Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā 1. un 2. jūnijā notiks tradicionālais lielais Tautas lietišķās mākslas izstrādājumu gadatirgus, kas šogad notiks jau 52. reizi. Tajā savu preci piedāvās vairāk nekā 500 amatnieku, pārtikas un kosmētikas mājražotāju, grāmatizdevēju un ēdinātāju.
Būs arī plaša un daudzveidīga kultūras programma ar dejām, dziesmām, teātra izrādēm un visdažādākajiem amatu paraugdemonstrējumiem. Īpašs gods šogad tiks izrādīts maizei un abrai, simboliski daudzinot latviskās vērtības.
Gadatirgū vairāk nekā 500 meistaru piedāvās apskatīt un iegādāties keramikas izstrādājumus, dažādus pinumus, ar tradicionālām apstrādes metodēm darinātus koka priekšmetus, ādas izstrādājumus, metālkalumus, rotkaļu darinātas rotas, audēju austus galdautus, dvieļus, lakatus un segas, būs adījumi un tamborējumi, varēs iegādāties apģērbu, dabīgo kosmētiku un pirtslietas, kā arī rotaļlietas, sveces, stikla, poligrāfijas izstrādājumus un daudz ko citu.
Būs visāda veida maizīte, rauši, pīrāgi, cepumi, piparkūkas, kūpināta gaļa un desas, zivis, piena produkti, medus, ziedputekšņi, vasks, gan svaigi dārzeņi, ogas un augļi, gan konservējumi – mērces, sīrupi, ievārījumi, kaņepju izstrādājumi, cigoriņu kafija, dabīgās tējas, sukādes, konfektes, saldējums un dažādi dzērieni.
Tirgū varēs ne tikai iegādāties tautas lietišķās mākslas darinājums, bet būs virkne amatnieku, kas savas prasmes būs gatavi arī rādīt un mācīt. Varēs apgūt pirmās iemaņas keramikas darbnīcā, skalu grozu pīšanā, vilnas vērpšanā, burbuļsaktu kalšanā, piekariņu gatavošanā, karošu grebšanā, pastalu gatavošanā, celaiņu aušanā, knipelēto mežģīņu darināšanā u.c. Tirgus laukumā varēs vērot, kā koka amatnieks Juris Balodis divu tirgus dienu laikā izgrebs abru.
"Latvijā nav daudz kultūras notikumu, kas noturētu tik nezūdošu interesi jau vairāk nekā 50 gadus. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Gadatirgum Latvijas kultūrtelpā ir ļoti nozīmīga vieta un tas allaž bijis arī svarīgs tautas nacionālās pašapziņas stiprinātājs. Līdzīgi kā dziedātāji un dejotāji pulcējas Dziesmu un Deju svētkos, tā amatnieki un tautas lietišķās mākslas meistari ik gadu sabrauc no visām Latvijas malām, lai rādītu savas prasmes, dalītos ar pieredzi un smeltos jaunus iespaidus turpmākajam darbam. Mūsu gadatirgus ir nozīmīgs arī, lai ieinteresētu jauno paaudzi pārmantot seno amatu prasmes," stāsta muzeja direktore Zanda Ķergalve.
Būs tirgus lustes kopā ar Ivetu un Vidvudu Medeņiem un sestdien, 1. jūnijā, Limbažu kapelu "Ziemeļmala", kapelu "Brička", etno kompāniju "Zeidi", Daugmales kapelu un folkloras kopu, kā arī Drabešu muižas muzikantiem, bet svētdien, 2. jūnijā, tirgus lustes būs ar etnoprieka grupu "Ogas", deju ansambli "Dancītis", Valmieras kultūras centra Tautas mūzikas kopu, postfolkloras grupu "Kaligo", Aleksandru Maijeru un Hariju Vargantu.
Uz skatuves pie Rietumu vārtiem 1. jūnijā pulksten 11 un 14 būs iespēja noskatīties Edvarda Vulfa lugu "Tapiņa atgriešanos" Mārsnēnu amatierteātra izpildījumā, bet 2. jūnijā pulksten 11 un 14 Iļģuciema Kultūras centra studijas "Rampa" viencēlienus – Annas Brigaderes "Čaukstenes" un Rūdolfa Blaumaņa "Pēc pirmā mītiņa".
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no senākajiem un plašākajiem brīvdabas muzejiem Eiropā. Šogad muzejs svin savu simtgadi. Tā platība ir 87 hektāri un tajā izvietotas 114 senceltnes no visiem Latvijas novadiem. Muzejā notiek krājumu komplektēšanas un glabāšanas, izglītojošais, pētnieciskais un restaurācijas darbs. Muzejam ir arī divas lauku ekspozīcijas to dabiskajā atrašanās vietā – muzejs "Vēveri" Vecpiebalgas pagastā un zvejnieku sēta "Vītolnieki" jūras krastā Rucavas pagastā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
