Kamēr pavasaris vēl tikai piesardzīgi vēsta par savu tuvošanos, vairāki visiem labi zināmi "Laimas" saldumi "nomainījuši garderobi" – jaunajam tēlam izmantotas gleznotājas Kristīnes Luīzes Avotiņas košās un ekspresīvās gleznas.
"Man patīk, ja manam gleznojumam ir pielietojums – tā ir skaista mūsdienu iespēja, ja glezna var sākt dzīvot savu dzīvi arī ārpus ierastā audekla formāta," saka māksliniece.
Jaunās kolekcijas prezentācijā Kristīne Luīze Avotiņa pastāstīja, kā pērn ievērojusi "Laimas" saldumus un pie sevis nodomājusi, ka viņa "tās puķes būtu uzzīmējusi labāk". Un nākamajā dienā saņēmusi piedāvājumu radīt jaunās kolekcijas tēlu. "Jābūt vērīgam un uzmanīgam attiecībā uz to, ko domājam – tas var piepildīties, iespējas realizēt sevis iedomātu vīziju var nākt pavisam negaidīti. Biju pamanījusi iepriekšējo kolekciju dienu pirms saņēmu piedāvājumu veidot jauno vizuālo ietērpu. Atceros, iepriekšējā dienā nodomāju, ka, ja man tiktu piedāvāta šāda iespēja, veidotu to bagātīgu un krāšņu. Šis nav izdomāts stāsts, un, saņemot uzaicinājumu, tiešām šķita – tā ir zīme!"
Jaunajiem iesaiņojumiem vizuālā identitāte tapusi, izmantojot divas īpaši šim nolūkam radītas gleznas, kas ir visnotaļ atšķirīgas savā noskaņā. "Gleznās attēlotas pavasara diena un nakts – šķietami pretējas sajūtas, kam vienojošais motīvs ir pavasara noskaņas: mazie putniņi, ziedi – mārpuķītes, sniegpulkstenītes. Pavasara sajūta man nozīmē gaismu un pirmās pavasara puķītes – zilās vizbulītes un neaizmirstulītes. Kad manu lauku māju piemājas pļaviņa iekrāsojas zilos toņos, tad esmu laimīga – tumsa ir beigusies un tuvojas vasara," skaidro māksliniece.
Viņa neslēpj, ka ļoti lepojas ar šo darbu: "Man patīk visa kolekcija, bet īpaši mīļa ir tumšā "Maigums mango" zefīra kastīte – zelta burti un taurenis kā tīģeris – varu atļauties šādu salikumu!"
Saldumus vajadzētu ēst mazāk, spriež Avotiņa. "Bet kopš man ir meita, saldumi mūsu mājās uzrodas visai bieži. "Laima" ir saldumu etalons, ar ko asociējas bērnība. Abas manas mammas māsas strādāja fabrikā "Laima", mana bērnības garša bija šokolādes batoniņš "Miks". Mācījos Franču licejā, turpat blakus ir Miera iela un atceros, kā iela smaržoja. Braucu ar tramvaju, atvērās durvis, un vagonā ieplūda šokolādes smarža."
Gleznotāja neslēpj, ka pavasaris viņai ir īpašs gadalaiks, jo īpaši tas, kurā piedzima meita: "Viņa piedzima laikā, kad zied mazās, zilās puķītes, aprīlī. Meitas piedzimšana daudz deva glezniecībai – kļuvu vērīgāka, uzmanīgāka, detalizētāka. Tas bija pavasaris, kas izmainīja visu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
