Populārais radiostacijas SWH+ dīdžejs Igors Jefremovs "Pepsi Forum" pastāvēšanas laikā veica lielisku karjeras lēcienu, nosoļoja visu garo ceļu no 90. gadu Rīgas klubu ("Paradiso", "Underground" un "Zero Zone") dīdžeja līdz kluba mākslinieciskā direktora amatam. Vēlāk viņš kļuva par aģentūras "Makrokoncert" vadītāju, kas pirmā uz Rīgu aicināja tā laika spožākās Krievijas popzvaigznes, un faktiski kļuva par pasākumu organizācijas biznesa magnātu.

Zemfira, Šura un grupa "Hi-Fi" – tas ir nepilns mākslinieku saraksts, uz kuru koncertiem publika klubā burtiski lauzās. "Pepsi Forum" telpas bija izkārtotas divos līmeņos – lejā publika uzturējās pie skatuves, bet augšējā līmenī vēroja koncertus, balstoties pret balkona margām. Visā perimetrā uzstādītie monitori ļāva katram justies notikumu epicentrā, pat tiem, kas vienkārši drūzmējās pie bāra letes.

Sākotnēji "Pepsi Forum" dibinātāji nodarbojās ar tirdzniecību. Veiksmīgā bāra-diskotēkas "Jim Beam", kas atradās pagraba telpās pretī Rīgas cirkam, pieredze viņus iedvesmoja pievērsties jaunam virzienam. Iecienītajā bistro tipa kafejnīcā "Groks" Kaļķu ielā 22 viņi atvēra diskozāli. Lai vakaros iestāde nepaliktu bez darba, saimnieki "Groka" pagrabu pārvērta naktsklubā. Bizness veiksmīgi attīstījās, un uzņēmēji sadūšojās lielāka kluba izveidei. Kā reiz kaimiņos atbrīvojās bijušās "Allegro", vēlāk arī restorāna "Forums" telpas. Kluba nosaukums radās, apvienojot jau vēsturisko "Forumu" un "Pepsi" – pasaulslavenā dzēriena ražotājiem, kuri izteica ekskluzīvu piedāvājumu un ieguldīja reklāmas budžetā. Ceļš uz "Pepsi Forum" veda cauri skvēram ar strūklaku – šī simboliskā Rīgas vieta bija norādīta visās tūrisma kartēs.

Jaunas klubu dzīves punktu pilsētas kartē iezīmējušie krietni ieguldīja dizainā. Atšķirībā no vairuma Rīgas 90. gadu naktsklubiem "Pepsi Forum" nesastāvēja no koka, finiera un metāla daļām, tajā bija pārdomāts interjers un mīkstās mēbeles. "Īpašnieki neskopojās, ieguldot kluba aprīkojumā, Itālijā iegādājās dārgu marmoru, kas patīkami atstaroja gaismas mūziku, aparatūru uzstādīja pie griestiem," atceras Igors Jefremovs. "Taču galvenais bija tas, ka viņi klubā izveidoja divus līmeņus un uzcēla balkonu. Tolaik ar viņiem Rīgā nespēja konkurēt neviena cita izklaides vieta." Ieejas maksa klubā kā vīriešiem, tā sievietēm bija 5 lati.

Kad Igors Jefremovs tikko pārnāca uz "Pepsi Forum", tur atpūtās koša publika, taču ar mūziku bija skumīgi. Dīdžeji nezin kādēļ spēlēja regeju, bet īpašnieki ne pārāk labi izprata, kāds formāts viņiem nepieciešams. Sākotnēji klubs darbojās piektdienās un sestdienās. Igoram piedāvāja uzspēlēt diskotēkas svētdienas vakaru brīvajās stundās. It kā nav piemērotākā nedēļas diena izklaidēm, taču jau pēc mēneša kluba zāles bija pārpildītas. Tad svētdienām pievienojās ceturtdienas, kā arī studentu diskotēkas trešdienās. Igora izstrādātā muzikālā koncepcija – popmūzika, "house", balādes un populāras kaverversijas no topu virsotnēm – publikai patika. Tā viņš kļuva par māksliniecisko direktoru, kura vadībā klubs nu jau sāka darboties visas septiņas dienas nedēļā. Bija gadījumi, kad pat pirmdienās savācās aptuveni 700 cilvēku. "Pepsi Forum" sienās izaugusi vesela dīdžeju paaudze. Kluba apmeklētība bija augsta, bet viskijs ar kolu par 2,50 latiem bāram deva labu peļņu ("Paradiso" tāds kokteilis maksāja apmēram 7 latus). Matemātika bija vienkārša – jo vairāk nopelnīja klubs, jo vairāk saņēma pasākumu organizatori. Turklāt visus izdevumus viņi centās maksimāli samazināt, piemēram, skrejlapiņas drukāja bez maksas.

