Izklausās pēc pavisam reālas sarunas ap pusnakti, kad jautrība sit augstu vilni un viss šķiet tik viegli un vienkārši paveicams. Tomēr daudzos gadījumos šādi sapņi paliek turpat, kur sākušies, un izplēn līdz ar došanos mājup pēc jaukās pasēdēšanas. Taču šis nebūs stāsts par to. Bārs un koncertvieta "I Love You" bija viena no retajām, kur sapni izdevās realizēt.

Tieši "Ai Karamba" bija vieta, kur tūkstošgades sākumā izskanēja ievadā minētais teikums un dzima ideja par sava bāra atvēršanu. "Bijām draugu grupiņa, kas tur burtiski dzīvoja. Reiz spriedām, ka daudz laika tur pavadām, daudz naudas iztērējam. Varbūt vajadzētu savu bāru. Un uztaisīt to tieši tādu, kā gribas," atceras Pabērzis. Pie idejas dzimšanas klāt bijuši pieci draugi. Kad tikuši līdz reālai darīšanai, jau palikuši trīs, un pirmajos "I Love You" pastāvēšanas gados savu ceļu gājis arī trešais. Tā palikuši viņi abi – Pabērzis un Roze.

Bārs "I Love You" oficiāli tika atvērts 2003. gada decembrī, bet aptuveni mēnesi tas darbojās bez izkārtnes un reklāmas – tikai draugiem, paziņām un nejaušiem garāmgājējiem. Tomēr līdz tam kaut kā bija jānonāk – jāatrod vislabākā vieta, vispiemērotākais nosaukums un, protams, jāatlasa visforšākā mūzika.

Par jaunā bāra vietu tolaik bijis diezgan skaidrs – Vecrīga. Te mazliet jāpaskaidro, ka jaunās tūkstošgades sākumā taisīt bāru apkaimēs nebija nekāds bizness. Kā saka Uldis Pabērzis: "Tajā laikā ārpus Vecrīgas īsti nekā nebija un arī pati Vecrīga vēl bija OK." "Tomēr, esot centrā, arī negribējās būt tur, kur ir lielākā apmeklētāju straume," papildina Bruno Roze.

Izvēle bijusi mazliet nostāk no Vecrīgas galvenajām izklaides artērijām – Aldaru ielā, kur aplūkotas trīs dažādas vietas. Viena šķitusi par mazu, otra par lielu, bet izlemts par labu Aldaru ielai 9 – telpām, kur bārs "I Love You" atradās turpmākos 15 gadus.

"Pirms tam tur bija komunālais dzīvoklis, ko saimnieks bija iesācis remontēt, bet nebija līdz galam ticis. Grīdas nebija, uz pagrabu vienkārši caurums. Ienācām puspabeigtā remontā, tādā būvgružu placī," atceras Uldis Pabērzis.

Šis konkrētais bija noskatīts grupas "The Cardigans" klipā "For What It's Worth" (klips jāskatās diezgan uzmanīgi, pievēršot uzmanību fonam, – aut.). "Mūsu uzraksts pat bija stipri līdzīgā fontā kā klipā. Un arī tas bija super "cheezy","* smejas Roze. Mūsu draugi nobalsoja tieši par šo. Bija jau sākumā bažas, kā tas vispār skanēs un kā cilvēki šo nosaukumu lietos, bet kaut kā tas organiski saplūda ar konceptu un vēlākajiem paplašinājumiem – "I Love You Stage", "I Love You Records" utt."

Ja kādreizējiem "I Love You" apmeklētājiem lūgtu nedomājot un uzreiz nosaukt spilgtāko šīs vietas iezīmi, nešaubīgi vispirms tiktu minēts vārds "mūzika". "I Love You" saimnieki jau sākumā bija stingri izlēmuši nešūpoties līdzi popmūzikas vējiem, bet savu bāru veidot "indie" mūzikas cienītājiem. Un šajos jautājumos nekādu kompromisu nebija. Droši vien tāpēc bārā valdīja vairāk radoša, ne izklaidējoša gaisotne. Nereti pie galdiņiem varēja sastapt vietējos mūziķus, kas tur norunāja tikšanās vai vienkārši pasēdēja ar kādu dzērienu pirms vai pēc mēģinājumiem. Arī vēlāk, kad jau bija nodibināta izdevniecība "I Love You Records", tai sava biroja nebija un sapulces notika bārā.

