Pēdējos gados meitenes biežāk iesaistās kautiņos; īpaša neiecietība 11 gadu vecumā

Pētījums veikts 2022./2023. mācību gada laikā. Tajā apkopota dažādas tēmas, bet šajā rakstā atspoguļosim vienas no pētījuma autorēm – Anitas Villerušas (Rīgas Stradiņa universitāte) izpētīto tematā "Iegūtās traumas un dalība kautiņos".

Traumas pusaudžu vidū ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē. Tās var rasties dažādu iemeslu dēļ, tostarp sporta, transportlīdzekļu negadījumu, vardarbības, kritienu, saindēšanās un citu negadījumu rezultātā. No pētījumiem un statistikas datu apkopojumiem ir zināms, ka traumas ir galvenais pusaudžu nāves un invaliditātes cēlonis visā pasaulē, pie tam situācijā vēro tikai nelielus uzlabojumus salīdzinājumā ar trīs desmitgadēm iepriekš. Datos tiek konstatētas dzimumu atšķirības, proti, zēniem traumas ir biežāk nekā meitenēm, īpaši iegūtas tādās aktivitātēs kā sports un riskanta uzvedība. Visbiežāk sastopamie traumu veidi pusaudžiem ir lūzumi, smadzeņu satricinājumi, grieztas brūces, apdegumi un sastiepumi. Kā riska faktori negadījumiem un traumu iespējamībai tiek minētas pusaudžu vecumam raksturīgās attīstības īpatnības, piemēram, impulsivitāte un riska uzņemšanās, arī riskanta uzvedība, piemēram, narkotiku lietošana, izklaidīga braukšana, sportam paredzēto aizsarglīdzekļu nelietošana un iesaistīšanās vardarbībā.

Traumu skaitu palielina arī vides riski, kā nedroša dzīvesvieta, slikta atpūtas vieta un ceļu infrastruktūra u.c. Būtiska ir līdzcilvēku ietekme, proti, bērniem pieaugot, mazinās vecāku kontrole, savukārt pieaug vienaudžu ietekme un spiediens, kas nereti mudina pusaudzi iesaistīties riskantās un bīstamās darbībās ar paaugstinātu traumatisma iespēju. Tāpat pusaudžiem ar garīgās veselības problēmām, piemēram, depresiju vai trauksmi, var būt lielāks traumu risks, jo ir traucēti lēmumu pieņemšanas un stresa pārvarēšanas mehānismi. Savukārt traumas rada negatīvas sekas gan pusaudža fiziskajai, gan psihoemocionālajai, gan sociālajai labbūtībai.

Latvijā veiktais Skolēnu veselības paradumu pētījums, kas tiek realizēts katrus četrus gadus un aptver reprezentablu skolēnu grupu 11, 13 un 15 gadus vecumā, ir veids, kā periodiski iegūt datus par dažādu ievainojumu biežumu un to veicinošiem apstākļiem pusaudžu vecumā, skaidro autore.

No astoņām skolēnu veselības paradumu pētījumu aptaujām laika periodā no 1994. gada līdz 2022. gadam var secināt, ka traumatisma problēma pusaudžu vidū nav mazinājusies. Aptaujas dalībnieku atbildes uz jautājumu: "Cik reižu pēdējo 12 mēnešu laikā tu esi bijis/usi ievainots/a un tev vajadzēja ārstēties pie ārsta vai medmāsas?" liecina, ka gada laikā ievainojumus ieguvuši vairāk nekā puse no visiem respondentiem, proti, 52,5 procenti meiteņu un 59,2 procenti zēnu. Cietušo skaits ir augsts un salīdzinoši līdzīgs abiem dzimumiem visās vecuma grupās, taču visvairāk to ir starp 11 gadus veciem zēniem – 66,2 procenti un 13 gadus vecām meitenēm – 54 procenti.