2000. gadu sākumā "Pepsi Forum" burtiski rībēja. Tur notika radiotranslācijas, saviesīgi pasākumi, bagātīgi apmeklētas alkohola prezentācijas un privātie pasākumi. "Man "Pepsi Forum" kļuva par poligonu, kur es slīpēju savu meistarību," – šos jaukos laikus atceras SWH+ ētera balss un pasākumu rīkotāja Natālija Oļesika. "Gaisā tolaik virmoja neiedomājama brīvība. MC vēl neizlutinātā publika atšķīrās ar galēju atvērtību un bija gatava pilnīgi visam."

Alkohola ražotāji un tirgotāji apmeklētājus no galvas līdz kājām apbēra visām iespējamām balvām, taču cilvēkiem nebija tik svarīgi, ko tieši laimēt, galvenais – nokļūt uz skatuves. "Nekad neaizmirsīšu, kā reiz izsludinājām "Pepsi Forum" izģērbšanās konkursu," turpina Natālija. "Man par pārsteigumu, jau 15 sekundēs uz skatuves iznākušie dalībnieki bija izģērbušies līdz apakšbiksēm, bet mēs, vadītāji, nezinājām, ko tagad darīt. Nācās izsludināt konkursu par vislēnāko apģērbšanos lēnas kompozīcijas pavadījumā, lai kaut kā izkļūtu no situācijas."

Kluba partneri bija lielās alkohola kompānijas "Mono M" un "Lion & Co". Viens no krāšņākajiem "Pepsi Forum" pasākumiem noritēja 1998. gadā "Ballantine's" zīmē. "Šī viskija ražotāji atbalsta ziemas sporta veidus, un mēs sarīkojām tematisku vakaru ar balvām un dāvanām," atceras Igors Jefremovs. "Latvijas iedzīvotāji tolaik vēl ne īpaši aizrāvās ar kalnu slēpošanu un ne tik aktīvi vizinājās Siguldas trasē. Mēs iznomājām "Rossignol" inventāru, atvedām uz klubu kalnu slēpošanas trenažierus-simulatorus. Ideja tika uztverta ar sajūsmu, publika negribēja izklīst līdz par četriem rītā."

Konkursa iestudēšanu uzticēja Latvijas modeļu asociācijas prezidentei Dairai Silavai. Viņa meitenēm izstrādāja krāšņus iznācienus veikala "Savvaļas orhideja" apakšveļā. Silava pati pirms fināla devās uz Latīņameriku. Fināla pasākumā viņa plānoja ierasties tieši no lidmašīnas. Taču 1999. gada 30. janvārī Dairu Silavu Rīgas lidostā aizturēja policija – no Karakasas viņa atgriezās ar gandrīz diviem kilogramiem uz vēdera paslēpta kokaīna. Rezultātā pasākumu nācās vadīt viņas palīgiem. Silava nonāca cietumā, no kura iznāca tikai 2002. gadā, bet klubu satricināja grandiozs skandāls. Dienas avīze "Čas" uz vāka publicēja konkursa "Miss Millenium" uzvarētājas Nastjas fotogrāfiju ar parakstu "Miss Kokaīns". "No rīta man zvana noraudājusies Nastjas mamma, meitenei sabojāta karjera. Devos noskaidrot notikušo uz izdevniecības namu "Petit", kur izdeva šo laikrakstu. Rezultātā "Čas" kļuva par mūsu oficiālo ruporu, bet Nastja uzsāka veiksmīgu modeles karjeru."

