Lai gan dizaineres Baibas Ripas izveidotās telpas Rīgā, 11. novembra krastmalā 9, viesu uzņemšanai bijušas gatavas jau 1999. gada novembrī, tā pa īstam krogs durvis vēra akurāt uz gadsimtu mijas – slavenā milleniuma – sagaidīšanu. "Toreiz jau nebija interneta, mums vajadzēja krietni nopūlēties, lai sasauktu ļaudis uz milleniuma sagaidīšanu tieši pie mums," tagad atceras bāra saimnieks Arnis Bikšus. Viņš pats sprīdi pirms tam strādājis publikas jau iecienītajā klubā "Pulkvedim neviens neraksta", taču zibenīgi atsaucies piedāvājumam iesaistīties jaunas progresīvas vietas tapšanā, jo, braukājot pa pasauli un piedaloties bārmeņu sacensībās, apjautis: citviet populārā Karību stiliņa Rīgā vēl nav nekur.

Tiesa, daudzviet pasaulē (un joprojām arī Vecrīgas sirdī) eksistē ēdināšanas uzņēmumu franšīze "TGI Friday", kuras nosaukums šifrējas tāpat kā topošā bāra nosaukums. "Teicu čaļiem: davai, iztulkojam to latviski un piereģistrējam kā preču zīmi," – tā Bikšus krogs ieguva savu vārdu, lai gan pats koncepts paredzēja ko citādu nekā jau esošās ēstuves. "Karību salu pārstāvniecība Rīgā ar pludmales bāra atklāšanu 11. novembra krastmalā" – tā skanēja pats pirmais uzsaukums potenciālajiem klientiem uz apdrukāta kartona, dekorēta ar pielīmētiem pludmales elementiem. Kādā veidā ielūgumi izdāļāti, neatceras neviens.

Vaicāts, kur gūta nauda "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt!" izveidei, bārmenis teic, ka investori bijuši divi – reklāmas sfēras uzņēmējs Henrijs Bukavs un viņa draugs, telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs, bet namatēvi – Bikšus pats ar kolēģi Bruno Ivzānu. Bukavs ar Traubergu bijuši Bikšus meitenes paziņas, viņiem iepatikusies ideja par košu bāru Vecrīgā, un visi četri nodibināja uzņēmumu. "Investori vairāk gribēja būt ēnā, nebūt publiski. Tādi bijām mēs ar Bruno – bufetnieki! Viņi deva naudu, bet mēs tik štancējām," bāra aizsākumu atceras Bikšus. Vēlāk, pēc desmit gadiem, kad "Piektdiena" tika izlikta pārdošanā par veselu miljonu (!) latu, ziņu aģentūra LETA vēstīja: SIA "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt" vienīgā amatpersona ir Bikšus, bet tās īpašnieki ir Britu Virdžīnu salās reģistrētā "Kingfisher Universal Limited" un ASV reģistrētā "UniTrade Ltd.Co".

Henrijs Bukavs, kurš tolaik bieži bija redzams pašmāju dzīvesstila presē saviesīgo pasākumu bildēs, šobrīd vada Latvijas Airēšanas federāciju un no publicitātes izvairās. "Mana loma tajā projektā bija konsultatīva un nenozīmīga," tagad teic Bukavs. Runātīgāks ir viņa partneris Traubergs, kurš atklāj: mākslas filma "Kokteilis" viņu iespaidojusi un Bikšus viņam simpatizējis jau sen. Biznesa modelis paredzējis 15% uz pusēm starp Bikšu un Ivzānu un 70% Traubergam, taču ar naudām izrādījies "par īsu", un tad piesaistīts Bukavs. Savukārt bārmenis Ivzāns pasaukts no tobrīd Andrejam Žagaram piederošā "Deko bāra".

