Šogad Rīgas puķu dobes būs krāsainas kā Imanta Ziedoņa pasakas

"Krāsainas kā pasakas būs šīs vasaras Rīgas puķu dobes, kuras veido SIA "Rīgas meži" darbinieki," to 2024. gada vasaras puķu dobju atklāšanas pasākumā 20. maijā "Krāsainā pirmdiena" uzsvēra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Šajā vasarā Rīgas centra parkos iedzīvotājus un pilsētas apmeklētājus priecēs Imanta Ziedoņa "Krāsaino pasaku" iedvesmoti apstādījumi. Vērmanes dārza Sarkanā un Zaļā dobe, Esplanādes Lillā un Krāsainā dobe, Bastejkalna Brūnā un Kronvalda parka Dzeltenā dobe. Mežaparka dobe būs Oranžā krāsā, Uzvaras parkā dominēs Baltā krāsa, Slokas ielas skvērā būs Zilā pasaka, bet Zemitāna laukumā – Raibā dobe.

Vasaras puķu dobju stādīšana norisinās aptuveni trīs nedēļas: no maija vidus līdz jūnija sākumam. Tā ir kā tradīcija, kad rīta agrumā vienkopus pulcējas teju visi SIA "Rīgas meži" daļas "Dārzi un parki" dārznieki un darbinieki. Viņi izveido zīmējumu un precīzi, noteiktās vietās iestāda konkrētus augus, kuri uzziedot veidos iecerētos rakstus.

Atklājot puķu dobju sezonu, šogad īpaši godinās slaveno daiļdārznieku Andreju Zeidaku, kura ieguldījums Rīgas dārzu un parku attīstībā ir jūtams arī šodien. Par godu Zeidaka 150 gadu jubilejai Kanālmalā izveidota ziemciešu dobe, kurā dominēs dažādu šķirņu un krāsu flokši, kurus papildinās citas ziemcietes.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps uzsvēra, cik svarīgi ir pilsētas parkos ienest krāsas. Turklāt pati būtiskākā un ilgtspējīgākā krāsa ir zaļā, jo tā simbolizē meža ienākšanu pilsētā. "Es aicinu iedzīvotājus un pilsētas viesus baudīt dārzus un parkus, jo tie gadu no gada kļūst aizvien krāšņāki!"

Visas Rīgas puķu dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi "Rīgas mežu" ainavu arhitekte Ligita Tomiņa. "Man patīk lasīt pasakas! Es tajās iegrimstu gan viena pati, gan kopā ar savu bērniņu," atzīst Tomiņa. "Veidojot šī gada puķu dobes, es iedvesmojos no Imanta Ziedoņa grāmatas "Krāsainās pasākas". Sākotnēji šķita, ka būs vienkārši piemeklēt dzeltenus, zaļus, oranžus, lillā vai baltus augus. Bet darba procesā atklājās, ka, lai nodrošinātu dobes struktūru, rakstus un reljefu, ir krietni vien jānopūlās. Vissarežģītākais, manuprāt, bija darbs pie Zaļās un Brūnās dobes."

"Imantam Ziedonim Rīgā patika trīs lietas: bibliotēkas, kafejnīcas un parki," atgādina Imanta Ziedoņa fonda "Viegli" padomes priekšsēdētāja Žanete Grende. "Imants bija pārliecināts, ka Latvijas lielie cilvēki veido latvisko identitāti un mūsu "sakņu sistēmu". Nenoliedzami, ka daiļdārznieks A. Zeidaks bija šāds cilvēks. Esam pateicīgi viņam par Rīgas parku skaistumu, kuru turpinām kopt un apbrīnot. "Ziedoņa muzejs" ir priecīgs, ka pilsētas dārznieki, veidojot ziedu dobes, šogad ir iedvesmojušies tieši no "Krāsainām pasakām".

Tāpat tradicionāli sešu pilsētas puķu dobju dizainā "Rīgas mežu" darbinieki saglabās patriotisma un valstiskās piederības motīvus. Dobes pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils būs sarkanbaltsarkanā krāsā. Līvu laukuma dobe klasiski iezīmēs laukuma klājumā kādreizējās Rīdzenes upes simbolisko tecējumu, saglabājot puķu dobes zili-balto izpildījumu, savukārt Latvijas Nacionālās operas un baleta skvēra dobe šogad būs ieturēta elegantos rozīgi-baltos toņos.

Vasaras apstādījumos šogad tiek iedēstīti teju 30 tūkstoši dažādu ziedaugu – vairāk nekā 170 dažādas šķirnes. Dominējošie augi šogad būs begonijas – sarkanā tumšo lapu begonija (Begonia hybrida 'COCO Red'), sarkanā begonija (Begonia semperflorens 'Super Cool Red') un baltā begonija (Begonia semperflorens 'Ganymed White').

Rīgas dārzi un parki sākti veidot 19. gadsimta sākumā. Tos attīstīja tādi meistari kā Georgs Frīdrihs Ferdinands Kūfalts un Andrejs Zeidaks. Viņš 25 gadus rūpējās par pilsētas vides krāšņumu un estētiku. Arī rekonstruējis Pils un Jēkaba laukumu apstādījumus, atjaunojis Arkādija, Kronvalda, Dzegužkalna un Grīziņkalna parku. Savukārt Kanālmalā, tieši pie jaunās un ilgtspējīgās ziemciešu dobes, Kūfalts un Zeidaks kopīgi sēdējuši un diskutējuši par Rīgas dārzu un parku attīstību.

Zeidaka puķu dobes atklāšanā piedalījās arī viņa mazdēls Juris Kaža. "Man, kā agrīnam tīnim ar jau topošu interesi par vēsturi, vectēvs bija dzīvs ieskats man senā pagātnē – cara laikos un brīvā Latvijā. Atceros mūsu pastaigas Bostonas zaļā zonā, kuru vectēvs ik pa laikam apskatīja, kā mitrājs gar pieteku Čarlsa upei bija pārvērsts parkā," stāsta Kaža. "Mājās mums bija "divu valstu" noruna par ģimenes mājas zaļo teritoriju: mājas priekšā saimniekoja vectēvs, bet aiz mājas bija teritorija, kur zēniem dauzīties."

Vasaras puķu dobes un stādījumi savu pilnbriedu sasniegs jūlijā – augusta sākumā, kad plānota arī "Rīgas mežu" Vasaras puķu dobju parāde.