Ideja par naktsdzīves anklāvu Rīgā – ar vairākiem klubiem, viesnīcu un sporta zāli – uzņēmējam Nikolajam Sirotkinam dzima no kazino. Savukārt pirmo spēļu iestādi viņš atvēra, atgriezies no Polijas, kur pusgadu bija spēlējis hokeja klubā."Braucu mājup uz Rīgu, ar māsu un poļu paziņām iegājām kazino... viņa spēlēja ruleti, es stāvēju un gaidīju. Redzēju, kā izkrīt sarkans, sarkans, sarkans... Galu galā viesnīcā paliku septiņas dienas un vēroju, kā viss grozās. Laimēju tūkstoti dolāru un nodomāju: "Kurš idiots izdomājis kazino?! Tā taču ir dzīva nauda, ko var savākt!"" tā savulaik intervijā portālam "Press.lv" stāstīja Sirotkins. Uzņēmējs gan nevēlējās gremdēties atmiņās par naktsklubu "La Rocca" un "Studio 69" laikiem "Delfi" projektā par leģendārajām Rīgas izklaides vietām, kuru vairs nav. Toties ar spilgtiem momentiem no kādreiz tik slaveno klubu ikdienas mīļuprāt dalījās gan kādreizējie darbinieki, gan regulārie apmeklētāji.

Ambiciozo projektu īstenot Sirotkinam palīdzēja dīdžejs un tā laika galvenais naktsdzīves speciālists Pīters Sildegrens, kuru sauca par "partypapa". Pīteram bija muzikālā izglītība un bagāta darba pieredze Rīgas labākajos naktsklubos. Abu ceļš krustojās "Vernisāžā", kur Pīters vadīja diskotēkas darbu, savukārt Sirotkinam bija kazino. Abi viens otru saprata jau no pirmajiem vārdiem.Nākotnes izklaides impērijas projekta aizsākumi meklējami klubā "7th Heaven" viesnīcā "Latvija", ko izveidoja 1999. gadā burtiski vienas nedēļas nogales laikā. Pirmais Sirotkina un Sildegrena kopprojekts lētajās "bezproblēmu" telpās viesnīcā "Latvija" uzreiz kļuva par vienu no veiksmīgākajiem ballīšu projektiem Rīgā. Tas bija īslaicīgs risinājums uz pusgadu – lai uzturētu burziņu pēc kluba "Undeground" slēgšanas un novirzītu to uz uzaustošo "La Rocca". Leģendāro Rīgas debesskrāpi, kas bija kļuvis par daļu no viesnīcu tīkla "Radisson", gaidīja vērienīga rekonstrukcija. Tikko kā sākās remontdarbi, Sirotkina klubu projekts pārcēlās uz jauno un galīgo "pieraksta" vietu – kādreizējo operetes teātri Brīvības ielā 96.

Vēsturiskā nama remonts klubu īpašniekiem sagādāja lērumu galvassāpju. "Lielākās grūtības sagādāja birokrātija," to laiku notikumus atminas Pīters Sildegrens. "Vēsturiskajā namā neko nedrīkstēja pārbūvēt pēc sava prāta – vajadzēja saglabāt plānojumu, vecos ornamentus un dekoratīvos elementus. Nikolajs Sirotkins tolaik sapulcēja profesionāļu komandu, kas prata pārvarēt visus šķēršļus. Uztaisīja tādu remontu, lai būtu izcila akustika."

""La Rocca" saglabāja pat griestu apmetumu," atceras bijusī kluba "go-go" dejotāja Marta Rumjanceva, kas augusi baletdejotāju ģimenē. "Es uzaugu teātra aizkulisēs, naktsklubā jutos kā mājās." Kluba interjers tik tiešām bija pārsteidzošs. Atmiņā iespiedusies amizanta epizode no kluba atklāšanas. "Gribam nofotografēt jūs greznajā tualetē," izsakot komplimentu par žilbinošo vakartērpu, mēs ar laikraksta "Subbota" fotogrāfu sacījām izklaides impērijas dibinātāja māsai Svetlanai Sirotkinai. "Tualetē? Bet kādēļ tualetē?" viņa brīnījās no visas sirds. Kluba tualetes tik tiešām bija izcilas – ar kiča elementiem. Ko tādu Rīga vēl nebija redzējusi – TV ekrāni un mīkstās mēbeles, "Studio 69" vīriešu tualetē pisuārs bija kā gigantiska vanna – daudzi apmeklētāji tik tiešām vēlējās iemūžināt sevi pārsteidzošajā greznībā ar "ziepjutraukiem".Kompleksā darbojās divi klubi – demokrātiskā un jauniešu masām paredzētā "La Rocca" un "Studio 69" – prasīgākai un turīgākai publikai. "Pīters vareni attīstīja "La Rocca" un savāca pūli. Viņš bija gan dīdžejs, gan projekta virzītājs, gan PR ģēnijs," atceras kādreizējā "Studio 69" menedžere Karīna Konošonoka.