Telpas 11. novembra krastmalā bija Bikšus kaprīze, jo bijis svarīgi, lai viesi var novietot savu auto. Vajadzēja arī ieeju no stūra, lielus logus, augstus griestus – šis triks strādājot visā pasaulē. Visu meklēto uzņēmēji atrada kādam vācietim piederošās telpās. Sākotnēji "Piektdiena" telpas īrēja par 2000–3000 latiem mēnesī, bet vēlāk tās no saimnieka atpirka. "Noīrējām lēti, bet iegāzām naudu remontā," atceras Traubergs. Visa izveide tomēr bijusi dārgs prieks, tāpēc brīdī, kad bijis "par īsu", Traubergs piesaistīja Bukavu. "Māja bija bēdīgā stāvoklī, nācās pagrabu stiprināt, sijas likt, grīdas betonēt, fasādi remontēt. Kopumā ieguldījām tiem laikiem milzīgu naudu – 80 tūkstošus latu," teic Traubergs. Uzņēmēju konti pēc tā visa bijuši tukši, tāpēc arī kluba atvēršanas ballītē mūzika atskaņota, talkā ņemot privāti piederošu tehniku.

Bāram bija nerakstīts likums, ka "viena alus dzērāji" šeit nav tie gaidītākie klienti, tāpēc pie ieejas katram pieklājās par pieciem latiem nopirkt talonu, ko iekšā samainīt pret sev vēlamo kokteili. Kā saka Bikšus, mērķis bija izvairīties no "visādiem reperiem un vecās "Pulkveža" publikas", jo "Piektdienā" vairāk tika gaidīta maksātspējīgā publika. Koncepts ar taloniem drīz gan tika atmests. Bikšus kā īpaši nozīmīgu lietu biznesa veiksmē atceras plašo āra terasi, kas ar laiku tika izveidota: "Biezajiem baigi patika. Tu vari, visiem redzot, aiziet pie savas glaunās mašīnas bardačokā nolikt brillītes, nākt atpakaļ, un visi skatās," smej bārmenis. Bizness bija veiksmīgs – labākajos laikos uzņēmums apgrozījis 350 tūkstošus latu gadā, tagad spriež Traubergs. Tieši no gūtās peļņas viņš un Bukavs telpas izpirka no vācieša.

Grūtāk bijis atrast viesmīles, kas darba apvienošanas kārtībā mīļuprāt arī uzdejotu uz letes, tas krogā esot piedevis "tādu kā dzīvīgumu". Lai atrastu darbinieces, tika izvietoti sludinājumi, un tad nāca kaudze ar CV un fotogrāfijām. Atlasītajām meitenēm nācies vēl arī atbildēt uz visādiem viltīgiem jautājumiem, lai saimnieki saprastu, vai skuķi gana attapīgi. "Mūsu vieta bija prestiža, tāpēc bija izvēles iespējas." Algas? Tās bijušas vislabākās, saka Bikšus, taču mazākas nekā naktsklubos. Viesmīlēm par algām gan varētu būt cits viedoklis.

Kopskaitā šajā bārā ikdienā rosījās ap 30 cilvēkiem, tostarp viņa paša sieva aktrise Santa Didžus "Piektdienā" pastrādājusi par viesmīli, tiesa gan, tikai divus mēnešus, jo "ne pie viņas var atnākt pielūdzēji, ne es ar kādu zaičiku parunāt", smej bārmenis.

