Interneta satura veidotāji "EdartTV" nākuši klajā ar jaunu dokumentālu filmu "Bez riska", kurā intervē azartspēļu ellē iesaistītus cilvēkus. Vairāki filmas varoņi sevi slēpj aiz maskas, taču Raimonds – spēlmanis ar 20 gadu stāžu – gatavs runāt ar savu seju un identitāti. Kazino ir pārņēmis visu viņa dzīvi. Raimonda parādi veido jau pusmiljonu eiro. "Es šeit pasaku visu, ko gribēju pateikt jau sen," saka vīrietis, kurš iestidzis atkarībā.
Pašam Raimondam pirmais nopietnais laimests izkrita 2006. gadā – tie bijuši 150 lati. Kopš tā laika azartspēles ir viņa ikdiena. Ar visu to, ko tā nes līdzi – parādi, meli, ģimenes ciešanas un pat domas par pašnāvību. 20 gadu laikā viņa lielākā laimētā summa mērāma desmitos tūkstošu, taču viņš labi atceras arī vislielāko vienā vakarā pazaudēto naudu – tie bijuši 38 tūkstoši latu.
Raimonds arī tagad turpina spēlēt katru dienu, šobrīd lielākoties tiešsaistē. Vaicāts, vai jūtas atkodis azartspēļu algoritmus, viņš saka: "Ja es būtu atkodis, man tagad ārā stāvētu "Porsche Panamera" un es nebūtu parādā nevienam." Saskaitot visus parādus kopā, tie veido pusmiljonu, neslēpj Raimonds.
Viņa atkarība neesot noslēpums nevienam, tostarp tiem, kam Raimonds parādā naudu. "Ir cilvēki, kas vienkārši likušies mierā un netraucē. Nav jēgas katru dienu zvanīt un kaut ko prasīt. Visu laiku pavada tā doma, ka tu vienreiz vinnēsi daudz un visiem atdosi," analizē spēlmanis. Viņš apzinās, ka ir atkarīgs no azartspēlēm, taču ar to vairs necenšas cīnīties, jo "tam nav ne gala, ne malas".
Vaicāts, kad pēdējoreiz no kāda aizņēmies naudu, Raimonds ir vaļsirdīgs: "Vakar. 20 eiro. Tas man ir ļoti tuvs cilvēks, man nav nekādu problēmu līdz šodienai aizņemties." Visbiežāk pēc tam, kad kazino paspēlēta palienēta nauda, viņa smadzenes sākot darboties īpaši aktīvi, jo jāizdomā, ko tagad teikt? Kā ticami sameloties? Ja vieni meli labi nostrādā vienreiz un otrreiz, tad strādās arī trešo un ceturto reizi, Raimonds atklāj. Ja sastrādātās ziepes ir pārāk lielas, tad viņš vienkārši atslēdz telefonu un pazūd no citu redzesloka. "Ieeju sevī," šo fāzi raksturo spēlmanis.
Viņš spēlē mājās, telefonā, braucot pie stūres, pat pamostoties divos naktī – vārdsakot, visu laiku Raimonds ir azartspēļu važās. Ģimene? Tā redz un zina. Viņa bērni uzskatot, ka "tētis ir nojūdzies". Raimonds pats šim vērtējumam piekrīt.
Viņa psihē iesakņojušās sajūtas, kas radās pēc lielajiem laimestiem, un šis adrenalīns liek turpināt spēlēt. Lūgts raksturot, kāda tad ir šī atkarību izraisošā bauda, Raimonds ir vaļsirdīgs: "Es neesmu lietojis narkotikas, bet nevaru iedomāties neko vēl vairāk adrenalīnu ražojošu kā sajūtu, kad tu trāpi tajā ciparā, ko esi uzlicis uz ruletes, un no 100 eiro likmes tev izmaksā pusotru tūkstoti. Tas ir kosmoss," spriež viņš.
Tikai nāvi viņš nosauc kā vienīgo spēku, kas varētu likt viņam pārtraukt spēlēšanu, taču Raimonds negrasās veikt pašnāvību, lai gan, viņaprāt, tā varētu atvieglot viņa līdzcilvēku dzīvi. Kā vēl vienu izejas variantu viņš redz mūka dzīvesveidu Tibetā. Prom no visiem kārdinājumiem.
Viņš no sirds lūdz ikvienu nemaz nesākt spēlēt, iet spēļu ellēm garām. Tāpat Raimonds zina teikt labāko recepti, kā apkārtējiem "palīdzēt" tādiem kā viņš. Pirmkārt – nekad neaizdot skaidru naudu. Pat ja spēlmanis saka, ka tūdaļ atslēgs elektrību parāda dēļ, drošāk būtu pašam doties rēķinu nomaksāt un par izdoto summu aizmirst; nekādā gadījumā rēķina apmaksai nedot skaidru naudu pašam lūdzējam.
Raimonda atkarības stāsts un četri citi azartspēļu elles stāsti skatāmi šeit:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
