Mūsdienās viltotas preces nav nekādas retums c viltotas somas, rotaļlietas, smaržas, kosmētika. Tā varētu turpināt, bet, vai skaidri zini, ka spētu viltotu no īsta atpazīt? Reizēm tas ir gluži vienkārši –, ja smaržas saucas "Chaenl", ne "Chanel" zini, ka kaut kas nav tīrs. Taču ir arī krietni sarežģītāki gadījumi. To, kā atpazīt viltojumu un kāpēc tas ir svarīgi, skaidro eksperti.
Šodien, 12. jūnijā, atzīmējam pretviltojumu dienu, tamdēļ patentu valde kopā ar Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldi un tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Engeri atklāja kampaņu "Viltojums – lielisks komplekts?"
Sarkanie karodziņi īpaši "izdevīgos" piedāvājumos
Vides izglītības konceptvietā "Šūna" atklāta ekspozīcija, kurā viltots teju vis – šikas "Michael Kors" somiņas, kosmiskie dārgie "Rolex" pulksteņi, "Chanel" smaržas, sporta apavi un arī bērnu rotaļlietas. Dažām precēm viltojuma "smaka" saožama jau pa gabalu – iziruši diegi, savādas birkas, šķības līnijas un piegriezums vai vienkārši – pēc skata ļoti lētas preces. Tomēr ir arī ļoti prasmīgi atdarinājumi. Ekspozīcijā atrodami "Nike" sporta apavi – šķiet, ka nekas neliecina par viltojumu. Ražotas Vjetnamā, ir gan sērijas numurs, gan logo. Arī aptaustot viss liekas kārtībā, tomēr nekā – viltotas. Kā tad atpazīt?
"Jāpievērš uzmanība sīkumiem, detaļām," saka Muitas pārvaldes Riska vadības daļas Ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības nodaļas vecākos muitas eksperts Egīls Misītis. Kaut kas, visticamāk, nodos – varbūt logo ir mazliet izplūdušas malas, fonta izmērs citāds kā oriģinālam. Apaviem, piemēram, var izņemt pēdiņu un aplūkot, vai zem tās nav pamanāmi defekti – parasti viltojumam būs iziruši diegi vai ļoti greizs šuvums. Viņš norāda uz astoņiem mazītiņiem punktiņiem "Calvin Klein" cepurē, kas radušies, pavirši šujot. Tā ir zīme jeb sarkanais karodziņš par viltojumu – nekvalitatīvs darbs. Tomēr – lai atpazītu arī tā dēvētos "kvalitatīvos" viltojumus, labi jāzina, kāds izskatās oriģināls.
Arī smaržām ir acīmredzamie viltojumi – nepareizs nosaukums, piemēram, "Chaenl", ne "Chanel". Tomēr, ja nosaukums ir kā vajag, jāpievērš uzmanība niansēm – vai iepakots glīti vai arī ir acīmredzamas paviršības? Reizēm būs šķībi uzlīmēts logo vai aizsargplēve slikti pieguls. Tomēr galvenais, ko der atcerēties, – nevajadzētu pirkt preces, kas ir ārpus ierastās vides. Ja pērc "Nike" apavus tirgū par ļoti "izdevīgu" cenu vai nesamērīgi lielu atlaidi, visticamāk, tas būs viltojums, pat ja ļoti ticams.
Nav iespējams taisīt nelegālu biznesu legāli
Ir vesela joma ar augstvērtīgiem viltojumiem, kuri izskatās gandrīz uz mata kā oriģināli, un vajag ekspertīzi, lai noskaidrotu – ir vai nav īsts. Bet lielākoties ir gadījumi, kad cilvēks var atpazīt, bet tik un tā izvēles pirkt viltojumu. Bieži vien tas ir tamdēļ, ka lēti. Gribas izskatīties glauni, staigāt ar firmas drēbēm, bet atļauties nevar – tad liekas, ka talkā nāks kopijas. "Ja skaidri zini, ka tas ir viltojums, klauvē pie sirdsapziņas un padomā, kas nāk komplektā – riski veselībai, drošībai un atbalsti noziedzību. Nav iespējams taisīt nelegālu biznesu legāli," stāsta Antra Bork-Ržečicka, kas palīdzēja organizēt kampaņu.
Savukārt viltotu rotaļlietu galvenā problēma – neizieti drošības pārbaudes testi. Nevar zināt, kādi materiāli tiek izmantoti izgatavošanā – vai tie nevar izraisīt alerģiskas reakcijas. Vēl svarīgi ir mikrosavienojumi – vai detaļas nevar viegli atdalīties un salūzt? Tādējādi bērns tās var norīt.
Nedrīkst būt tā, ka oficiālos veikalos iefiltrējas kāds viltojums. "Iedomājaties, kādi būtu reputācijas riski – to veikalu aiztaisītu ciet," stāsta Misītis. Par viltojumu naudu ir iespējams dabūt atpakaļ, ja ir eksperta atzinums – nereti bankas nāk pretī un kompensē. Var sazināties ar pašiem pārdevējiem – ja izsaka sūdzības, viņi naudu var atgriezt, bet lielākoties gan jārēķinās, ka iztērēto naudu par viltojumu atpakaļ nedabūsi.
Kāpēc tas ir svarīgi?
Cilvēki, kuri pērk viltotas smaržas vai drēbes, neapzinās to, ka tie var būt ražoti no nekvalitatīviem materiāliem, kas var radīt kaitējumu veselībai, jo vielas, piemēram, nav dermatoloģiski testētas. Māra Sleja stāsta, ka vārds viltojums nozīmē "negodīgas konkurences izpausme", bet "lietojam arī tādus vārdus kā "replika", "kopija", lai gan viltojums paliek viltojums."
"Reizēm paslīd roka un gribas nopirkt viltojumu. Bet ir tumšā – negatīvā puse. Viltojumus ražo "interesantās" vietās – ne vienmēr tādās, kur domā par darba drošību, kvalitātes standartiem vai to, lai netiktu nodarbināti bērni," brīdina Patentu valdes direktors Agris Batalauskis. "Eiropā šādā biznesā tiek nodarbinātie vairāk nekā 30 miljoni cilvēku. Negatīva ietekme ir gan uzņēmējiem, gan videi, gan valsts ekonomikai. Svarīgākais ir padomāt arī par sevi un tuvajiem."
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Engere uzsver, ka viltoto preču izplatības dēļ Eiropas Savienība zaudē ap 16 miljardiem eiro. "Tā nav maza "lietiņa", ja izvēlies viltojumu. Tā ir piedalīšanās lielā, noziedzīgā shēma (..). Aiz katras šīs spīdīgās "lietiņas" stāv potenciālā noziedzība, kura nodarbina cilvēkus necilvēcīgos apstākļos, nemaksā nodokļus, vidē izmet atkritumus vai izlej kaitīgas vielas."
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) jaunākā pētījuma dati liecina, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir izpratne par to, kāpēc intelektuālā īpašuma tiesības ir svarīgas un kādas ir negatīvās sekas, ja ar savu maciņu atbalsta "viltojumu ekonomiku", taču 51% Latvijas respondentu ir norādījuši, ka personīgajām vajadzībām var iegādāties viltojumus, ja uzskata, ka oriģināls ir pārāk dārgs vai ka ir pieņemami pirkt viltotas luksusa preces.
Visas attēlos redzamās zīmolu preces ir viltojumi, kas bija apskatāmi vides izglītības konceptvietā "Šūna".
