Bērns – tas ir ekskluzīvi un dārgi

Vidzemes slimnīca Valmierā ir lielākā Vidzemes reģionā. Kopš 2018. gada te dzemdību skaits samazinājies par 30%. Ja 2018. gadā tie bija 1204 bērni, tad pērn – 843.

Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārsts Gints Lapiņš uzskata, galvenais iemesls varētu būt sabiedrības nepieciešamība sagatavoties ģimenes pieaugumam, nodrošinot drošu vidi bērnam. "Gan vīruss, kas bija, tagad karš Ukrainā, un cilvēkiem nedrošības sajūta. Arī tendences, kas šobrīd ir sabiedrībā, jo mēs jau tagad kļūstam par tādu kapitālistisku sabiedrību, mēs vairs neļaujamies dzīvei, bet visu gribam ļoti paši plānot. Pirmie bērniņi dzimst sievietēm vēlāk. Vidējais vecums ir 28 gadi. Pēc 30 gadiem ienāk ģimenei pirmais bērniņš. Tas gadu skaits ir samazinājies, cik tad vispār sievietei līdz menopauzei paliek, cik viņa var piedzemdēt."

Kā vēl vienu iemeslu Gints Lapiņš min sabiedrības uzskatus, ka bērns – tas ir ekskluzīvi un dārgi. Dzemdību skaits samazinājies arī citās reģionālajās slimnīcās. Tā, piemēram, Kurzemē lielākajā ārstniecības iestādē – Liepājas reģionālajā slimnīcā – pirms pāris gadiem dzemdību skaits bijis ap tūkstoti, bet pērn piedzimuši 808 bērni. Dzemdību nodaļas virsārste Inga Vēvere norāda, vēl viens iemesls varētu būt arī tas, ka šobrīd ir mazāk cilvēku reproduktīvajā vecumā, jo arī pagājušā gadsimta beigās dzimušo skaits samazinājās.

Tikmēr Jelgavas pilsētas slimnīcā, kas ir lielākā Zemgalē, salīdzinot 2022. un 2023. gadu, dzemdību skaits saglabājies līdzīgs. Pērn Jelgavā pasaulē nāca 781 mazulis, kas ir tikai par septiņiem mazāk, nekā bija gadu iepriekš. Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Kārlis Smilga: "Jāsaka, izvēle dzemdēt tieši Jelgavas slimnīcā nav saistāma ar ģeogrāfisko aspektu, bet gan ārstu, vecmāšu profesionalitāti un spēju veiksmīgi strādāt dažādu dzemdību patoloģiju gadījumā, daudzi jelgavnieki izvēlas dzemdēt Rīgā vai citās slimnīcās, tāpat Jelgavā dzimst ne tikai jelgavnieki, Zemgales reģiona iedzīvotāji, bet arī rīdzinieki."

Jelgavas pilsētas slimnīcā gan norāda, slimnīcām ir jābūt gatavām arī situācijai, ja dzimstība Latvijā atkal pieaugs.

Arī Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vecākā vecmāte Natālija Šaramigina piebilst – atliek vien cerēt, ka jaunie pāri gan uzdrošināsies pirmajam bērnam, gan ģimenes neapstāsies tikai pie viena bērna, bet ļausies ģimenes pieaugumam arī līdz vismaz diviem, trīs vai pat vairāk bērniem. "Nesen man bija arī vienas dzemdības, kur piedzima ceturtais bērniņš. Viņa teica, kad bija pirmais, liekas – "ak, Dievs, kā mēs varēsim?" Liekas, ka bija tik grūti, bet pagāja nemaz ne tik daudz laika, nu jau ir ceturtais. Tagad viņa domā, ka viņa varētu piedzemdēt vēl vienu, jo tas ir tik skaisti – pilna māja ar bērniem, laika pietiek visiem un visam."

Tomēr Vidzemes slimnīcā pauž bažas, ka valdībai demogrāfiskie jautājumi ir otrajā plānā, uzskata, ka vēl būtu jārealizē dažādi atbalsta pasākumi, lai situācija valstī kopumā uzlabotos. Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārsts Gints Lapiņš: "Palīdzēt jaunajām ģimenēm iegādāties dzīves vietas, atvieglot kredītprocentus jeb daļēji segt maksas vai arī ģimenēm ar trim un vairāk bērniņiem vispār nodokļus mazināt. Ļoti daudz jau ir valstu, kas realizē šīs programmas. Manuprāt, tas būtu ļoti liels atspaids."

Arī Latgalē lielākajā slimnīcā Daugavpils reģionālajā slimnīcā kā iemeslus dzimstības kritumam min jau iepriekš kolēģu paustos, arī te dzimušo skaits ar vien samazinās. Ja 2021. gadā bija 633 jaundzimušie, tad 2022. gadā 599, bet pērn vien 545 mazuļi.