma Jūtas štata kanjonā bija spiests pats sev veikt rokas amputāciju. Viņš pārgājienā devās vienatnē, un toreiz veiksme nebija viņa pusē – vīrietis paslīdēja, iekrita klinšu aizā, bet uz rokas viņam uzvēlās nepaceļama smaguma akmens. Par savu dzīvību Ralstons cīnījās piecas dienas jeb 127 stundas.

2010. gadā iznākušo filmu, kas secīgi atrāda šaušalīgā notikuma gaitu, režisējis godalgotais Denijs Boils. Viņa vārds ir kvalitātes zīme, kuru esam novērtējuši tādās filmās kā "Pludmale" un "Graustu miljonārs".

Šī ir filma, kuru spēcīgā vēstījuma dēļ bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem var skatīties pat vairākas reizes. Patiesos notikumos balstītā kinolente seko pa pēdām Sarū (Devs Patels) – piecus gadus vecam indiešu puikam, kurš neveiksmīgu sakritību dēļ nonāk tūkstošiem kilometru attālumā no mājām. Viņam bija ģimene un jumts virs galvas, taču nu viņš pasaulē palicis viens kā pirksts. Gaismu tuneļa galā puikam parāda kāds pāris no Austrālijas, kurš apņemas viņu adoptēt un mazajam zēnam dot laimīgu dzīvi. Lai gan Sarū dzīvē nekā netrūkst – viņš ir mīlēts un skolots –, 25 gadu laikā mammas un brāļa zaudējuma radīto tukšumu tā arī nav izdevies aizpildīt. Bruņojoties ar "Google Maps" un dažām miglainām atmiņām, vīrietis apņemas atrast savu dzimto ciematu un neatmet cerību atkal satikt bioloģisko ģimeni.

Drāma veidota pēc Sarū Brairlija (Saroo Brierley) grāmatas "Ilgais ceļš mājup" ("A Long Way Home") motīviem. Interesanti, ka Sarū audžumāti kinolentē atveido Nikola Kidmena, kurai bērnu adopcijas tēma nav sveša. Ar kādreizējo dzīvesbiedru Tomu Krūzu viņa adoptēja divus bērnus – Izabellu un Konoru, kuri nu jau ir 28 un 26 gadus veci.

Kad runa ir par harmonijas un dzīves garšas meklējumiem filmu formātā, ļoti iespējams, uzreiz iedomājies par romantisko drāmu "Ēd, lūdzies, mīli" ar Džūliju Robertsu galvenajā lomā. Un tagad pagriezīsim visu šo stāstu uz otru pusi, Robertsas vietā ieliekot aktieri Saimonu Pegu. Maiņas rezultātā esam ieguvuši filmu "Hektors un laimes meklējumi", kas uz šiem notikumiem skatās caur Hektora – egocentriska psihiatra – acīm, kurš patiesībā jau tomēr ir diezgan lādzīgs cilvēks.

Psihiatra kabinetā nereti tiek pārcilāts absolūtās svētlaimes jautājums un mēģināts rast veidus, kā līdz tai nonākt. Taču, redzot, ka klientiem uz pareizā ceļa nostāties neizdodas, Hektors pats nolemj doties pasaulē un saprast, kur tas laimes suns aprakts. Cenšoties atklāt laimes noslēpumu, savdabīgais psihiatrs noskaidros, vai arī viņam šo emocionālo stāvokli lemts piedzīvot.

Lai mūsu saraksts būtu komplektēts no visām pusēm, nevar nepieminēt mūziklus, kas ar skanīgām melodijām drūmā, lietainā vasaras dienā liks sirdij priecāties un sejai atplaukt smaidā. Viens no pēdējo gadu izcilākajiem šī žanra piemēriem ir "La La Land", kas saņēma kaudzi kino pasaules augstāko apbalvojumu. Neskatoties uz to, ka filmas vēstījums ir līdz pēdējai vīlītei romantisks, tā tikpat ļoti stāsta par sekošanu saviem sapņiem, kurus mēs, skatītāji, izdzīvojam caur Raiena Goslinga atveidoto džeza mūziķi Sebastianu un Emmas Stounas aktrisi Miu. Uz mūsdienu Losandželosu, atklājot perspektīvo mākslinieku kvēlo vēlmi justies piederīgiem šovbiznesa pasaulei, tevi vedīs režisors scenārists Demjens Šazels.

Saistībā ar "La La Land" nevar nepieminēt slaveno gadsimta misēkli, kas 2017. gadā notika "Oskaru" ceremonijā. Sākotnēji kļūdaini par "Labāko filmu" tika kronēts tieši romantiskais mūzikls, taču, kad aktieri un veidotāji jau bija sanākuši uz skatuves, par uzvarētāju pasludināja filmu "Moonlight". Šazela veidotais muzikālais mīlasstāsts uz prestižo apbalvojumu toreiz pretendēja 14 kategorijās, un liela daļa kritiķu vēl pirms ceremonijas jau prognozēja uzvaru tieši tam.

Filma "Frīdas vasara" uz ģimenes kino liek paskatīties no neredzēta rakursa. Tas nav stāsts par vienradžiem, karuseļiem vai saldumiem – filma ir skaudra drāma, kura atklāj galvenās varones, sešgadīgās Frīdas, likteni. Pēc lieliem pārdzīvojumiem viņa no Barselonas tiek aizvesta pie mammas brāļa uz laukiem, kur, lai gan ļoti sirsnīgi uzņemta, tumšmatainā meitene vien mācās sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un ģimeni. Frīdas dzīvē nevainīgais dumpinieciskums mijas ar pārpratumiem, taču mierīgā vide un draudzība ar mazāko Annu ļauj Frīdai ikdienā ieraudzīt jaunas krāsas un pamazām samierināties ar dzīves apstākļiem. Kas to zina, iespējams, arī tevi Frīda mudinās uz apkārtējām norisēm palūkoties ar bērna acīm!