Latvieši un kapi. Tuvinieks, kurš kapavietu nekopj, nav labs cilvēks?

Kapsēta ir vieta, kam dažs labs met līkumu, jo īpaši tumšajās stundās – bailes no mirušajiem, dīvaina aura vai vienkārši pieradums kapsētā būt klusam kā akmenim un pēc iespējas ātrāk nozust, lai netraucētu aizgājējus. Un tomēr latviešiem ir spēcīga kapu kultūra, kāda citviet ir sveša. Mēs cenšamies kapukopiņu gan sakopt, gan īpaši "izrotāt" tā, ka kapsēta atgādina īpatnēju dārzu. Kamdēļ tā? Un kā par šo "dārzu" rūpēties tad, ja katru mēnesi uz kapiem atbraukt nevari?

Protams, tas, kas nepieciešams, atkarīgs no katra paša. Gaumes un vēlmes ir dažādas. "Vienam šķiet ļoti pieņemami tikai stādījumi, cits grib granīta apmales. Izmaksas var aizsniegties līdz bezgalībai, jo var jau izdomāt visu ko. Tas ir tāpat kā ar mašīnām – tās ir dažādas. Ir golfiņš, un ir "Tesla"," teic Gints Zēla, Rīgas kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs. Tomēr jārēķinās, ka standarta situācijā, lai uzstādītu piemiņas zīmi un apmali, būs vajadzīgi vismaz 600–700 eiro. "Paralēli vēl visi stādījumi, kopšana – tas nav lēts pasākums, lai pilnvērtīgi sakoptu tuvinieka kapavietu," stāsta Zēla.

Nav nevienas kapavietas, kurai uzreiz varētu pateikt cenu, skaidro apbedīšanas biroja "In Sensum" vadītājs Andris Šīmanis.