Kluba nagla bija krievu popmūzika. "Līdz pat "Pepsi Forum" laikiem to uzskatīja teju par atkritumu, vinila dīdžeji to nespēlēja," atceras radio dīdžejs Natālija Oļesika. "Krievu dziesmas tik vienkārši neiekļāvās naktsdzīves formātā, vajadzēja veikt zināmu darbu. Radio SWH+ pirmais sāka veidot krievu diskotēkas, bet "Pepsi Forum" padarīja šo formātu par kluba dzīves pamatu." 2000. gadā Krievijas dīdžejs Groove izlaida treku "Otvet", kuram visā garumā cauri vijās dīdžejam adresēts lūgums "Uzliec manu kompaktdisku". "Šī dziesma lieliski raksturo tā laika garu," turpina Natālija Oļesika.

"Dīdžeji spēlēja kā kurš, vieni uz diskiem, citi uz platēm. Bet daudziem apmeklētājiem nedeva mieru vēlme iesmērēt disku ar viņu mīļāko dziesmu. Uz vienas vien Aļonas Apinas dziesmas "Električka" rēķina varētu gūt visa vakara peļņu, atskaņojot to vairākas reizes. Tāpat pieprasīta bija grupas "Demo" dziesma "Solniško v rukah" un "Ruki Vverh" repertuārs. Publika to visu sagaidīja ar aplausiem."

Interesants fakts: savu pirmo klubu koncertu "Pepsi Forum" telpās sniedza latviešu grupa "Prāta vētra". Starp spilgtākajiem notikumiem minami Krievijas izpildītāju Maksima Ļeoņidova un Dmitrija Maļikova, dziedātājas Valērijas, grupu "A-Studio" un "Ruki Vverh" koncerti. Savus radošos vakarus tur rīkoja Mihails Bojarskis, kurš ne tikai dziedāja, bet arī stāstīja anekdotes un gadījumus no dzīves. Klubs nebaidījās eksperimentēt. Pieaugušajai publikas daļai, kas nevēlas doties uz naktsklubu un līdz nakts melnumam gaidīt mākslinieku uzstāšanos, notika dienas koncerti – tajos uzstājās aktieris Nikolajs Karačencovs un dziedātāja Valentīna Ļegkostupova. Biļešu cena svārstījās no 5 līdz 25–30 latiem.

Koncertu apmeklētība spārnoja kluba saimniekus. Viņi Igoram piedāvāja tos rīkot vienu pēc otra, izmantojot visus brīvos datumus. Taču pēc dažiem neveiksmīgiem koncertiem, starp kuriem bija arī grupas "Dvoe" uzstāšanās, šis entuziasms noplaka.

Kluba auditoriju veidoja cilvēki vecumā no 25 līdz 35 gadiem, sākot ar bohēmas pārstāvjiem līdz uzņēmējiem. Apsardze rūpīgi sekoja līdzi tam, lai apmeklētāji būtu pieklājīgi un glīti ģērbti. Neielaida tādus, kas izturējās agresīvi, skandalēja.

Taču apsargi bija nelokāmi, un daudzu grāmatu autoram, kurš sadarbojies ar Endiju Vorholu, nācās pavadīt laiku kopā ar līdzjutējiem pagalmiņā pie kluba durvīm. Un kas gan ir ārzemju fotogrāfs! Šuras koncertā klubā neielaida Krievijas izpildītāju Nikolaju Trubaču, kurš kļuva slavens pēc sadarbības ar Borisu Moisejevu hitā "Golubaja luna". Gan koncerta organizatori, gan spekulanti bija pārdevuši pārāk daudz biļešu, un kluba administrācija bija noraizējusies par drošības problēmām. "Es teicu pašam Trubačam – ja nākat uz Šuras koncertu, lai viņš mūs par to pabrīdina. Trubačs apvainojās, apcirtās un aizgāja," incidentu atceras Igors Jefremovs.