Salīdzinot ar iepriekšējo aptauju 2018. gadā, traumu ieguvušo īpatsvars 2022. gadā nedaudz samazinājies, izņemot 11 gadu veciem pusaudžiem. Samazinās arī dzimuma atšķirības. Taču, ja salīdzina ar pētījuma pirmo aptauju 1994. gadā, 11 gadu vecu meiteņu vidū traumas guvušo īpatsvars 2022. gadā palielinājies trīs reizes, 13 gadus veco grupā – 3,7 reizes, bet starp 15 gadus vecajām meitenēm – pat 4,1 reizi. Savukārt zēniem pieauguma tempi ir mazāki, proti, 2,2 reizes 11 gadu vecumā, 2,3 reizes 13 gados un 1,9 reizes 15 gados. Tas liecina, ka dzimuma atšķirības samazinās un traumu profilaksē lielāka vērība jāpievērš arī meitenēm.

Pusaudžu vecums raksturojas ar impulsīvām savstarpējām attiecībām, kas nereti beidzas ar kautiņu un potenciālu iespējamību iegūt fizisku ievainojumu. 2022. gada aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi kautiņā iesaistīts katrs trešais pusaudzis, attiecīgi 43,5 procenti zēnu un 23,2 procenti meiteņu. Zēni visās vecuma grupās biežāk nekā meitenes iegūst ievainojumus, taču kopš 1994. gada aptaujas traumu guvušo meiteņu īpatsvars ir palielinājies straujāk nekā traumu guvušo zēnu īpatsvars un dzimuma atšķirības izlīdzinās. Zēniem traumu guvušo īpatsvars, palielinoties vecumam, samazinās izteiktāk nekā meitenēm.

Lai gan kautiņā iesaistīto zēnu īpatsvars, salīdzinot ar meitenēm, joprojām ir lielāks, pēdējā aptaujā novēro, ka zēnu iesaiste kautiņos sāk samazināties, bet meiteņu – pieaug. Īpaši dzimuma atšķirība mazinās 11 gadu vecumā. Savstarpēji neiecietīgāki gan starp zēniem, gan meitenēm ir tieši 11 gadus vecie pusaudži. Starp 11 gadus vecajiem zēniem kautiņā iesaistīto īpatsvars ir 55,5 procenti, kas ar katru nākamo vecuma grupu samazinās, līdz 15 gadu vecumā sasniedz 31,2 procentus. Savukārt meitenēm starpība starp vecuma grupām nav tik izteikta.

Savukārt to pusaudžu īpatsvars, kuri norādījuši, ka kautiņā pēdējā gada laikā piedalījušies trīs un vairāk reizes, zēnu vidū ir 13,6 procenti, bet meiteņu – 6,7 procenti. Pusaudžu atkārtota iesaistīšanās kautiņos norāda par regulāru fizisku savstarpējo attiecību kārtošanu. Tā raksturīgāka ir 11 gadu vecumā, īpaši zēniem, kad trīs un vairāk reizes gada laikā kautiņā piedalījušies 18 procenti. Pieaugot vecumam, šādu zēnu īpatsvars samazinās. Zēniem visās vecuma grupās, salīdzinot aptauju rezultātus pa gadiem, arī vēro samazinājuma tendenci vairākkārtīgai iesaistei kautiņā.

Savukārt meitenēm tendence ir pretēja. 20 gadu periodā atkārtotos kautiņos iesaistīto meiteņu īpatsvars palielinās, īpaši 11 un 13 gadu vecumā. Salīdzinot kautiņos iesaistīto pusaudžu īpatsvaru, kopš 2002. gada zēniem vēro samazināšanos visās vecuma grupās, bet meitenēm – pieaugumu.

Kā uzsver minētā temata autore, ir svarīgi, lai veselības veicināšanas un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, pedagogi, politikas veidotāji un vecāki sadarbotos pusaudžu traumu riska faktoru novēršanā un efektīvu profilakses stratēģiju īstenošanā, tādējādi kopā nodrošinot pusaudžu drošību un labklājību.