Lai attīstītu naktsklubu, radošajam direktoram Pīteram Sildegrenam bija ļoti jaudīgs rupors – pašam sava vakara radio pārraide "PartyMix", kurā viņš atskaņoja deju mūziku. Brīvdienās "partypapa" spēlēja tiešraides no kluba. "Pīters kliedza: "Hei, party people! Visi ballētāji šodien pulcējas "La Rocca"!" Pēc šādiem saukļiem reti kurš palika, kur bijis," stāsta Nadežda Loseva. Laikmetā pirms "YouTube" un "Spotify" nebija nekā efektīvāka par radio – citu reklāmu nemaz nevajadzēja.

"Lielā burziņa koncepciju jau biju noslīpējis klubos "Underground" un "Vernisāža"," panākumu veiksmes atslēgu atklāj "partypapa" Pīters Sildegrens. "Tolaik daudzi klubi mēģināja pārsteigt, taču "La Rocca" viss bija vienkārši – te atpūtās. Nakts dzīvē visu nosaka cilvēki – viņu zināšanas, mentalitāte un nodošanās savam darbam. "La Rocca" dibinātāju komanda ir labākā, ar ko man nācies strādāt." Kādreizējie izklaides impērijas darbinieki īpaši izceļ Nikolaja Sirotkina talantu izvēlēties cilvēkus. "Mums bija lieliska komanda, klubā cits par citu rūpējās. Dejotājas bija izvēlētas pēc auguma, mums bija radīti visi apstākļi. Nikolajam Sirotkinam bija svarīgi, lai komandā visi ir paēduši un apmierināti, – restorānā varēja pasūtīt jebkuru ēdienu," atklāj dejotāja Marta Rumjanceva. "Sirotkins ir izklaides biznesa ģēnijs. Viņš komandā pulcēja visuzticamākos cilvēkus. Dažas viesmīles pie mums strādāja pat 15 gadus," stāsta Karīna Konošonoka, kura 16 gadu laikā klubā "Studio 69" mēroja karjeras ceļu no oficiantes līdz menedžera amatam.

Vēsturē iegājusi "Studio 69" "afterparty" pēc Stinga koncerta Rīgā. "Britu dziedātājs ballītē pieticīgi stāvēja stūrī līdz brīdim, kad atskanēja Marinas Hļebņikovas dziesma "Солнышко мое, вставай" ("Saulīt, celies!" – tulk.)," atceras Nadežda Loseva. "Tajā brīdī Stings atplauka un sāka dejot. Es nekādi nevarēju savā prātā aptvert, ar ko tik vienkāršā krievu dziedātājas popdziesmiņa tā iepatikās muzikālās gaumes ikonai! Mūsdienās šādu epizodi nekavējoties nofilmētu un iemūžinātu sociālajos tīklos, bet tolaik nebija viedtālruņu. Un pēc šīs dejas ap Stingu aplipa visas konsumantes, kas sākumā pat nebija atpazinušas pasaulslaveno zvaigzni.

"Neskaitot "Studio 69", jaunajā kompleksā atradās arī restorāns, kazino, viesnīca un fitnesa centrs. Ārzemnieki joprojām atceras, kā klīduši pa plašo kompleksa teritoriju no kluba uz klubu – starp tiem bija arī diskobārs "Sarkanais laukums", kur spēlēja krievu popmūziku.

"Sarkanā laukuma" dīdžejs bija Vladimirs Vels, tagadējais radio "SWH+" programmu direktors. Zālē ienākošās "go-go" dejotājas viņš sveica ar fanfaru skaņām un Valērija Meladzes un "VIA Gra" dziesmu. Bārmeņi un dīdžeji nevainojami pazina savas ballītes apmeklētājus, priecējot viņus ar īstajām dziesmām un kokteiļiem. Radošais direktors Pīters Sildegrens prasmīgi uzkurināja un noturēja īstajā līmenī interesi par "La Rocca". "Laiku pa laikam, tikko kā sajuta, ka publika ir pie visa pieradusi un nedaudz nogurusi, viņš slēdza klubu uz dažām dienām, lai kaut pārkārtotu mēbeles. Pīters lieliski zināja, ka apmeklētāji visu laiku jāpārsteidz," atceras Nadežda Loseva.

Katrus svētkus Pīters pārvērta masu burziņā – gan Jaungadu, gan 8. martu, gan 1. aprīli. Lai ballīte paliktu prātā uz ilgu laiku, vienmēr bija kādi knifiņi. Piemēram, "Disco Police Party" dekorācijas bija automašīnas ar bākugunīm, norobežojošās policijas lentes un pat dienesta suns pie ieejas durvīm.

Īpaši episka bijusi ballīte ar svilpēm. "2012. gada hīts bija DJ Aligator Project dziesma "Blow my Whistle!"," stāsta Nadežda Loseva. "Rīgas sporta preču veikalos izpirku visas svilpes – tās pie ieejas dalījām apmeklētājiem. Tauta pūta ar tādu entuziasmu, ka tas jau traumēja vadību. Galu galā apsardze centās svilpes atņemt, bet ne pārāk veiksmīgi.