Jefremova radošajā vadībā klubs darbojās no 1997. līdz 2001.gadam, bet pusgadu pēc viņa aiziešanas beidza pastāvēt. Kas kļuva par beigu sākumu? "Vairākus gadus popularitātes virsotnē sabijušam klubam bija nepieciešami atjauninājumi," spriež Igors Jefremovs. "Kluba remonts – tie ir mazākie izdevumi, lielāko daļu izdevumu veido aprīkojums, kuru redz personāls, bet kurš paliek neredzams klientiem. Diemžēl ideju par nomātu telpu renovāciju bosi neatbalstīja, nevēlējās tajā ieguldīt. Viņi darbojās citās biznesa nozarēs un klubam ļāva eksistēt pašplūsmā. Vēlāk izdomāja atjaunot un pārkrāsot bāra letes – tā 2002. gadā radās klubs "Roxy", kurš arī kļuva par naktsdzīves impērijas beigu sākumu. Mainījās koncepcija, publika kļuva gados jaunāka."

Kluba bijušie īpašnieki pievērsās viesnīcu biznesam, bet Vjačeslavs Muhins izveidoja slaveno viesnīcu tīklu "Wellton". Igoram Jefremovam "Pepsi Forum" gūtā pieredze palīdzēja, strādājot par Jūrmalas jauno izpildītāju konkursa "Jaunais vilnis" izpilddirektoru. Tagad viņš gaida, kad beigsies pandēmijas ierobežojumi, lai zem kompānijas "Bravo Events" nosaukuma varētu atgriezties pie koncertu rīkošanas.

Andrejsalā Dmitrijs atrada pamestu garāžu, kas agrāk izmantota kā autodarbnīca, un nolēma to pārvērst par multifunkcionālu vidi. Bija plānots te rīkot izstādes un atvērt vintāžas apģērbu veikaliņu, kura vajadzībām jau bija sapirkta vesela kaudze drēbju, pie viena arī šad tad uzrīkot kādu ballīti.

2007. gada pavasarī Andrejsala dzīvoja tuvojošās Muzeju nakts gaidās. "Arī mēs gatavojāmies publikas pieplūdumam," atceras Dmitrijs Zagga. "Uzstādījām garāžā skaņu un gaismas. Un tad sapratām, ka tas ir klubs. Tolaik es dīdžejoju Rīgā, izņemot mūsu vietu, man nebija, kur spēlēt "minimal techno" un "house"." Citiem vārdiem, tas kļuva par melomānu klubu tādiem pašiem melomāniem.

Par vēl vienu iedvesmas avotu kļuva brauciens uz leģendāro Hamburgas pagrīdes klubu "Golden Pudel". Mikroskopiskā koka namiņā nakts laikā savācās līdz pat 300 cilvēkiem. Klubā bija izteikti atturīgs interjers, toties skanēja kvalitatīvs tehno, un savu brīvo laiku tur pavadīja jauka publika – jaunie mākslinieki, arhitekti. "Pēc šī brauciena zuda jebkādas šaubas," stāsta Kirils Himičevs. "Pārdzīvoto katarsi bija nolemts pārcelt Latvijas kontekstā."

Dmitrijs un Kirils "Space: Garage" koncepcijā iedzīvināja vairākus Hamburgas "Golden Pudel" noskatītus klubu dzīves noteikumus: te bija kvalitatīva skaņa un ļoti vienkāršas, taču iespaidīgas gaismas. Nekādu lāzeru, dūmu mašīnu vai dārgas santehnikas. Toties sienu aiz dīdžeja muguras greznoja Maijas Kurševas panno "Dāvanas un sods" (2007) ar tajā attēlotiem psihodēliskiem tēliem komiksu stilistikā.

"Klubā izveidojās patīkama, mājīga atmosfēra," atceras Kirils Himičevs. "Pasākumu organizēšanas pieredze man jau bija, biju tos rīkojis lielveikala "Stockmann" autostāvvietā, Pārdaugavas šautuvē, klubā "Metro", pazīstamo dīdžeju skaits vairojās, un bija viegli nodibināt kontaktus." Pateicoties māksliniekiem, kas tur uzstājās, "Space: Garage" labā slava drīz vien sasniedza arī Maskavu, Berlīni, Viļņu. Raibais viesmākslinieku saraksts tagad pārsteidz pašus kluba dibinātājus.

