Gandrīz 14 procenti no visām mājām Japānā nav apdzīvotas. Nekustamo īpašumu pārpilnība gan raisa visai lielu interesi ārzemniekiem – mājas ir lētas un dažas pat atdod par brīvu, bet to atjaunošanai vajadzīgi milzīgi resursi, raksta "The Guardian".
Tukšās mājas skaidrojamas ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Tas turpina ietekmēt Japānas sabiedrību un ekonomiku, tāpēc brīvo māju skaits ir pārsniedzis deviņus miljonus. Tas ir pietiekami, lai izmitinātu, piemēram, visus Austrālijas iedzīvotājus, ja vienā mājoklī mitinātos trīs cilvēki.
Kopš iepriekšējiem datiem, kas ievākti 2018. gadā, tukšo māju skaits pieaudzis par vairāk nekā pusmiljonu. Problēmas pamatā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās tieši lauku apvidos. Cilvēki manto lauku īpašumus, bet negrib vai nevar tur dzīvot, nevēlas arī īpašumu atjaunot vai nojaukt – tie paliek tukši un nevienam nevajadzīgi.
Un tomēr imūnas nav pat pilsētas – arī tur ir simtiem tūkstošu pamestu māju. Lai arī tiek lēsts, ka apmēram 14 procenti no visām mājām netiek apdzīvotas, īstais skaits varētu būt vēl lielāks. Tuvākās desmitgades laikā tukšo māju skaits, iespējams, sasniegs pat 30 procentus.
Īpašumi ir pieejami īrēšanai, tomēr ilgstoši tā arī neviens īrnieks neuzrodas. Lielākoties mājas atrodas tālu no galvenajiem centriem, kas ir apdzīvoti. Īpašumam ar māju pat tiek piemērots mazāks nodoklis, salīdzinājumā ar zemes platībām, kur ēku nav.
Tomēr pieaug ārzemnieku interese par tukšo īpašumu pārpilnību, jo sevišķi par tradicionālajām mājām, ko dēvē par "kominka". Ārvalstnieki uz to raugās kā lētu un neparastu apmešanās vietu, piemēram, kur pavadīt brīvdienās vai ko izīrēt citiem tūristiem.
"Pašlaik liela interese ir ārzemnieku vidū, jo Japānā šīs gigantiskās lauku mājas pieejamas ļoti lēti vai pat bez maksas. Taču vajadzīga milzīga apņemšanās, un nav daudz uzņēmēju, kas mājas varētu salabot, – tradicionālās galdniecības prasmes izmirst," saka Hana Sakata, kura kopā ar vīru remontē un izīrē mājas Japānā. Viņa gan brīdina, ka, lai māju atjaunotu visā tās krāšņumā, izmaksas ir milzīgas.
Japāna nebūt nav vienīgā valsts, kas cīnās ar bēdīgu demogrāfiju. Kaimiņvalstī Dienvidkorejā dzimstība uz vienu sievieti pagājušajā gadā noslīdēja līdz rekordzemam līmenim – 0,72. Pat Japānā 2022. gadā šis koeficients bija nedaudz augstāks – 1,26. Arī Singapūrā un Taivānā bērnu skaits uz sieviete ir mazāks par vienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
