Klāt pavasaris, un atkal zied ceriņi. To krāsa apbur, bet smarža – reibina. Tādēļ vien gribas saplūkt kārtīgu ziedu pušķi un ienest to istabā tā, lai smaržo visa māja. Ja ceriņkrūms aug savā pagalmā, uzdevums viegls – ej tik un plūc savus ceriņus. Citādi tiem, kuri dzīvo pilsētā, jo jāatceras, ka apstādījumos augošie ceriņi priecē ne tikai tavas acis, bet visu pilsētas iedzīvotāju un ciemiņu skatus. Tieši ceriņzaru laušana Rīgā katru pavasari iesāk karstas diskusijas ne tikai uz ielas, bet arī internetā.
Kamēr vieni ir pārliecināti, ka svešu mantu bojāt nedrīkst un ceriņu krūmi izskatās briesmīgi, ja to zari nolauzti visur, kur vien cilvēka rokas tiek klāt, bet ziedoša palikusi vien krūma galotne, citi aizstāv tos, kas klusītēm mēģina pa zariņam nolauzt, lai ieliktu to vāzē. Iemesls ir pārliecība – jo vairāk lauzīsi, jo bagātīgāk ceriņkrūms ziedēs nākamgad. Kā tad ir patiesībā – vai tiešām Rīgas ceriņiem nepieciešamas palīdzīgas rokas, kas tos "sakops" tā, lai krūms bagātīgāk ziedētu? Cik lielu sodu var piemērot par ceriņzaru laušanu?
Operas skvērā un Esplanādē augošie ceriņi ir unikāli, jo ierasti krūmu mūžs vidēji ir 20-25 gadi. Lai arī nav zināms precīzs gadskaitlis, kad tie iestādīti, tāpat kā pagaidām nav atšifrēta to šķirne, viens ir skaidrs – Rīgas parku vecākie ceriņi ir patiešām vismaz 100 gadus veci.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