Par nelielu honorāru 200–400 eiro apmērā "Space: Garage" bija gatavas uzstāties uzlecošās elektroniskās mūzikas zvaigznes, kuras tagad par vienu setu prasa pat 10–20 tūkstošus. 2007. gada jūlijā notika zīmīgs pasākums ar kanādiešu mūziķa Pan/Tone piedalīšanos, kurš jau tolaik bija kā uz izķeršanu labākajos Eiropas klubos. Starp nozīmīgākajiem notikumiem jāpiemin arī vācu kulta grupas "Kollective Turmstrasse" uzstāšanās. Tolaik karjeru tikko uzsākušais duets mūsdienās ir pieprasīts ikvienā nozīmīgā mūzikas festivālā. Tā uzstāšanās laikā šaurās "Space: Garage" telpas piedzīvoja rekordu, vienas nakts laikā to apmeklēja apmēram 400 cilvēki. Atmiņā palicis arī "afterparty" ar Islandes grupu "Gus Gus", kura savu Rīgas koncertu bija nospēlējusi "Sapņu fabrikā". Mūziķi ieradās klubā pilnā sastāvā (9 cilvēki) un lieliski pavadīja tur laiku – priecājās, dejoja, dzēra un jokoja. Tā izveidojās draudzība ar grupas līderi President Bongo, kurš vēlāk vēl divas reizes viesojās "Space: Garage" ar saviem dīdžeja setiem.

"Space: Garage" pirmajā gadadienā, 2008. gada Kosmonautikas dienā, tur uzstājās vācu dīdžejs un producents DJ Koze – neskaitāmu balvu ieguvējs, vadošo mūzikas festivālu ("Coachella", "Roskilde") dalībnieks, kā arī grupas "Gorillaz" un īru dziedātājas Roišenas Mērfijas (bijusī "Moloko" soliste) remiksu autors. "Mūsu klubā viņš spēlēja sulīgu "minimal", eksperimentējot ar ritmiem un žanriem. Visi 200 zālē dejojošie apmeklētāji it kā peldēja skaņas viļņos," šo nozīmīgo koncertu atceras apmeklētāji.

No ieceres atvērt vintāžas apģērbu veikaliņu pamazām nācās atvadīties, bet tam sapirktās drēbes vēlāk bieži noderēja smēķējošajiem apmeklētājiem, pavadot drēgnus vakarus Daugavas krastā. Nosalušajiem kluba viesiem tika izsniegts ekipējums vēlīno 80. gadu stilā, kas glabājās noliktavā. Pārējās mantas glabājās maisos, kurus vēlāk par grašiem nācās nodot utilizācijā. "Mūsu klubs bija īsta komūna, domubiedru pulciņš, acīmredzot tur arī slēpjas tā neatkārtojamība," formulē Dmitrijs Zagga.

Budžeta kluba attīstīšanai nebija, visu nepieciešamo tā dibinātāji iegādājās par savu naudu, kuru pelnīja citās nozarēs. Visu darba apjomu viņi maksimāli uzvēla savos plecos, tostarp paši veica remontdarbus. Lai nedēļas nogalēs notiktu pasākumi, darbadienu vakaros telpās nemitīgi nācās kaut ko pielabot, saskrūvēt. Zagga bija ne tikai dīdžejs, bet arī izstrādāja skrejlapu dizainu – tolaik būtisku klubu kustības dzinējspēku. Uzņemt apgriezienus klubam palīdzēja tā laika populārākais sociālais tīkls "Myspace". "Kādas vēl finanses? Tas bija kā maģija," "Space: Garage" pastāvēšanas pamatprincipus skaidro Kirils Himičevs, kurš tagad ir tūrisma attīstības platformas "LastMin" direktors.

Dibinātāji paši rakstīja projektus, meklēja sponsorus, aicināja māksliniekus, sagādāja viņiem sarežģītas daudzkanālu pultis un nodrošināja izmitināšanu. Neviens nesvaidījās lētiem trikiem – dīdžeji, kurus tagad zina visā pasaulē, ar lielāko prieku dzīvoja līdzās esošajā hostelī "Singalong", bijušajās muitas telpās. Turpat dzīvoja arī mākslinieki, kas Rīgā bija ieradušies mākslas rezidentūras ietvaros.