Nevis – mēs kā īpašnieki esam visu uztaisījuši, noformējuši, bet aiz letes ir cilvēks, kuru tas vispār neinteresē." Tieši tas vēlāk kļuvis par lielu priekšrocību, ka bārā strādājuši cilvēki, kuriem pašiem bija pastiprināta interese par dažādu "indie" mūziku un kas mācēja arī pastāstīt, ja kāds jautāja par to, kas skan. Te jāpiebilst, ka kādu laiku "I Love You" kā bārmenis strādāja arī dziesminieks un mūzikas autors Goran Gora.

Tieši tikpat stingri abi īpašnieki bijuši pret dīdžejiem. "Mēs negājām popsā nu nemaz," saka Bruno Roze. Nekāda kiča un ironijas ar jautrībai nospēlētu Laura Reinika dziesmu! "Mēs pat banojām dīdžejus, kuri sava seta laikā bija spēlējuši kaut ko "I Love You" formātam neatbilstošu." Pabērzis papildina: "Vienkārši vairs viņus neaicinājām. Pagāja gadi, un tad viņi prasīja, vai var dot otro iespēju."

Arī šodien abi īpašnieki uzskata, ka tieši mūzikas formāts un konsekventā turēšanās pie tā bijis "I Love You" būtiskākais pluss. Publika zināja, uz ko tā nāk, un rēķinājās ar to.

"I Love You" nebija roka klubs, tā nebija vieta, kur pulcēties studentu bariem un dzert lētu alu, te neslaistījās panki vai metālisti, bet britu vecpuišu kompānijas ieklīda vien pa retam un pārpratuma pēc.

Uldis Pabērzis atzīst – publika sākumā atlasīta pat ļoti mērķtiecīgi, tā, lai pakāpeniski veidotos "bāra raksturs". "Mēs sūtījām e-pastus ar ielūgumiem uz arhitektu birojiem, reklāmas aģentūrām un citiem radošiem uzņēmumiem. Gribējām, lai radošo nozaru cilvēki sāk nākt pie mums, un tad jau tas aizietu. Principā tā arī notika."

Lai gan, ieejot "I Love You" telpās ikdienā, grūti iedomāties, ka tur varētu notikt dejas un koncerti, tomēr tādi bija. Vecrīgas pagrabiņā ar aptuveni 50 cilvēku ietilpību blīvumā "kā siļķes mucā" notika koncerti, kas vēlāk ieguva leģendas statusu, bet pirmajā stāvā starp galdiņiem – kārtīgas un ne mazāk leģendāras dejas.

Savukārt par koncertu rīkošanu kādreizējie "I Love You" īpašnieki saka – viss sākās ar Goranu. "Atceros, kā pie bāra sēdēja tāds puisītis. Viņa – jaunā dziesminieka Goran Gora – pirmo singlu "Slow Down" diezgan daudz jau spēlēja "Radio SWH". Viņš pats pieteicās, ka esot mūziķis un gribot bārā uzspēlēt. Es jau to viņa gabalu zināju, un tas bija superīgs. Tā sākās koncerti "I Love You" pagrabā," stāsta Bruno Roze. Vēlāk tika taisīta koncertu sērija jaunajām grupām un mūziķiem – "Open Mike". "Tur, piemēram, atklājām dziedātāju Alisi Josti, grupu "Momend". Šis formāts bija sarežģīts, jo cilvēki īsti uz koncertiem nenāca. Tas bija liels mūsu entuziasms ar to visu ņemties. Arī grupas, kas pieteicās, teiksim tā, bija ļoti dažādas."

Šad tad notika arī dzejas vakari. "Atceros Henriku Eliasu Zēgneru – platformenēs un visu melnā. Lasīja dzeju," atceras Bruno Roze.

Tālāk jau tas attīstījās par "I Love You" skatuvi "Positivus" festivālā (pirmoreiz 2009. gadā – aut.). Tajā pašā gadā darbu sāka arī mūzikas ierakstu izdevniecība "I Love You Records".

