Ellīgā karstuma dēļ Grieķijā pazūd un mirst cilvēki

Pašlaik Grieķijā valda ellīgs karstums – ap 40 grādiem pēc Celsija. Eksperti lēš, ka tveice varētu būt vainojama pie tā, ka cilvēki pazūd. Piemēram, pagājušā nedēļas nogalē Grieķijas salā Samos tika atrasts miris kāds holandiešu tūrists. Un nākamajā dienā tika atrasts amerikāņu tūrista līķis nelielā salā Matrakī, Grieķijas ziemeļrietumu galā. Cits amerikāņu tūrists Alberts Kalibets ir pazudis kopš 11. jūnija, kad viņš devās pārgājienā pa Amorgas salu. Arī vēstīts par divu francūziešu pazušanu pēc pastaigas Sikinosas salā.

Mirušo ķermeņi joprojām ir jāpārbauda, ​​lai noteiktu precīzu nāves cēloni, taču varas iestādes brīdina cilvēkus par karstuma izraisīto ietekmi. Visus pazudušos vieno tas, ka viņi devās pārgājienā ārkārtīgi karstā laikā, teic Egejas jūras dienvidu daļas policijas pārstāvis Petrs Vassilakis.

Notikušais varētu būt saistīts ar karstuma ietekmi uz ķermeni – jo īpaši smadzenēm, izraisot apjukumu, ietekmējot spēju veikt loģiskus lēmumus un izvērtēt riskus.

Smadzenēs tiek regulēta ķermeņa temperatūra. Hipotalāms, maza dimanta formas struktūra, darbojas kā termostats. Tas nodrošina, ka ķermeņa iekšējā temperatūra saglabājas normas robežās – ap 37 grādiem pēc Celsija. Karstumā hipotalāms aktivizē sviedru dziedzerus un paplašina asinsvadus, lai atdzesētu ķermeni, CNN skaidro Demjens Beilijs, fizioloģijas un bioķīmijas profesors Dienvidvelsas Universitātē.

Smadzenes labi funkcionē šaurā temperatūras diapazonā, bet pat nelielas izmaiņas var tās ietekmēt. Tas izpaužas, piemēram, ar gausumu vai slinkumu īpaši karstās dienās, ko tveicē piedzīvo liela daļa cilvēku.

Jo lielāks karstums, jo nopietnākas var būt sekas – šķidruma līmeņa pazemināšanās organismā un asins plūsmas samazināšanās smadzenēs. "Ekstrēms karstums var izjaukt tipisku smadzeņu darbību," teic neirozinātnieks Kims Meidenbauers. Smadzeņu tīkli, kas parasti ļauj cilvēkiem skaidri domāt, spriest, atcerēties, konstruēt un formulēt idejas un domas, lielā karstumā var izkūpēt gaisā.

Tamdēļ arī ir daudz grūtāk pieņemt saprātīgus vai sarežģītākus lēmumus, piemēram, pa kuru taku doties pārgājienā. Tas izklausās vienkārši, bet, kad ārā valda 40 grādu karstums, šāda izvēle kļūst teju mokoša. Eksperti stāsta, ka ir pierādījumi, kas liecina, – cilvēki šādos apstākļos biežāk pieņem riskantus vai impulsīvus lēmumus, kuru sekas var būt postošas, ja, teiksim, cilvēks dodas pa acīmredzami bīstamu maršrutu.

Eksperti gan norāda – nav daudz pētīts, kāda ir karstuma ietekme uz smadzenēm, ne tikai to, kā cilvēks pieņem lēmumus, bet arī garastāvokli, emocijām un mentālo veselību. "Mūsu izpratne patiešām ir diezgan minimāla," sacīja Meidenbauers. "Šobrīd tas ir lielais "nezināmais"".

Daži cilvēki ir jutīgāki pret karstumu nekā citi. Piemēram, cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem, ir vairāk pakļauti riskam, jo ​​viņu organisms ne vienmēr spēj uzturēt ķermeņa temperatūru noteiktās robežās. Visi cilvēki, kas pazuduši Grieķijā, bija vismaz 50 gadus veci. Paaugstināts risks ir arī ļoti maziem bērniem un grūtniecēm. Bet karstums var būt bīstams ikvienam, uzsver eksperti.

"Arī kāds, kurš ir ļoti labā formā, apjauš briesmas un dzer daudz šķidruma, joprojām spēlējas ar likteni, ja nolemj doties pārgājienā ļoti augstā temperatūrā," pārliecināts ir fizioloģijas profesors. "Daži nepareizi lēmumi, un tas var maksāt dzīvību."

Arī Latvijā pēc saulgriežiem karstums atgriezīsies un atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei nākamās nedēļas vidū gaiss sakarsīs līdz +25..+30 grādiem.