Cilvēku tirdzniecība ir viens no smagākajiem iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Tas ir rupjš cilvēka cieņas un fiziskās neaizskaramības pārkāpums, kas cilvēku ievainojamības, bezpalīdzības, nezināšanas un daudzu citu faktoru dēļ skar ļoti daudz cilvēku, tostarp pašas neaizsargātākās grupas – bērnus, sievietes, vecāka gadagājuma cilvēkus, personas ar invaliditāti un sociāli neaizsargātus cilvēkus.
Cilvēku tirdzniecības galvenais mērķis ir personas ekspluatācija, un parasti tas notiek peļņas gūšanas nolūkā. Cilvēku tirdzniecībai ir dažādas formas, piemēram, seksuālā izmantošana, piespiedu darbs (darbaspēka ekspluatācija), piespiedu noziedzība vai ubagošana, turēšana kalpībā un piespiedu fiktīvās laulības. Taču cilvēku tirdzniecības fenomens ik gadu attīstās un kļūst arvien grūtāk izsekojams. Tam pamatā ir gan jaunas cilvēku tirdzniecības formas (piemēram, nelegālā adopcija un surogātmāšu ekspluatācija), gan arvien pieaugošās digitālās vides īpatsvars, 2023. gada ziņojumā vēsta tiesībsargs.
Arī Latvijā cilvēku tirdzniecība nav statiska, un, ja vēl iepriekšējos gados pārliecinoši izplatītākā forma bija darbaspēka ekspluatācija, šobrīd seksuālā ekspluatācija un piespiedu fiktīvās laulības atkal kļūst redzamākas, un arvien vairāk personu no tā cieš. Līdztekus parādās arī dažas jaunas tendences, piemēram, konstatēts gadījums, kad Latvijas pilsonis ir savervēts piespiedu ubagošanai Polijā, savukārt citā gadījumā persona tikusi piespiesta veikt noziedzīgu nodarījumu.
Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā no cilvēku tirdzniecības 2020. gadā cieta 48 personas, 2021. – 61, bet 2022. – 26. Salīdzinājumam – 2021. gadā Eiropas Savienībā bija reģistrēti 7155 cilvēku tirdzniecības upuri, kas ir par desmit procentiem vairāk nekā 2020. gadā (6534).
Iesniegumu par cilvēku tirdzniecības jautājumiem tiesībsarga redzeslokā praktiski nav, jo šī smagā nozieguma izmeklēšana ietilpst Valsts policijas kompetencē, bet palīdzību upuriem sniedz sociālo pakalpojumu sniedzēji (biedrība "Centrs Marta" un biedrība "Patvērums "Drošā māja").
Vienlaikus tiesībsargs pēc iepazīšanās ar masu medijos pieejamo informāciju par Valsts policijas izmeklēšanu kādā lietā, kurā tobrīd 15 gadīga pusaudze bija apsūdzēta par divu meiteņu pamudināšanu izgatavot pornogrāfiska rakstura materiālus, vērsās Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārliecināties, vai kriminālprocesā ir izvērtēta nepilngadīgās meitenes atbilstība cilvēku tirdzniecības upura statusam. Prokuratūra sniedza atbildi tiesībsargam, ka izvērtējums ir veikts un nav konstatēti apstākļi, kas liecinātu par personas atbilstību cilvēku tirdzniecības upura statusam.
Tiesībsargs atbilstoši savam mandātam sekmēt sabiedrības informētību arī pērn turpināja jau iepriekšējos gados iesāktās aktivitātes sabiedrības izglītošanā.
Pārskata periodā joprojām aktuāls bija jautājums par cilvēku tirdzniecības riskiem attiecībā uz patvēruma meklētājiem, it sevišķi nepilngadīgajiem bez pavadības. Tāpēc tiesībsargs organizēja divu dienu bāriņtiesu darbinieku apmācības par cilvēku tirdzniecības risku atpazīšanu. Kopumā apmācīja 59 darbinieki no 26 bāriņtiesām visā Latvijā.
Tiesībsarga biroja darbinieki jau trešo gadu turpināja apmācīt arī dažādus tiesību profesionāļus (policijas darbiniekus, prokurorus, tiesnešus un zvērinātus advokātus) un psihologus par tēmu "Bērni – cilvēku tirdzniecības upuri". Apmācības organizēja Latvijas Pašvaldību mācību centrs, un kopumā 2023. gadā tika novadītas 14 nodarbības, būtiski uzlabojot amatpersonu spēju laikus atpazīt cilvēku tirdzniecības gadījumus.
2023. gadā Tiesībsarga biroja darbinieki sadarbībā ar biedrību "Centrs Marta" turpināja 2022. gadā uzsākto aktivitāti un apmeklēja 18 bērnu aprūpes iestādes visā Latvijā, lai izglītotu bērnus par cilvēku tirdzniecības riskiem un informētu, kur vērsties pēc palīdzības. Kopumā tika izglītoti aptuveni 140 jaunieši vecumā no 13 gadiem. Savukārt iestāžu darbiniekiem novadīja divas atsevišķas lekcijas tiešsaistē, kopumā apmācot aptuveni 70 darbiniekus.
Tiesībsargs 2023. gadā turpināja iepriekš aizsākto tēmu par cilvēktiesību standartos balstītu pieeju publisko iepirkumu procedūrās un sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Iepirkumu uzraudzības biroju uzsāka darbu pie vadlīniju cilvēku tirdzniecības un darbaspēka ekspluatācijas risku novēršanai publiskajos iepirkumos izstrādes.
Vadlīniju mērķis ir sniegt priekšstatu un veicināt izpratni par darbaspēka ekspluatācijas un cilvēku tirdzniecības novēršanas paņēmieniem publiskajos iepirkumos. Šo vadlīniju mērķa grupa ir valsts un pašvaldību iestādes, kas izsludina iepirkumus. Vadlīnijas ir paredzēts pabeigt 2024. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