Tomēr lielā loze – turklāt ar laimestu abās iesaistītajās pusēs – izrādījās igauņu "indie" grupa "Ewert and the Two Dragons", kam uzstāšanās "I Love You" pagrabā bija pirmais koncerts ārpus Igaunijas, bet sadarbība ar "I Love You Records" aizsāka viņu starptautisko karjeru.

"Viņi atbrauca pie mums ar savām ērģelēm. Tās bija riktīgi smagas. Prasa – kur tad koncerts būs? Parādījām to mūsu maziņo pagrabiņu. Viņi sākumā domāja, ka tas būs beksteidžs. Un jau pirmajā koncertā pagrabs bija pārbāzts," stāsta Bruno Roze.

"Tas koncerts izmainīja mūsu dzīvi. Tas bija arī "I Love You Records" uzrāviena sākums. Mēs ar "Evertiem" izaugām kopā. Šī koncerta dēļ mēs kļuvām daudz pazīstamāki kā izdevniecība, un arī viņiem tas bija starptautiskais atspēriens," stāsta Bruno Roze. 2011. gadā "I Love You Records" izdeva igauņu grupas otro albumu "Good Man Down", kas ne tikai guva lielus panākumus Latvijā un Igaunijā, bet arī atnesa grupai starptautisku atpazīstamību.

"Mēs ar viņiem joprojām uzturam kontaktu un esam draudzīgās attiecībās, lai gan mūzikas izdošana mūs vairs nesaista," saka Bruno Roze.

Šobrīd "Ewert and the Two Dragons" ir "Sony Music" paspārnē. Tomēr, jau būdami starptautiski atzīti un slaveni, igauņi atbrauca nospēlēt koncertu "I Love You" pagrabā bāra slēgšanas ballītē 2018. gada 31. decembrī.

"Mēs rīkojām arī koncertus "Peldošajā darbnīcā", kas ap 2009. gadu atradās Andrejsalā. Tur uzstājās zviedru grupa "The Concretes". Vienu no saviem pirmajiem koncertiem sniedza grupa "Instrumenti", kas tobrīd vēl savu identitāti slēpa zem pandu maskām. Tā bija kā mūsu mikrofiliāle. Tur notika koncerti un bija neliels bārs," stāsta "I Love You" īpašnieki.

Komplektā ar pašu "I Love You" stāstu nāk arī stāsts par dzīvokli virs tā. "Īpašniekam piederēja gan kluba telpas, gan arī dzīvoklis. Mums bija ballītes, un, protams, ar dzīvokli virs tā sākās konflikts. Viss nonāca līdz tam, ka mēs dabūjām īrēt arī telpas virs bāra un paši domāt, kam tās tālāk izīrēt. Mums bija jāuzņemas atbildība par to, kas virs mums dzīvos (un nedusmosies par nedēļas nogaļu troksni). Sākumā mēģinājām to izīrēt īslaicīgi – kā apartamentus tūristiem. Ar to tomēr bija baigais čakars, un nolēmām, ka ir vajadzīgs ilgtermiņa īrnieks," stāsta Bruno Roze.

Tā par pirmo dzīvokļa iemītnieku kļuva dīdžejs, mūzikas žurnālists un radio ētera personība Toms Grēviņš. "Viņam tas bija OK. Pats spēlēja disenes, nāca pie mums uz bāru. Un tas viss bija ļoti labi."

"Kad Toms pārvācās, mēs dabūjām īrnieku – somu. Viņam arī šis dzīvoklis perfekti derēja. Šķiet, mājās skaidrā viņš gandrīz nekad nepārradās, turklāt dzīvoklī bija sauna. Un viņam bija labi, nekas netraucēja," atceras Roze.

Lai sapņa piepildījums būtu pilnīgs, "I Love You" vēsturē ierakstīti fakti, ka tur uzdzīvojuši un ballējušies arī dažādi ārzemju mūziķi. Tas bija saistīts ar to, ka "I Love You" sadarbojās ar koncertu rīkotājiem un nodrošināja mūziķu labsajūtu aizskatuvē koncertu laikā. Tāpēc bārs bija vieta, kur tika izziņotas arī oficiālās pēckoncertu ballītes. Tomēr reti ir tie gadījumi, kad "āfterpārtiju" apmeklē arī paši mūziķi.

