Latvijā ļoti daudzi bērni ar smagiem dzirdes traucējumiem mācās "parastajās" skolās. Tā tas ir bijis gan pagājušajā gadsimtā, gan mūsdienās. Taču par viņu pieredzi ir zināms diezgan maz. Agrāk šie bērni un viņu vecāki viens otru nepazina, nevarēja apmainīties ar pieredzi, un iespējams, skolotāji būtu pārsteigti, uzzinot, ka viņu skolā dažādos gadu desmitos bez jebkāda atbalsta mācījušies pat vairāki vājdzirdīgi bērni. Par šīm mācībām bijušie skolu absolventi stāsta leģendas. Kā rakstītas piezīmes par tēmu "Stundā neklausās, neseko līdzi skolotāja stāstījumam!", kā jaunatnākusi skolotāja likusi dziedāt muzikālās audzināšanas stundā, kā vajadzējis rakstīt diktātu angļu valodā, un tā joprojām. Kā eksāmenā izvilkta biļete par lugu, kura drukātā veidā nebija pieejama. Kāds zēns, tagad jau pensionārs, nekad nav teicis, ka viņš nedzird, jo domājis, ka viņš tāds pasaulē ir vienīgais, un viņam par to bijis liels kauns. Pirms gadiem 50-60 šiem bērniem skolās nebija dzirdes aparātu.
Paredzēti atbalsta pasākumi
Latvijā esot ap 1200 bērnu ar paliekošiem dzirdes traucējumiem. Var pieņemt, ka skolas vecumā ir aptuveni 800. Ir zināms, ka pēc speciālās programmas izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem 2022./23. mācību gadā mācījās 143 bērni. Jautājums, kur ir pārējie vairāki simti, un pēc kādām programmām mācās viņi? Kādu atbalstu viņi saņem vai nesaņem?Mūsdienās bērniem tiek piešķirti valsts apmaksāti dzirdes aparāti un smagākajos gadījumos palīdz kohleārie implanti. Par iekļaujošo izglītību tiek domāts. Ir izstrādāti dažādi atbalsta pasākumi. Piemēram, pagarināts darba izpildes laiks, pārbaudes darbos var atbrīvot no klausīšanās daļas, mutvārdu atbildi var aizstāt ar rakstisku atbildi. Var izmantot FM iekārtas un dažreiz indukcijas cilpu. Vairāk par atbalsta pasākumiem var uzzināt, klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