"Trako ballīšu karuselī grūti izcelt vienu – bijis daudz traku pasaules līmeņa zvaigžņu koncertu. Kulta grupas "HIM" koncertu kluba "La Rocca" tauta burtiski šturmēja – apsargiem nācās turēt sētu, lai to nenogāztu. Tikmēr, kā atceras klātesošie, grupas līderis toreiz bija sasniedzis varenu psihodēlisko stāvokli un pa klubu staigājis teju atvērtām biksēm.

2006. gadā tieši uz "La Rocca" skatuves uzstājās zviedru dīdžejs Axwell, kurš drīz pēc tam pievienojās pasaulslavenajai grupai "Swedish House Mafia". Pīters par labāko panākumu apliecinājumu uzskata faktu, ka vairākas klubā uzstājušās zvaigznes šurp lidoja, lai atpūstos inkognito. Reiz kā parasti apmeklētāji ieradās grupas "Pet Shop Boys" mūziķi – viņiem patika viss. Pēdējais lielais pasākums, ko pārraudzīja Pīters, bija krievu dīdžeja Smash uzstāšanās 2009. gadā, kas pulcēja rekordlielu apmeklētāju skaitu.

Ilgajā pastāvēšanas laikā izklaides komplekss pārcieta divus ugunsgrēkus. Pirmajā reizē izdega tikai kazino, otrajā – pilnīgi viss. Par šiem notikumiem bijuši vairāki minējumi, biežāk tiek minētas divas versijas: konkurentu izrēķināšanās vai dedzināšana pēc paša Sirotkina iniciatīvas – lai saņemtu apdrošināšanas kompensāciju. Otrajam variantam uzņēmēja bijušie darbinieki netic, jo īsu brīdi pirms ugunsgrēka pie kluba sienas pielikts milzīgs 300 tūkstošus eiro vērts ekrāns. "Pēc otrā ugunsgrēka vairs nebija nekā. Atnācām uz darbu un ieraudzījām pārogļojušās sienas un debesis griestu vietā," atceras Karīna Konošonoka. "Vienā acumirklī visi palika bez darba, taču grūtības mūs tikai saliedēja. Neviens neaizgāja – no rīta līdz vakaram viss kolektīvs draudzīgi vāca gruvešus un krāsmatas. Es vācu kristāla lustras, kas atradās pie kazino un kluba griestiem."

Pēc otrā ugunsgrēka visi domāja, ka kompleksam pienākušas beigas. Bet tā nenotika. Komanda strādāja pie kompleksa atjaunošanas – pēc atvēršanas tas kļuva vēl mūsdienīgāks un skaistāks. Pītera un "La Rocca" ceļi šķīrās 2009. gada aprīlī – viņš pieslēdzās jauniem projektiem: vispirms strādāja ar "Godvil", pēc tam ar partneriem atvēra savu klubu Vecrīgā – "The Club". 2019. gadā piedalījās ballīšu sērijā "La Rocca Party" klubā "Studio 69", kas tolaik jau bija kļuvis par koncertzāli. Taču darbība apstājās līdz ar pandēmiju.

Gan "La Rocca", gan "Studio 69" uz viļņa noturējās Latvijas klubiem neierasti ilgi. Pīters uzskata, ka viņam uzticētās iestādes ēra beidzās klubu vadības komandas atšķirīgo uzskatu dēļ: "Runā, ka zivs pūst no galvas. Tā notika arī "La Rocca" gadījumā."

Karīna kluba "Studio 69" galu saista ar nepareiziem lēmumiem par personālu, kas sev līdzi nesa lejupslīdi: "Pieredzējušus bārmeņus, kas zina visus klientu untumus, aizstāja ar 18 gadus vecām meitenēm. Kādu brīdi viss ritēja pa iebrauktajām sliedēm, bet pēc tam sākās dabiskā publikas aizplūšana. Jaunajiem darbiniekiem nebija pieredzes saziņā ar VIP viesiem. Neviens nelido uz izklaides iestādi no Ņujorkas tādēļ, ka tur ir zelta sienas, – viesi jāsagaida, viņiem jāpiedāvā labākais galdiņš ar skaistākajām meitenēm un jāspēlē mīļākās dziesmas. "Studio 69" labākajos gados vieni viesi lidoja pie konkrēta oficianta, citi – pie bārmeņa, kurš viņiem iejauca garšīgu kokteili. Ja darbs ar klientu klibo, šādas uzticības nebūs."

Kopš 2015. gada Pīters ir Vācijas muzikālā projekta "Warp Brothers" dalībnieks, viņiem ir vairāki hīti: "Blade", "We Will Survive". "Ar šo kolektīvu esmu uzstājies pasaules slavenākajos klubos un festivālos Āzijā, Eiropā, Austrālijā, arī Ivisā. 2016. gadā mūsu treks "Phatt Bass" bija viens no populārākajiem deju trekiem pasaulē, ko savos setos iekļāva tādi dīdžeji kā David Guetta, Armin Van Buuren, Dimitri Vegas & Like Mike, Steve Aoki u.c." Savukārt Rīgā Pīteram ir pavisam nemuzikāls bizness – picērija "Ciao Ciao" Imantā.