Piektajā gadā pēc atvēršanas "Piektdiena" izdzīvoja savus ziedu laikus – tie bija "treknie" gadi. Kā medu pieēdies lācis Bikšus novelk: "Oiijjj, kas šitāds neatkārtosies vairs nekad! Mēs arī "Cuba Cafe" 2005. gadā atvērām, bija jau divi bāri. Bija baaaaigi labi. Katru pirmdienu grāmatvede nometa piķi burtiski kaudzēs," atceras kolorītais bārmenis. Labi bijis arī citiem tik skaudrajā 2008. gadā, taču īsi pirms ekonomiskās krīzes karstākā punkta Bikšus ar kolēģiem nolēma iecienīto bāru atsvaidzināt ar jaunu nosaukumu un citu izskatu, paralēli piedāvājot arī pirkt visu viņa sarūpēto. Luncinājušies visādi tipiņi, taču reāls pircējs neuzradās. "Uznāca tāds bizdings par restorānu to visu pārtaisīt... Bet īstenībā nevajadzēja... Uztaisījām "Burkānu"," ar nožēlu atceras bārmenis. Šajā laikā notikusi arī uzņēmuma partneru maiņa, proti, Bukavs un Traubergs palika tikai kā telpu īpašnieki, ne vairs uzņēmuma daļu turētāji. "Burkāns" vecajās "Piektdienas" telpās eksistēja trīs gadus, līdz nobeidzās.

Kā tagad saka investors Guntars Traubergs, "Piektdiena" nudien bijusi veiksmes stāsts un attaisnojusi īpašnieku liktās cerības gan smalkās publikas, gan materiālā ziņā. Apogejs sasniegts 2008. gadā, kad uzradies pircējs, kurš esot bijis gatavs par miljonu latu atpirkt visu biznesu. "Bet nepaspējām, uznāca krīze. Balle beidzās, nācās pārprofilēties, bet pēc tam nekas tik veiksmīgs tā arī nav sanācis," teic Traubergs, kurš tolaik izveidoja arī ar krimināla rakstura skandāliem apvīto "PuPu Lounge" bāru Vecrīgā. Laiku pirms krīzes viņš atceras kā lieliski pavadītu "jauno un veiksmīgo" periodu, un "Piektdiena" viņam nozīmējusi arī ģimenisku atmosfēru, tāpēc ārzemnieki tikai no sākuma tika ielaisti, bet vēlāk lielākoties laipni izraidīti no ieejas apsargu puses. "Tas, ko mēs darījām, mums patika: nāca visi – mediju un izklaides biznesa cilvēki, populāri ļaudis, "Prāta vētra" tusēja, arī televīzijas sejas," slavenību aspektu akcentē Traubergs. Vaicāts, kā gāja ar nodokļu nomaksu un kāpēc veiksmīgais uzņēmums bija reģistrēts ārzonā, Traubergs saka: "Vairs neatceros, bet tolaik bija tāda mode, viss likuma ietvaros."

Lēmums pārveidot "Piektdienu" tika pieņemts, balstoties aksiomā: jāattīstās tajā brīdī, kad iet vislabāk. To Arnis Bikšus nožēlo vēl joprojām, jo ar šodienas prātu saprot, ka ejošā biznesā neko nevajag mainīt, drīzāk jātaisa cita vieta, bet nedrīkst pluinīt jau iecienītu iestādi. Vienmēr aizstāvējis "balto grāmatvedību", Arnis Bikšus arī tagad koronavīrusa izraisīto ekonomikas satricinājumu laiku vērtē kā tirgus pašattīrīšanos. Viņš šobrīd vada savu "Cuba Cafe" Vecrīgā, ir saņēmis pilnu pabalstu paketi no valsts un atzīst: bārs "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt!" nepadarīja viņu turīgu. Šī vieta devusi naudu, taču tā bija jāsadala uz četriem līdzīpašniekiem. Viņš tolaik atļāvies divus ceļojumus gadā ar ģimeni, taču bagāts no "Piektdienas" gan nav kļuvis.

Pēc "Piektdienas" tajās telpās bija vēl vismaz četri kokteiļu bāri/klubi, kas visi savu eksistenci izbeidza. Telpas 11. novembra krastmalā joprojām pieder Traubergam, un tās šobrīd iegādājamas par 700 tūkstošiem eiro. Vakantajā objektā no "Paldies Dievam, piektdiena ir klāt" interjera nav saglabājies itin neviens elements.