Klubā uzturējās daudznacionāla publika. Izklaidēties te nāca viesi no visdažādākajām valstīm, tostarp eksotiskām. "Mūsu apmeklētāji vairs nebija jaunieši, taču bija saglabājuši bezrūpību. Nobrieduši, radoši un pietiekami veiksmīgi cilvēki, no kuriem plūda īpaša enerģija," kluba auditoriju raksturo Kirils un Dmitrijs. Tiklīdz viņiem izdevās gūt klubam atpazīstamību un panākt zināmu stabilitāti, pasaka beidzās. Andrejsalas administrācija paziņoja, ka pārtrauc attiecības ar nomniekiem. Bijušā "Dirty Deal" vietā tobrīd jau atradās naktsklubs "First", un pārvaldniekiem netrūka problēmu. Andrejsalā iepūta pilnīgi citi vēji – bijusī mākslinieku un neformāļu kopiena sāka raudzīties komercializācijas virzienā un klusiņām transformējās viduvēji glamūrīgos restorānos.

Pateicoties līguma pārtraukšanai, notika negaidīts pavērsiens – 2008. gada nogalē "Space: Garage" pārcēlās uz pašu Vecrīgas sirdi un apmetās bijušā universālveikala preču noliktavas sestajā stāvā Audēju ielā 12. Tagad padomju arhitektūras monstrs jau nolīdzināts līdz ar zemi.

Klubu nācās atjaunot no nulles, ēkā nebija nekā, sienās melnoja izsistu logu silueti. Vairākus mēnešus ilgo remontu viņi veica paši savām rokām, krāsoja sienas, veidoja skaņas izolāciju, uzslēja skatuvi ar dīdžeja galdu. Mašīnu sadaļā, kur atradās lifta mehānismi, izveidoja bāru. No kluba jumta terases pavērās tik gleznains skats, ka to apskaustu ikviena viesnīca. Starp citu, no turienes bija redzami turpat netālu dzīvojošā tālaika Rīgas mēra Nila Ušakova dzīvokļa logi.

Par leģendas daļu kļuva arī bezgalīgās kāpnes, kuras vienas nakts laikā visiem kluba apmeklētājiem nācās pievārēt vismaz divreiz – dodoties uz pasākumu un to atstājot. Pa ceļam uz sesto stāvu cilvēki kāpnēs iepazinās, gadījās, ka no pārguruma iemiga pa ceļam uz izeju. Te novērotas arī drosmīgas seksa ainas, no kurām varētu mācīties erotisko filmu autori. "Mums nebija laika to apturēt. Pateicoties mūsu klubam, daudzi pāri ir iepazinušies un joprojām dzīvo kopā," stāsta Kirils.

Par kārtību rūpējās viens apsargs, kurš pie ieejas sagaidīja publiku un veica "face control". Neielaida rupjus un neadekvātus apmeklētājus vai tādus, kas neiederētos kluba atmosfērā. Vienmēr bija iespēja atteikumu pamatot, sakot, ka notiek privāts pasākums un ieeja ir tikai ar ielūgumiem. "Space: Garage" valdīja miermīlīga atmosfēra, bet incidentu bija mazāk nekā klubos ar veselām apsardzes vienībām.

Jaunajā "Space: Garage" uzstājusies lielākā daļa Latvijas dīdžeju, kā arī Dj Antonionni (Antons Sevidovs no Krievijas elektronikas grupas "Tesla Boy"), britu mākslinieks Swayzak (David Brown), Krievijas grupa "Barto" un zviedru "Pluxus". Izklaide neaprobežojās tikai ar mūziku, "Space: Garage" mēdza notikt grāmatu prezentācijas, turklāt visnotaļ intelektuālu. Tieši šeit Latvijas literatūras apvienība "Orbīta" kopā ar kinozinātnieku Dmitriju Rancevu prezentēja viņa bilingvālo izlasi "Kinotācijas".