2006. gada 6. jūlijā Latvijā koncertēja norvēģu duets "Kings of Convenience". "Mēs atbalstījām šo koncertu. Un pie mums notika viņu preses konference. Savukārt koncertā no skatuves tika pateikts – visi nāciet uz "I Love You". Tā viņi paši arī atnāca. Vairs neatceros, kurš no abiem dalībniekiem, bet viens noteikti – staigāja basām kājām pa Aldaru ielu un dziedāja. Ballīte notika gan bārā, gan uz ielas," stāsta Bruno Roze.

2008. gadā uz "I Love You" pēc koncerta bija atnākuši arī islandiešu grupas "Múm" dalībnieki. Vecrīgas bārā bija izziņota arī grupas "The White Stripes" oficiālā pēckoncerta ballīte, tiesa, paši Mega un Džeks Vaiti un to neieradās, taču atsūtīja pateicību.

Tomēr vislielākais pārsteigums "I Love You" īpašniekiem un darbiniekiem bija grupas "Sigur Rós" dalībnieku ierašanās bārā ar pašu līderi Jonsi priekšgalā. Koncerts notika "Arēnā Rīga" 2008. gada 23. augustā, bet svinēšana ievilkās krietni nākamās dienas rītā.

"Biju iepriekš bijis Malmē uz viņu koncertu. Man bija līdzi fotoaparāts ar filmiņu. Bildes sanāca pārsteidzoši labas. Vienā no bāra istabām salikām tās pie sienas, un tā fotogrāfijas tur stāvēja. Vēlāk uzzinājām, ka viņi bija kaut kur internetā izrakuši, ka Rīgā esot "Sigur Rós" bārs," stāsta Bruno Roze.

"Kad Rīgā bija koncerts, mēs viņus aicinājām uz "āfterpārtiju", bet organizatori no "Positivus Music" teica, ka paši mūziķi diez vai nākšot. Un nav labais tonis uzspiest viņiem doties uz ballīti. Protams, pēc koncerta bārs bija pilns. Un te pēkšņi – ienāk visa grupa. Nezinu, kāds bija "Sigur Rós" koncerts nākamajā dienā Tallinā, bet mēs ballīti beidzām agri no rīta. Bija vairāki, kas aizbrauca grupai līdzi uz Tallinu. Atceros, Jonsi vislabāk garšoja Rīgas pussaldais šampanietis," smejas Uldis Pabērzis, taču saka – liecību par ballīti nav, viņš neesot redzējis nevienu bildi un nevienu video no šīs nakts.

Gadu pēc "I Love You" atvēršanas uz Rīgu sāka lidot zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair", kas pamatīgi ietekmēja Vecrīgas naktsdzīvi, regulāri vizinot uz šejieni tūristus, galvenokārt vecpuišu ballīšu svinētājus no Lielbritānijas.

"Diemžēl neko daudz no tā mēs neieguvām un šajā jomā galīgi nebijām iekšā. Tomēr nosaukuma dēļ šādas tādas problēmas bija," ar smaidu atceras Uldis Pabērzis. Sarkani mirdzošais neona uzraksts "I Love You" vedināja domāt, ka tas ir šaurajā Vecrīgas ieliņā paslēpies striptīza bārs. Tomēr, ienākuši iekšā, vecpuiši vīlušies, ka tajā nav striptīza stieņa, ap ko virpuļotu puskailas meitenes. Parastais scenārijs bijis – bariņš ballētāju ienāk, paņem pa dzērienam, saprot, kur atnākuši, un dodas prom.

Tomēr no kaimiņos esošās "Garāžas" nopirkām picas mašīnu un daudzus gadus piedāvājām saviem apmeklētājiem dažādas picas. Mēs pielāgojāmies publikai un faktam, ka esam bārs, nevis restorāns. Kas pie bāra piederējās, ar to arī barojām. Bija arī laiks, kad sagatavojām pusdienu piedāvājumu Vecrīgā esošo biroju darbiniekiem. Tomēr ar to gāja diezgan grūti. Bija arī brīdis, kad virtuves nebija vispār. Ar ēdināšanu esam eksperimentējuši krustu šķērsu," stāsta Pabērzis.

