Iecavas muižas parkā šovasar veidos zaļo labirintu, kurā ar krūmu stādījumiem iezīmēs pils un vairāk nekā desmit pils telpu kontūras. Stādījumiem tiks veidota forma, kas piedos telpiskumu un ļaus iztēloties 19. gadsimtā būvēto pili, kura tika iznīcināta Pirmā pasaules kara laikā. Plānots, ka tas būs viens no Latvijas-Lietuvas ceļojumu maršruta "Zaļie un sajūtu noslēpumi" objektiem.
Pālenu dzimtai piederošā muižas dzīvojamā ēka beidza eksistēt jau 1915. gadā, kad Pirmā pasaules kara laikā krievu armija atkāpjoties to nodedzinājusi. Līdz mūsdienām saglabājies vien bibliotēkas korpuss, kur atrodas daļa no mūzikas un mākslas skolas. "Pālenu dzimta bija ļoti inteliģenta. Ļoti izglītoti, ļoti gaiši cilvēki. Mantojuma ceļā šo muižu ieguva Leonīds Pālens, un viņš speciāli uzbūvēja bibliotēkas korpusu. Bibliotēkas korpuss tapa pirms Pirmā pasaules kara – gandrīz 100 gadus pēc muižas uzbūvēšanas," saka iecavnieks, vēstures entuziasts Kārlis Sinka.
Iecavas muižā tolaik izvērsta arī plaša saimnieciskā darbība, var teikt, ka tā bijusi kā pamatakmens Iecavas pilsētas izveidē, kas vienmēr interesējusi gan vietējos, gan pilsētas viesus. Vienīgā liecība par muižas dzīvojamo ēku ir mākslas vēsturnieka Imanta Lancmaņa veiktais pētījums un izdotā brošūra, kurā apkopotas arī fotogrāfijas. Sinka: "Tiem cilvēkiem vienmēr ļoti ir gribējies zināt, kur tā pils bijusi un kā tas īsti bijis. Pēc fotogrāfijām to var nosacīti redzēt, bet tā iztēloties ir grūtāk."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!