Kluba dibinātājiem atmiņā labi palicis arī 2009. gada praida "afterparty". Klubu pārpildīja kolorīti personāži, kuri speciāli šim notikumam bija gatavojuši tērpus. Starp citu, klubu bija iecienījuši arī transvestīti.

Pateicoties košajai "Space: Garage" pasākumu hronikai, plašu atpazīstamību guva fotogrāfs Ēriks Pelmeškins, viņu sāka regulāri aicināt pastrādāt klubos "First" un "Push". Pelmeškina bagātīgajā arhīvā saglabājušās fotogrāfijas, kurās redzamas Rīgas spilgtākās radošās personības kluba pagrīdes vidē Vecrīgā – Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, mākslinieks Kristiāns Brekte (skandalozā gleznojuma uz 40. sākumskolas sienas autors), teātra režisors Vladislavs Nastavševs, arhitekts Reinis Liepiņš u. c.

Kas bija "Space: Garage" panākumu atslēga? "Mēs devām un ieguldījām vairāk, nekā nopelnījām. Te nespēlēja jebkuri, bet tikai izcili mākslinieki. Tu varēji nejauši ienākt uz sastapt kādu elektroniskās mūzikas superzvaigzni, paklausīties jaunas relīzes paša President Bongo sniegumā. Mēs ne uz vienu necentāmies atstāt īpašu iespaidu, vienkārši no sirds darījām foršas lietas un vairojām labestīgu enerģiju."

Ne par kādu peļņu runas nebija, daudzos dibinātāju draugus klubā ielaida bez maksas, no pārējiem iekasētā simboliskā biļešu nauda un ienākumi no alkohola tirdzniecības labākajā gadījumā ļāva nosegt pasākuma izdevumus. Bārā iecienītākie dzērieni bija "Asiņainā Mērija" un uzlējums "Jagermeister" – to dzēra visi un dažādās kombinācijās līdz pat rīta ausmai, bet reizēm arī līdz brokastu laikam.

Plāni bija grandiozi, taču sākās problēmas. Kādā pasākumā pamatīgi iereibis apmeklētājs devās meklēt tualeti (tā atradās piektajā stāvā), kaut kur kāpnēs apmaldījās, nonāca neadekvātā stāvoklī un piezvanīja policijai, lai paziņotu: "Es esmu nolaupīts!" Klubā zibenīgi iebrāzās ātrās reaģēšanas vienība maskās. No tā brīža klubu "paņēma uzskaitē", ik pa laikam notika policijas reidi. "Mums izrakstīja muļķīgus sodus par to, ka nav smēķēšanas aizlieguma uzlīmju un tamlīdzīgi," atceras Kirils. "Policisti ieradās pasākumos un lika izslēgt mūziku. Mēs izpildījām viņu prasības, bet pēc tam turpinājām pasākumu. Apkārtējo namu iedzīvotāji regulāri sūdzējās par troksni – mēs meklējām risinājumu, kā ēkas konstrukciju mazāk noslogot ar decibeliem."

Eļļu ugunij pielēja iznīcinošs raksts laikrakstā "Telegraf" par kādu incidentu ar policijas ierašanos, kam bija veltīts skaļš virsraksts "Atklāts slepens netiklības perēklis". Bet divus gadus vēlāk ēkas īpašnieki – kompāniju "Re&Re" un "Skonto Būve" vadītāji Ainars Pauniņš un Guntis Rāvis – nolēma to nojaukt. ""Space: Garage" vēsture pārtrūka 2010. gada martā, taču mēs īpaši nepārdzīvojām," rezumē Kirils Himičevs. "Labi, ja klubam ir derīguma termiņš. Lai gan tagad Rīgā šādu vietu pietrūkst." Ar viņu vienisprātis ir Dmitrijs Zagga: "Tagad es saprotu, ka šāda nevaldāma līksme nevarēja turpināties ilgi. Man izveidojās ģimene, mainījās prioritātes, es vairs nevarēju dienām un naktīm nozust klubā. Priecājos, ka tas viss beidzies." "Space: Garage" dibinātāji ir vienisprātis arī citā jautājumā – 2000. gados tika radīts ļoti daudz labas mūzikas, lūk, pēc tās viņi patiešām skumst.