Kā kuriozu abi īpašnieki atceras netālu no bāra – pie Zviedru vārtiem – noklausītu leģendu, ko gidi stāstījuši ārzemju tūristu grupām. Zviedru vārtos esot iemūrēta jauna meitene. Lūk, gidi stāstīja, nostājoties Zviedru vārtos noteiktā laikā, varot dzirdēt, kā nelaimīgā meitene saka "I Love You". "Kāpēc lai Latvijā kāda 17. gadsimta meitene angliski teiktu "I Love You"? Bet acīmredzot uz tūristiem tas strādāja labi."

Vēl viens interesants fakts – "I Love You" bija vistuvākais bārs Saeimas komisijām – abas ēkas dalījušas kopēju pagalmu. Bijis laiks, kad "I Love You" darbinieki gājuši uzpīpēt vienā pagalmiņā ar Saeimas darbiniekiem. Tomēr kaut kādā brīdī drošībnieki vairs neļāva pagalmu izmantot. Taču kaimiņu būšana arī bija iemesls, kāpēc "I Love You" un citus Aldaru ielas bārus regulāri apmeklējuši politiķi.

Bārs "I Love You" tika slēgts 2018. gada 31. decembrī ar vērienīgu Jaunā gada sagaidīšanas ballīti. "Vienu gadu par ātru," smejas Uldis Pabērzis. "Tagad, skatoties atpakaļ un zinot, kas sākās 2020. gadā, domājam – cik labi!" papildina Bruno Roze.

Jau toreiz, slēdzot bāru, tā īpašnieki sociālajos tīklos rakstīja, ka ir spiesti "I Love You" aizvērt, jo tiek pamatīgi paaugstināta telpu īres maksa. Šī tirgošanās esot ilgusi jau gadiem, tagad atklāj "I Love You" īpašnieki. Tomēr pēdējā gadā bijis skaidrs – neviena puse vairs nav gatava uz kompromisiem.

"Īre tāpat bija virs tirgus cenas. To jau bijām izpētījuši," saka Bruno Roze. "Vienu brīdi pat gājām apskatīt citas telpas un gribējām pārcelties. Tomēr, izrādās, viss sakrita labi."

Īres maksas celšana arī faktiski bijis vienīgais iemesls, kāpēc bārs ticis slēgts. Nav bijis tā, ka pašiem būtu apnicis vai publikas pārāk maz. "Uz to brīdi viss bija tik sakārtots, ka būtu varējuši turpināt darboties. Mēs nekad ar bāru neesam daudz pelnījuši. Ja saskaitītu summu pa visiem gadiem, droši vien, naudas ziņā būtu pat mīnusā. Pilnīgi noteikti. Bet vairākas reizes esam pavilkuši svītru, ka nedomājam, kas bijis pagātnē, un sākam visu no jauna, ejam uz priekšu. Un uz 2018. gadu viss bija puslīdz sakārtots," saka Uldis Pabērzis. Viņš arī godīgi atzīst – pārējā viņa uzņēmējdarbība kompensējusi bāru. Tomēr pēdējā pastāvēšanas gadā tas jau darbojies tā, ka pat ar nelieliem plusiem to varētu uzturēt.

"Tā kā aktīvi nodarbojāmies ar mūzikas izdošanu, bārs mums bija arī laba platforma mūziķu izmēģināšanai. Maza telpa, kur uzaicināt spēlēt pilnīgi nezināmas grupas. Lai primāri paši redzētu, kā viņi skan dzīvajā. Mēs būtu varējuši normāli strādāt un arī būtu gribējuši to darīt," saka Bruno Roze. Taču vislielākais prieks un gandarījums pēc 15 kluba pastāvēšanas gadiem bija un joprojām ir par publiku, kura nāca uz "I Love You", jo zināja – tur vienmēr skanēs kvalitatīva un interesanta mūzika. "Mēs nostabilizējām šo mūzikas vērtību skalu," noslēgumā saka Bruno Roze.